Aizvērt Viedokļi © Exigen Services Latvia, 1998 - 2014. Visas tiesības aizsargātas


LATVIJAS PAD. SOC. REPUBLAUGSTĀKĀ PADOME
kodekss
07.12.1984

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss



Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2014.gada 12.martam.

LATVIJAS ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU KODEKSS

I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Pirmā nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumi

Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

2.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

3.pants.

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

4.pants.

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

5.pants. Pašvaldību domju tiesības paredzēt administratīvo atbildību

Pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu likumā "Par pašvaldībām" noteiktajos gadījumos.

6.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

7.pants. Likumības nodrošināšana, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem

Nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos.

8.pants. Likuma spēks, piemērojot atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem

Persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā.

Aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas. Aktiem, kas nosaka vai pastiprina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, atpakaļejoša spēka nav.

Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

II SADAĻA
ADMINISTRATĪVAIS PĀRKĀPUMS UN
ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA

I VISPĀRĪGĀ DAĻA

Otrā nodaļa
Administratīvais pārkāpums

9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Administratīvā atbildība par šajā kodeksā norādītajiem pārkāpumiem iestājas, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība.

Paaugstinātas bīstamības avota īpašnieka (valdītāja) administratīvās atbildības īpatnības var noteikt citos likumos.

10.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ar nodomu

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.

11.pants. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana aiz neuzmanības

Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība

Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.

12.1 pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nepilngadīgajiem

Nepilngadīgajiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus var piemērot arī nepilngadīgajiem vecumā no 11 līdz 14 gadiem, ja viņi izdarījuši pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

13.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

14.pants. Amatpersonu atbildība

Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.03.2005. likumu)

14.1 pants. Juridisko personu atbildība

Šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas.

15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem

Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.

Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu.

Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos – administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.

16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība

Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.

17.pants. Galējā nepieciešamība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

19.pants. Nepieskaitāmība

Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.

20.pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā

Ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

Trešā nodaļa
Administratīvais sods

22.pants. Administratīvā soda mērķis

Administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

23.pants. Administratīvo sodu veidi

Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

4) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;

5) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;

51) aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

52 ) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus;

7) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

8) administratīvo arestu.

Šā panta pirmās daļas 4.–6. un 8.punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.

24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi

Naudas sodu, administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus var piemērot tikai kā papildsodu. Citus šā kodeksa 23.panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus.

Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.

25.pants. Brīdinājums

Brīdinājumu kā administratīvā soda līdzekli izsaka rakstveidā. Likumā paredzētajos gadījumos brīdinājumu fiksē citā noteiktā veidā.

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 45.1, 57., 61., 62., 66.4, 75., 75.2, 78.1, 81., 82., 82.1, 82.2, 84., 87., 87.1, 88.7, 114.2, 114.3 pantā, 149.5 panta piektajā daļā, 149.15,  150.2, 150.3, 152., 155.16 pantā, 156.1 panta piektajā un sestajā daļā, 156.2 panta otrajā daļā, 159.pantā un 159.8 panta septītajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir septiņsimt euro, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.2 pantā un 159.panta septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu) – četrpadsmit tūkstoši euro. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir divi euro.

Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).

Pašvaldību domes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt euro.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

27.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

28.pants. Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija

Administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija nozīmē tā piespiedu bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā. Konfiscēt var tikai pārkāpēja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, komercdarbībā, muitas jomā vai par pārkāpumiem saistībā ar precēm, kuras apliekamas ar akcīzes nodokli, un šā kodeksa 149.24 panta septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu – arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus.

Konfiskācijas piemērošanas kārtību un nekonfiscējamo priekšmetu sarakstu nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

29.pants. Personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana

Personai piešķirto speciālo tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, atpūtas kuģu vadīšanas tiesību, medīšanas tiesību, zvejas tiesību, šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību) atņemšanu piemēro uz laiku līdz pieciem gadiem par šo tiesību izmantošanas kārtības rupju vai sistemātisku pārkāpšanu.

Šādu tiesību atņemšanas laiks nevar būt mazāks par piecpadsmit dienām, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi.

(Trešā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu)

Personai par transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē uz izdarītā pārkāpuma sankcijā noteikto termiņu atņem gan transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, gan atpūtas kuģa vadīšanas tiesības.

29.pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus

Tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Lēmumā norāda amatus, kurus personai ir aizliegts ieņemt.

29.2 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana. Aizliegums attiecas uz visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot velosipēdu, neatkarīgi no tā, ar kuras kategorijas transportlīdzekli pārkāpums izdarīts.

Transportlīdzekļu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

29.3 pants. Aizliegums noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības piemēro atpūtas kuģu vadītājiem, kuriem nav šo tiesību un kuri izdarījuši pārkāpumu, par ko paredzēta atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšana.

Aizliegums attiecas uz visiem atpūtas kuģu veidiem neatkarīgi no tā, ar kura veida atpūtas kuģi pārkāpums izdarīts.

Atpūtas kuģu vadīšanas tiesību iegūšanas aizlieguma termiņu nosaka atbilstoši konkrētā pārkāpuma sankcijā noteiktajam atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas termiņam.

30.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

31.pants. Administratīvais arests

Administratīvo arestu nosaka un piemēro tikai izņēmuma gadījumos par atsevišķiem administratīvo pārkāpumu veidiem uz laiku no vienas līdz piecpadsmit diennaktīm. Administratīvo arestu piemēro rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis.

Administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, pirmās vai otrās grupas invalīdam, grūtniecei, kā arī personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.

Ceturtā nodaļa
Administratīvā soda uzlikšana

32.pants. Vispārīgie noteikumi soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu

Sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Institūcijas un amatpersonas, kas ir pilnvarotas uzlikt administratīvos sodus, nav tiesīgas prasīt no personas, kas izdarījusi pārkāpumu, lai tā tieši vai ar starpnieku palīdzību apmaksātu spēkā esošajos likumos neparedzētus maksas pakalpojumus, izdarītu ziedojumus vai kādus citus likumā neparedzētus maksājumus.

33.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:

1) ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto;

2) ja vainīgais novērsis pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

3) ja pārkāpums izdarīts stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē vai arī smagu personisku vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ;

4) ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais;

5) ja pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī vai sieviete, kam ir bērns vecumā līdz vienam gadam;

6) ja vainīgais ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā pārkāpuma atklāšanas.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē mīkstina apstākļi, kas samazina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai, – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi, kā arī personiski vai ģimenes apstākļi.

Institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti.

34.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu

Atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:

1) ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt;

2) ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu;

3) ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais;

4) ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa;

5) ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;

6) ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt to par atbildību pastiprinošu apstākli.

Atbildību par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē pastiprina tādi apstākļi, kas pastiprina konkrētā pārkāpuma iespējamo apdraudējumu satiksmes drošībai – diennakts laiks, ceļa un laika apstākļi, satiksmes intensitāte vietā, kur izdarīts pārkāpums un citi tamlīdzīgi apstākļi.

35.pants. Administratīvo sodu uzlikšana, ja izdarīti vairāki administratīvie pārkāpumi

Ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi.

Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības un tiesības ieņemt noteiktus amatus, — gados un mēnešos.

37.pants. Noilgums administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par šā kodeksa 166.6 pantā [ja pārkāpumus izdarījusi politiskā partija (organizācija) vai politisko partiju (organizāciju) apvienība], par divpadsmitajā “c” nodaļā un 204.2 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzsākt viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

38.pants. Termiņš, pēc kura izbeigšanās persona atzīstama par administratīvi nesodītu

Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu.

39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu.

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts zaudējums dabas resursiem un šāda zaudējuma apmēra noteikšanas kārtību paredz normatīvie akti, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, amatpersona vai iestāde, kas pilnvarota izskatīt šo lietu, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.

Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

40.pants. Nepieciešamība izpildīt pienākumu, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods

Administratīvā soda uzlikšana neatbrīvo personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu uzlikts administratīvais sods.

II SEVIŠĶĀ DAĻA

Piektā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi darba un
iedzīvotāju veselības aizsardzībā

41.pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā panta otrajā un trešajā daļā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai – no septiņdesmit līdz tūkstoš simt euro.

Par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro .

Par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, juridiskajai personai – no astoņsimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš simt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai – no trīstūkstoš sešsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai – no septiņtūkstoš simt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

41.1 pants. Darba līguma noslēgšana ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas

Par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas, ja normatīvajā aktā prasītas valsts valodas zināšanas attiecīgo pienākumu veikšanai, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai amatpersonai no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu amatpersonai vai darba devējam – fiziskajai personai no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, darba devējam – juridiskajai personai no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

41.pants. Streikošanas tiesību pārkāpšana

Par darbinieka, kas nepiedalās streikā, piespiešanu uzņemties streikojošo darbinieku darbu, kā arī par darbinieku pieņemšanu darbā streikojošo darbinieku vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai kavētu streikojošo darbinieku prasību izpildi, –

uzliek naudas sodu darba devējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par aicināšanu uz nelikumīgu streiku, kuras rezultātā streiks notiek, –

uzliek naudas sodu darbiniekiem vai arodorganizāciju vadītājiem no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par nelikumīga streika turpināšanu –

uzliek naudas sodu arodorganizāciju vadītājiem no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

41.3 pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanas noteikumu pārkāpšana Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībās, Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupās un darbinieku iesaistīšanas noteikumu pārkāpšana, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu

Par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta, darbojoties Eiropas Darbinieku padomē, speciālajā sarunu grupā vai citas darbinieku informēšanas un konsultēšanas kārtības ietvaros, vai par tādas komercnoslēpumu saturošas informācijas atklāšanu trešajām personām, kura iegūta saistībā ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanu vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, darbojoties speciālajā sarunu grupā, pārstāvības komitejā vai citas darbinieku iesaistīšanas kārtības ietvaros, -

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par informācijas nesniegšanu darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par:

1) Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas struktūru, darbiniekiem, to skaitu un izvietojumu dalībvalstīs Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, kā arī par darbinieku skaitu Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajās sabiedrībās un tās atkarīgajās sabiedrībās vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajās kapitālsabiedrībās;

2) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātajām sabiedrībām un to atkarīgajām sabiedrībām vai pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām;

3) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas noteikumu projekta vai pārrobežu apvienošanā iesaistīto kapitālsabiedrību reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu -

uzliek naudas sodu darba devējam līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par Eiropas Darbinieku padomes vai speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā vai par speciālās sarunu grupas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu, dibinot Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai veicot kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanu, vai par pārstāvības komitejas izveidošanas vai darbības izdevumu nesegšanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā -

uzliek naudas sodu darba devējam līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par ziņojuma nesniegšanu vismaz reizi gadā Eiropas Darbinieku padomei par Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrības vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupas komercdarbības attīstību un perspektīvām vai par pārskata nesniegšanu vismaz reizi gadā pārstāvības komitejai par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību -

uzliek naudas sodu darba devējam līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par Eiropas Darbinieku padomes komitejas vai - ja tādas nav - Eiropas Darbinieku padomes neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrībā vai Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupā, vai par pārstāvības komitejas neinformēšanu par īpašiem apstākļiem, kas būtiski skar darbinieku intereses Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā, -

uzliek naudas sodu darba devējam līdz septiņtūkstoš simt euro.

41.4 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, izņemot šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minētos pārkāpumus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš simt euro.

Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par nodarbināto nenosūtīšanu veikt obligātās veselības pārbaudes, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, juridiskajai personai – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no divtūkstoš simt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam — fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai — no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no piectūkstoš septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

41.5 pants. Darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos pārkāpumus, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam – fiziskajai personai vai amatpersonai no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no četrtūkstoš trīssimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro

41.pants. Darba aizsardzības pakalpojumu sniegšana, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības

Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecsimt līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai – no četrtūkstoš trīssimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

42.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana

Par sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

42.1 pants. Smēķēšanas ierobežojumu neievērošana

Par smēķēšanu neatļautās vietās –

uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit euro.

Par likuma prasībām neatbilstošu telpu (vietu) ierādīšanu smēķēšanai –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par likumā paredzēto informatīvo uzrakstu vai simbolu par smēķēšanas aizliegumu neizlikšanu –

uzliek naudas sodu iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit euro.

42.2 pants. Higiēnas prasību pārkāpšana, ievedot Latvijā kravas

Par higiēnas prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijā kravas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs kravas vai bez konfiskācijas.

43.pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā

Par dzelzceļa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par gaisa transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par jūras transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

44.pants. Prasību neievērošana, kuru mērķis ir novērst venerisko slimību izplatīšanos

Personām, par kurām ir pietiekami dati, ka tās slimo ar venerisku slimību, un kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no medicīniskās apskates, –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Personām, kuras bijušas kontaktā ar veneriski slimu personu un kurām tādēļ nepieciešama profilaktiskā ārstēšana, bet kuras pēc veselības aizsardzības iestāžu brīdinājuma saņemšanas izvairās no ārstēšanās, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Personām, kuras slimo ar venerisku slimību un apzināti slēpj infekcijas avotu un personas, ar ko bijušas kontaktā, –

uzliek naudas sodu līdz simt septiņdesmit euro.

45.pants. Neatļauta ārstniecība

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav medicīniskās izglītības, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā –

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz simt četrdesmit euro.

Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecību, kurām nav speciālista prakses tiesību attiecīgajā specialitātē, ja nav tādas personas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par atļaušanu augstāko medicīniskās izglītības iestāžu un medicīniskās pamatizglītības iestāžu klausītājiem mācību programmu ietvaros nodarboties ar slimnieku ārstēšanu vai sniegt dzemdībpalīdzību, ja nav tādas ārstniecības personas tiešas uzraudzības, kurai ir speciālista prakses tiesības attiecīgajā specialitātē, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

45.1 pants. Medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes un veselības aprūpes pārkāpumi

Par medicīnisko atzinumu sniegšanas, ekspertīzes (izņemot darbnespējas ekspertīzi) vai veselības aprūpes pārkāpumiem –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam līdz septiņsimt euro.

Par pārkāpumiem darbnespējas ekspertīzē –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

45.2 pants. Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba

Par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas Veselības ministrijai par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba, –

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam līdz simt četrdesmit euro.

45.3 pants. Ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīga izpaušana

Par ārstniecības procesā iegūto konfidenciālo ziņu nelikumīgu izpaušanu –

uzliek naudas sodu ārstniecības personai līdz trīssimt piecdesmit euro.

46.pants. Narkotisko un psihotropo vielu, kā arī vielu, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļauta iegādāšanās un glabāšana nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu neatļauta lietošana

Par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par vielu, kuras var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par atteikšanos no narkotisko un psihotropo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes —

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Piemērojot administratīvo sodu par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas neatļauti iegādāsies vai glabās narkotiskās vai psihotropās vielas nelielā apmērā vai neatļauti lietos narkotiskās vai psihotropās vielas.

Persona, kura labprātīgi nodevusi tās rīcībā nelielā apmērā esošās narkotiskās un psihotropās vielas un zāles, kā arī vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursorus), ko tā bija iegādājusies vai glabājusi bez nolūka realizēt, vai arī labprātīgi vērsusies ārstniecības iestādē pēc medicīniskās palīdzības sakarā ar narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, tiek atbrīvota no administratīvās atbildības par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām. Nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu, kā arī vielu, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, noteikts likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2.pielikumā.

20.12.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. un 26.09.2013. likumu)

46.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā

Par narkotisko vai psihotropo vielu vai zāļu, kā arī vielu, kuras var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursoru), ražošanas, izgatavošanas, izplatīšanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, pārvadāšanas vai pārsūtīšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot šīs zāles vai prekursorus vai bez konfiskācijas.

Par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu –

uzliek naudas sodu izplatītājam – fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai – no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs zāles.

Par tādu zāļu izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kuru kvalitāte neatbilst apstiprinātās tehnisko normatīvu dokumentācijas prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs zāles vai bez konfiskācijas.

Par zāļu vai aktīvo vielu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs zāles vai aktīvās vielas vai bez konfiskācijas.

Par zāļu dokumentācijas uzskaites, saglabāšanas, lietošanas vai aprites kārtības neievērošanu farmaceitiskās un veterinārfarmaceitiskās darbības uzņēmumos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par zāļu un aktīvo vielu importēšanas, ražošanas, kontroles vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīsdesmit pieciem euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot zāles vai aktīvās vielas vai bez konfiskācijas.

Par zāļu reklāmas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par recepšu veidlapu izgatavošanas vai uzglabāšanas noteikumu vai recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par viltotu zāļu un viltotu aktīvo vielu ražošanu, importēšanu, eksportēšanu vai izplatīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs zāles un aktīvās vielas.

46.2 pants. Zāļu saņemšanas, uzglabāšanas un izlietošanas pārkāpumi ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās

Par zāļu saņemšanas, uzglabāšanas vai izlietošanas pārkāpumiem ārstniecības iestādē un sociālās aprūpes institūcijā –

uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vai sociālās aprūpes institūcijas vadītājam līdz trīssimt piecdesmit euro.

Sestā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu

47.pants. Zemes dzīļu īpašuma tiesību pārkāpšana

Par zemes dzīļu patvaļīgu lietošanu, darījumu slēgšanu, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā tiek pārkāptas zemes dzīļu īpašuma tiesības, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

48.pants. Ūdeņu īpašuma tiesību pārkāpšana

Par ūdens objektu patvaļīgu aizņemšanu, ūdeņu patvaļīgu lietošanu, ūdeņu lietošanas tiesību tālāknodošanu, kā arī citiem darījumiem, ar kuriem atklātā vai slēptā veidā pārkāptas ūdeņu īpašuma tiesības, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

49.pants.

(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu)

49.1 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

50.pants.

(Izslēgts ar 25.08.1992. likumu)

50.1 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

Septītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi vides,
vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā

51.pants. Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana

Par obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšanu, kuri jāveic zemes lietotājam, lai pasargātu augsni no ūdens vai vēja erozijas vai citiem procesiem, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

51.1 pants.

(Izslēgts ar 01.07.2011. likumu)

51.2 pants. Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana

Par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no piecsimt septiņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

51.3 pants. Invazīvo augu sugu ievešanas aizlieguma pārkāpšana

Par invazīvo augu sugu sarakstā iekļauto augu sugu ievešanu valstī -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot ievestās augu sugas vai bez konfiskācijas.

52.pants. Uz laiku aizņemtās zemes savlaicīga nenodošana atpakaļ vai zemes nesakārtošana lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem

Par tās zemes savlaicīgu nenodošanu atpakaļ, kura aizņemta uz laiku, vai par to pienākumu neizpildīšanu, kas saistīti ar zemes sakārtošanu lietošanai atbilstoši tās uzdevumiem, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

53.pants. Patvaļīga atkāpšanās no valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem)

Par patvaļīgu atkāpšanos bez attiecīgas atļaujas no paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem valsts vai iniciatīvās zemes ierīcības projektiem (plāniem), kas izraisījusi vai varējusi izraisīt negatīvas ekoloģiskas sekas, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

53.1 pants. Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas

Par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas vai zemes īpašuma tiesības, –

uzliek naudas sodu personām līdz simt četrdesmit euro un zemes komisiju amatpersonām – līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par zemes robežu ierādīšanu dabā, neievērojot vai pārkāpjot zemes ierīcības projektu, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

53.2 pants. Meža apsaimniekošanas informācijas sniegšanas prasību pārkāpšana

Par meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt desmit euro.

54.pants. Zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju iznīcināšana

Par zemes lietojuma vai īpašuma robežzīmju (arī mežos) iznīcināšanu -

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

54.1 pants. Meža norādījuma zīmju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža norādījuma zīmju iznīcināšanu vai bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

55.pants. Zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par derīgo izrakteņu iegulu teritoriju patvaļīgu apbūvi; par zemes dzīļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz apkārtējās vides, ēku vai būvju aizsardzību pret zemes dzīļu izmantošanas darbu kaitīgo ietekmi; par pazemes ūdeņu režīma novērošanas urbumu, kā arī ģeodēzisko zīmju vai licences laukuma robežpunktu iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par atradņu bagāto iecirkņu izstrādāšanu izlases veidā, kuras dēļ radušies nepamatoti bilancē iekļauto derīgo izrakteņu krājumu zudumi; par virsnormatīviem derīgo izrakteņu zudumiem vai virsnormatīvu derīgo izrakteņu vērtības samazināšanu to ieguves laikā; par derīgo izrakteņu atradņu bojāšanu vai citu to krājumu racionālas izmantošanas prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par raktuvju ģeodēziskās un ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, noteikumu neizpildīšanu attiecībā uz likvidējamo vai konservējamo raktuvju vai urbumu sakārtošanu tādā stāvoklī, kas garantē iedzīvotāju drošību, kā arī par prasību neizpildīšanu attiecībā uz atradņu, raktuvju vai urbumu saglabāšanu konservācijas laikā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

55.1 pants. Zemes dzīļu izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos reglamentēto zemes dzīļu izmantošanas noteikumu vai zemes dzīļu izmantošanas atļaujā (licencē) noteikto prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

56.pants. Zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšana

Par zemes dzīļu ģeoloģiskās izpētes darbu noteikumu pārkāpšanu, kuras dēļ nevar tikt pareizi noteikti vai nav pareizi noteikti izpētīto derīgo izrakteņu krājumi vai derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumu, kā arī ar derīgo izrakteņu ieguvi nesaistīto pazemes būvju celšanas vai ekspluatēšanas apstākļi; par ģeoloģiskās dokumentācijas nozaudēšanu, kā arī par zemes dzīļu tālākai ģeoloģiskajai izpētei vai atradņu izstrādāšanai nepieciešamo derīgo izrakteņu paraugu dublikātu vai urbumu seržu nozaudēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš divsimt euro.

57.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšana

Par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, amatpersonām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

57.1 pants. Meža iznīcināšana vai bojāšana

Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

57.2 pants. Darbības veikšana meža zemēs bez apliecinājuma

Par darbības veikšanu meža zemēs bez attiecīga apliecinājuma saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

57.3 pants. Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā,-

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

58.pants. Vides piesārņošana un piegružošana

Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

59.pants. Piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdeņos un ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus

Par piesārņojošo vielu emisiju gaisā, ūdeņos vai ūdens objektos, pārsniedzot atļaujā noteiktos emisijas limitus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

60.pants. Ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšana ūdens sateces baseinos

Par ūdens resursu aizsardzības režīma pārkāpšanu ūdens sateces baseinos, izraisot to piesārņošanu, augsnes eroziju, ūdenstilpes gultnes un krastu izmaiņas, ūdenstilpes normālā ūdenslīmeņa izmaiņas vai citas kaitīgas parādības, kas veicina auglīgās augsnes virskārtas vai tās kvalitātes pasliktināšanos, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem

Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, –

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz divtūkstoš simt euro.

62.pants. Virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana

Par virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit pieciem līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par virszemes vai pazemes ūdens resursu lietošanu bez nepieciešamās ūdens resursu lietošanas atļaujas vai par atļaujas nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

63.pants. Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana

Par patvaļīgu artēzisko urbumu ierīkošanu vai ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

64.pants. Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par patvaļīgu darbu veikšanu ūdens objektā vai ūdens objekta aizsargjoslā, kuri var izraisīt ūdens objekta hidroloģiskā režīma maiņu, par hidrotehnisko būvju darbību bez ūdens resursu lietošanas atļaujas vai par ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu, par ūdens objektu, izņemot hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

64.1 pants. Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par ūdens objekta ūdenslīmeņa režīma un noteces regulēšanai nepieciešamo hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju neuzturēšanu ekspluatācijas kārtībā, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmas pārkāpšanu, hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatēšanu bez drošuma programmas, A un B klases hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju ekspluatāciju bez valdītāja civiltiesiskās apdrošināšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par aizsargjoslas ap aizsprostiem izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš euro.

65.pants. Dabas resursu vai vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par dabas resursu vai to izmantošanas uzskaites noteikumu pārkāpšanu, vidi piesārņojošo vielu uzskaites noteikumu pārkāpšanu vai neatbilstošu ziņu sniegšanu, vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

66.pants. Vidi ietekmējošo būvju un ietaišu bojāšana vai iznīcināšana

Par ūdenssaimniecības būvju un ietaišu, drenāžas sistēmu, meža nosusināšanas grāvju, meža vai lauku ceļu, kā arī citu vidi ietekmējošo būvju vai ietaišu bojāšanu vai iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

66.1 pants. Meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro.

66.2 pants. Meža inženierbūvju iznīcināšana vai bojāšana

Par meža inženierbūvju iznīcināšanu vai bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

66.pants.

(Izslēgts ar 08.12.2011. likumu no 01.01.2013.)

66.4 pants. Meža neatļauta atmežošana

Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpšanu, ja rezultātā mežs tiek atmežots, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz desmittūkstoš euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas krasta kāpu aizsargjoslā, mikroliegumā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, bet juridiskajām personām – no septiņtūkstoš simt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

67.pants. Koku patvaļīga ciršana un bojāšana

Par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par aizsargājamo koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

67.1 pants. Dabas aizsardzības prasību pārkāpšana meža apsaimniekošanā un izmantošanā

Par dabas aizsardzības prasību pārkāpšanu meža apsaimniekošanā un izmantošanā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

68.pants. Meža atjaunošanas, kopšanas un reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšana

Par meža atjaunošanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par atjaunotās mežaudzes kopšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecpadsmit līdz simt četrdesmit euro.

Par meža reproduktīvā materiāla ieguves, izmantošanas vai tirdzniecības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

69.pants. Uzturēšanos mežā regulējošo normu pārkāpšana

Par uzturēšanos mežā, kad tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro.

Par pasākumu un citu darbību organizēšanu mežā, kad uzturēšanās mežā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ierobežota vai aizliegta, –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par fizisko personu tiesību uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ierobežošanu, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz simt četrdesmit euro.

70.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

71.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana mežā

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

71.1 pants. Meža aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto meža aizsardzības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

72.pants. Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par jaunu vai rekonstruētu rūpniecības, lauksaimniecības, komunālās saimniecības vai citu objektu pieņemšanu un nodošanu bez projektā paredzētajām būvēm vai ietaisēm, kas novērš dabas resursu piesārņošanu, piegružošanu vai šo objektu kaitīgu iedarbību uz apkārtējo vidi, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

73.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu laišana ekspluatācijā, pārsniedzot piesārņojošo vielu izplūdes normatīvus

Par autotransporta, lidmašīnu, kuģu vai citu mobilo līdzekļu vai iekārtu laišanu ekspluatācijā, ja piesārņojošo vielu izplūde no tām vai to darba radītā trokšņa līmenis pārsniedz noteiktos normatīvus, –

uzliek naudas sodu par transporta līdzekļu vai iekārtu ekspluatāciju atbildīgajai personai līdz trīssimt piecdesmit euro.

74.pants. Transportlīdzekļu vai citu mobilo līdzekļu ekspluatācija, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus

Par autotransporta vai citu mobilo līdzekļu ekspluatāciju, pārsniedzot piesārņojošo vielu emisijas normatīvus vai pieļaujamos fizikālo faktoru iedarbības normatīvus, –

uzliek naudas sodu autotransporta vai cita mobilā līdzekļa vadītājam līdz simt četrdesmit euro.

74.pants. Vides aizsardzības prasību pārkāpšana, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot pārvietojamās cisternas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot degvielas uzpildes stacijas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par vides aizsardzības prasību pārkāpšanu, ekspluatējot naftas bāzes, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

75.pants. Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu vai atkritumu pārrobežu (starptautisko) pārvadājumu noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.1 pants. Iepakojuma apsaimniekošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos iepakotājam noteiktās prasības reģistrēties pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš euro.

Par likumā noteiktā ziņojuma par izlietotā iepakojuma apjomu, materiālu veidiem un apsaimniekošanu nesniegšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš euro.

Par iepakojuma depozīta sistēmas speciālās norādes lietošanu iepakojumam, kurš nav reģistrēts kā iepakojums, kuram piemēro depozīta sistēmu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.2 pants. Azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par azbesta atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par azbesta atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz astoņsimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.3 pants. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu elektriskajām un elektroniskajām iekārtām -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteiktās prasības elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājam reģistrēties nepildīšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.4 pants. Nolietotu transportlīdzekļu apstrādes prasību pārkāpšana

Par nolietota transportlīdzekļa apstrādi bez attiecīgas atļaujas saņemšanas —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par apstrādes uzņēmuma atteikšanos pieņemt nolietotu transportlīdzekli, kuram netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kurā nav papildu atkritumu un kurš nav reģistrēts komercķīlu reģistrā, —

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

75.pants. Bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā speciālā marķējuma ar prasību savākt bateriju un akumulatoru atkritumus atsevišķi no citiem atkritumiem nelietošanu baterijām un akumulatoriem —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteiktās prasības bateriju un akumulatoru ražotājam reģistrēties nepildīšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto ziņojumu par bateriju, akumulatoru un to atkritumu apsaimniekošanu nesniegšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.pants. Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana

Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apglabāšanu neparedzētās vietās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

75.pants. Eiropas Savienības ekomarķējuma izmantošanas nosacījumu pārkāpšana un līdzīgu apzīmējumu vai logotipu nepatiesa vai maldinoša izmantošana

Par Eiropas Savienības ekomarķējuma izmantošanas nosacījumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādu apzīmējumu vai logotipu izmantošanu nepatiesā vai maldinošā veidā, kurus iespējams sajaukt ar Eiropas Savienības ekomarķējumu, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

76.pants. Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas kaitē vai būtu varējusi kaitēt videi, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

77.pants. Dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš divsimt euro.

Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar savvaļas sugu dzīvnieku turēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

78.pants. Sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas.

Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

78.pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, bet juridiskajām personām — no četrtūkstoš trīssimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

79.pants. Reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.

80.pants. Medību noteikumu pārkāpšana

(Pirmā un otrā daļa izslēgta ar 31.10.2013. likumu).

Par medību noteikumu pārkāpšanu vai citāda veida dzīvnieku izmantošanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām medībām -

uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, vai atņem medīšanas tiesības uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus.

80.1 pants. Medību produkcijas pirkšana, pārdošana, pārstrāde, pārvadāšana un glabāšana bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas)

Par medību produkcijas pirkšanu, pārdošanu, pārstrādi, pārvadāšanu vai glabāšanu bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas (atļaujas kopijas) –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, konfiscējot nelikumīgi iegūto medību produkciju.

80.pants. Zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana un transportēšana, pārkāpjot noteikumus

Par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu, pārkāpjot noteikumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

80.3 pants. Makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpšana

Par makšķerēšanas noteikumu vai licencētās makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas.

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Par zvejas noteikumu pārkāpšanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tiesību atņemšanas.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

Par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, aizliegtā vietā, aizliegtā laikā vai ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus, tai skaitā peldošos līdzekļus ar aprīkojumu, vai bez konfiskācijas, un atņem zvejas tiesības uz laiku līdz trim gadiem vai bez tiesību atņemšanas.

81.pants. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz tūkstoš euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro.

82.pants. Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

82.1 pants. Mākslīgo salu radīšanas, ierīču vai būvju ierīkošanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslīgo salu radīšanu, ierīču vai būvju ierīkošanu bez attiecīgas atļaujas; par mākslīgo salu, ierīču vai citu būvju nenodrošināšanu ar pastāvīgiem brīdinājuma līdzekļiem, kas liecina par šo mākslīgo salu, ierīču vai būvju esamību; par noteikumu pārkāpšanu attiecībā uz minēto brīdinājuma līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā vai uz to ierīču vai būvju likvidāciju, kuru ekspluatācija pilnīgi izbeigta Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas, teritoriālajos vai iekšējos jūras ūdeņos, ko pieļāvuši kuģu vai citu peldošu līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas, –

uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

82.2 pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem -

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro.

83.pants. Piesārņojošo vielu emisiju ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos

Par piesārņojošo vielu emisiju regulējošu vai ierobežojošu pasākumu neveikšanu, ja ir saņemtas ziņas par nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, kā rezultātā ir radīts kaitējums videi, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas resursiem vai cilvēku veselībai, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana

Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldību institūcijām par bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neiesniegšanu vai datu sagrozīšanu; par monitoringa datu slēpšanu vai sagrozīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, pārkāpjot ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajos aktos noteiktās prasības, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

84.1 pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana

Par neziņošanu par cilvēkiem vai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par tādām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot bīstamas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus vai eksplozīvus priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi kaitējumu videi vai cilvēkiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

85.pants. Prasību pārkāpšana attiecībā uz projektu dokumentācijas saskaņošanu

Par prasību pārkāpšanu attiecībā uz jaunu objektu celtniecības, esošo objektu rekonstrukcijas, renovācijas, restaurācijas vai paplašināšanas projektu vai pirmsprojektu dokumentācijas saskaņošanu ar vides aizsardzības institūcijām, kā arī par šo darbu veikšanu bez saskaņotas projektu dokumentācijas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

85.1 pants. Apzināti nepatiesu ierakstu izdarīšana projektu dokumentācijā par tās atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām

Par projektu dokumentācijā apzināti izdarītiem nepatiesiem ierakstiem par ražošanas vai citu objektu celtniecības, rekonstrukcijas vai paplašināšanas projektu dokumentācijas atbilstību vides aizsardzības normām vai prasībām –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

86.pants.

(Izslēgts ar 12.06.2003. likumu)

87.pants. Bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas un sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšana

Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu poligonu (izgāztuvju) apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vai būtu varējusi izraisīt vides piesārņošanu; par atkritumu pieņemšanas vai apglabāšanas pārskatu sagrozīšanu, izdarot nepatiesus ierakstus, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par bīstamo, sadzīves vai citu atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi vides piesārņošanu, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

87.1 pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš divsimt euro.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā –

uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu iekšējo ūdeņu, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

88.pants. Ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto laku, krāsu un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu realizāciju bez licences veicamajai darbībai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

88.1 pants. Noteiktās kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām

Par neatļautu ozona slāni noārdošo vielu ievešanu (importu) –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par ozona slāni noārdošo vielu izmantošanas, ražošanas, ievešanas (importa) un izvešanas (eksporta) pārskatu neiesniegšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

88.2 pants.

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu)

88.3 pants.

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu)

88.4 pants. Prasību pārkāpšana, veicot darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem

Par bīstamu ķīmisku vielu vai bīstamu maisījumu marķējuma nenodrošināšanu, par neatbilstošu (nepareizu) vai nekvalitatīvu bīstamu ķīmisku vielu vai maisījumu klasifikāciju vai marķējumu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs vielas un maisījumus vai bez konfiskācijas.

(Otrā daļa izslēgta ar 28.05.2009. likumu).

(Trešā daļa izslēgta ar 20.05.2010. likumu).

Par ikgadējā pārskata par darbībām ar ķīmiskām vielām un maisījumiem neiesniegšanu ķīmisku vielu un maisījumu datu bāzei –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, veicot darbības ar biocīdiem, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš euro.

Par bīstamo ķīmisko vielu neatļautu eksportu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš euro.

88.pants. Darbības ar bīstamām vielām, pārkāpjot noteikumus par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem

Par iesnieguma par bīstamām vielām neiesniegšanu, par drošības pārskata (arī papildinātā vai pārstrādātā) vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmas (arī papildinātās vai pārstrādātās) neiesniegšanu Vides pārraudzības valsts birojam, par informācijas par drošības un aizsardzības pasākumiem un rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā nesniegšanu sabiedrībai —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par drošības sistēmas darbības atbilstības drošības pārskatam vai rūpnieciskās avārijas novēršanas programmai nenodrošināšanu —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par pasākumu neveikšanu, lai novērstu (nepieļautu) rūpniecisko avāriju, par pasākumu neveikšanu, lai rūpnieciskās avārijas gadījumā ierobežotu vai samazinātu tās sekas, par rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanas pasākumu neveikšanu pēc rūpnieciskās avārijas —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

88.6 pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām

Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par piesārņojošas darbības A kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz sešsimt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecsimt septiņdesmit līdz divtūkstoš simt euro.

Par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez darbības apliecinājuma –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par piesārņojošas darbības neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par piesārņojošas darbības veikšanu bez nepieciešamās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par piesārņojošas darbības siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā minēto nosacījumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai –

uzliek naudas sodu operatoram no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par pieteikuma neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošas darbības turpināšanai –

uzliek naudas sodu operatoram no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

88.7 pants. Ietekmes uz vidi novērtējuma prasību neievērošana

Par paredzētās darbības uzsākšanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un attiecīgās valsts institūcijas vai pašvaldības akcepta saņemšanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot obligātos nosacījumus un turpmākajā projektēšanā veicamos pasākumus, kas noteikti kompetentās institūcijas atzinumā par noslēguma ziņojumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par paredzētās darbības veikšanu bez reģionālajā vides pārvaldē izdotiem tehniskajiem noteikumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par reģionālās vides pārvaldes izdoto tehnisko noteikumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

88.8 pants. Ķīmisko vielu reģistrēšanas, vērtēšanas un licencēšanas prasību pārkāpšana

Par ķīmisko vielu vai maisījumā vai izstrādājumos esošo ķīmisko vielu nereģistrēšanu un neziņošanu par tām Eiropas Ķimikāliju aģentūrai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par ķīmiskās drošības pārskata nesastādīšanu vai esoša ķīmiskās drošības pārskata neatjaunošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par reģistrētāja pienākuma atjaunināt ķīmiskās vielas reģistrācijas dokumentāciju ar jaunu informāciju un iesniegt to Eiropas Ķimikāliju aģentūrai nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš euro.

Par piegādātāja pienākuma nodrošināt ķīmiskās vielas vai maisījuma saņēmēju ar drošības datu lapu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par drošības datu lapas neaizpildīšanu par bīstamām ķīmiskajām vielām vai bīstamiem maisījumiem, par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas norādīšanu drošības datu lapā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par izgatavotāja, importētāja, pakārtota lietotāja vai izplatītāja pienākuma nepildīšanu glabāt informāciju par ķīmiskajām vielām vai maisījumiem 10 gadus —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par darbībām ar ķīmiskajām vielām bez licences, kura nepieciešama saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā licencē minēto nosacījumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par informācijas nesniegšanu lejup vai augšup pa piegādes ķēdi par ķīmiskajām vielām un maisījumos esošām ķīmiskajām vielām, kā arī par neziņošanu par vielām izstrādājumos, kuriem drošības datu lapa nav paredzēta, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

88.pants. Normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšana, veicot darbības ar dažām fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm

Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaužu un šo noplūžu konstatēšanas sistēmu darbības nenodrošināšanu, normatīvajiem aktiem neatbilstoša personāla veiktu fluorēto siltumnīcefekta gāzu noplūžu pārbaudi vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperācijas nenodrošināšanu stacionārajām saldēšanas iekārtām, gaisa kondicionēšanas iekārtām, siltumsūkņiem (ieskaitot šo iekārtu kontūru) un ugunsdrošības sistēmām, kas satur Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās fluorētās siltumnīcefekta gāzes, —

uzliek naudas sodu operatoram no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par fluorēto siltumnīcefekta gāzu ražotāja, importētāja vai eksportētāja ziņojumu Eiropas Komisijai nesniegšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par ražojumu un iekārtu, kurās ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes, marķēšanas prasību nenodrošināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par iekārtu, kuru darbību nodrošina fluorētās siltumnīcefekta gāzes, neatļautu laišanu tirgū vai prasību attiecībā uz šo gāzu izmantošanas pārtraukšanu neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

 

88.10 pants. Normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem dokumentācijai noteikto prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem noteiktās dokumentācijas neesamību, tās neatbilstību noteiktajām prasībām vai par kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkuma neiesniegšanu Valsts augu aizsardzības dienestam —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām — no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

89.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš simt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no trīstūkstoš deviņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

89.1 pants. Kultūras pieminekļu restaurācijas, konservācijas un remonta, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanas noteikumu pārkāpšana

Par kultūras pieminekļu restaurāciju, konservāciju un remontu, kā arī izpētes un arheoloģisko izrakumu veikšanu bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš simt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš simt līdz tūkstoš četrsimt euro.

89.2 pants. Kultūras pieminekļu teritoriju un aizsardzības zonu bojāšana, pārveidošana un neatļautas saimnieciskās darbības veikšana tajās

Par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti individuāli noteiktā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš simt euro.

Par kultūras pieminekļu teritoriju bojāšanu, pārveidošanu vai neatļautas saimnieciskās darbības veikšanu tajās -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš simt līdz tūkstoš četrsimt euro.

89.3 pants. Kultūras pieminekļa remontdarbu savlaicīga neveikšana

Par kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš simt euro.

Par ilgstošu kultūras pieminekļa aizsardzības saistībās paredzēto remontdarbu neveikšanu, ja tiek bojāts kultūras piemineklis, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš simt līdz tūkstoš četrsimt euro.

89.4 pants. Normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšana pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu pirms kultūras pieminekļa atsavināšanas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš simt euro.

89.5 pants. Kapa bojāšana

Par kapa bojāšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš simt euro.

89.6 pants. Mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanas noteikumu pārkāpšana

Par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez normatīvajos aktos noteiktās atļaujas saņemšanas -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš simt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš piecsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Astotā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un
siltuma enerģijas izmantošanā un metroloģijā
(Nodaļas nosaukums 02.10.1997. likuma redakcijā)

90.pants. Bīstamo iekārtu, energoapgādes iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu un normatīvtehnisko dokumentu pārkāpšana

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu - fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai - līdz septiņsimt euro.

Par elektroiekārtu, siltumapgādes iekārtu un gāzes apgādes iekārtu ekspluatācijas pārbaudes regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu energoapgādes komersantu objektos -

uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu -

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam - fiziskajai personai līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai - līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai, -

uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam - fiziskajai personai līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai - līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par komercdarbības uzsākšanu un izbeigšanu bīstamo iekārtu montāžas, remonta, tehniskās apkopes un modernizācijas jomā, nepaziņojot Patērētāju tiesību aizsardzības centram, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam - fiziskajai personai līdz septiņsimt euro, juridiskajai personai - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt desmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

90.1 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

91.pants. Sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšana

Par sprāgstvielu glabāšanas, izlietošanas un uzskaites noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

92.pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

93.pants. Elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

94.pants. Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšana aiz neuzmanības

Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

95.pants. Gāzes un elektroenerģijas izmantošanas noteikumu un normu pārkāpumi

Par gāzes pievadīšanu gāzes izmantošanas iekārtām bez valsts gāzes uzraudzības iestāžu atļaujas, piešķirto gāzes fondu pārsniegšanu vai noteiktā gāzes patērēšanas režīma neievērošanu, tās patērēšanu gāzes izmantošanas iekārtās bez apstiprinātām gāzes patēriņa īpatnējām normām vai šo īpatnējo normu pārsniegšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu komersantiem, iestāžu un organizāciju vadītājiem, vadītāju vietniekiem, galvenajiem enerģētiķiem (galvenajiem mehāniķiem), cehu un dienestu priekšniekiem līdz simt astoņdesmit euro.

Par noteiktā energopatēriņa režīma neievērošanu, lietotāju iekārtu pieslēgšanu energotīkliem bez enerģijas uzskaites aparātiem, neverificētu, bojātu vai pārveidotu enerģijas uzskaites aparātu uzstādīšanu vai patvaļīgu enerģijas uzskaites aparātu shēmas sagrozīšanu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

96.pants. Gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatācija bez gāzes patēriņa uzskaites

Par gāzes izmantošanas iekārtu ekspluatāciju bez gāzes patēriņa uzskaites vai bez siltumenerģijas un produkcijas uzskaites, kuras ražo, izmantojot gāzi, vai par to, ka nav (vai ir bojāti) gāzes izmantošanas iekārtas projektā paredzēto gāzes degšanas procesu automātiskās regulēšanas līdzekļu vai siltumtehniskās kontroles aparātu, vai siltumutilizācijas iekārtu, kas nodrošina gāzes racionālu un efektīvu izmantošanu, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

97.pants. Rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotība darbam

Par gāzes lietotājam komersantam, iestādei un organizācijai paredzētās rezerves kurināmā saimniecības nesagatavotību darbam vai gāzes izmantošanas iekārtu nesagatavotību darbam ar noteiktā veida rezerves kurināmo –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

98.pants. Siltumapgādes tīklu bojāšana, patvaļīga pieslēgšanās gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem

Par siltumapgādes tīklu vai to iekārtu bojāšanu, patvaļīgu pieslēgšanos gāzes apgādes sistēmām un siltumapgādes tīkliem –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

98.1 pants. Elektroenerģijas, siltum­enerģijas un gāzes izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patērēšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

98.2 pants. Gāzes vadu bojāšana darbu veikšanas laikā

Par gāzes vadu (izņemot maģistrālos) un to iekārtu bojāšanu darbu veikšanas laikā –

uzliek naudas sodu personām līdz septiņdesmit euro un amatpersonām – līdz simt četrdesmit euro.

99.pants. Metroloģisko prasību neievērošana

Par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka metroloģiskās prasības; par tādu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri ir bojāti vai nav verificēti vai kuri nenodrošina mērījumu precizitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām; par tādu mērīšanas līdzekļu lietošanu, ar kuriem veic mērījumus, lai nodrošinātu procesiem vai pakalpojumiem noteikto būtisko prasību ievērošanu reglamentētajā sfērā, un kuriem nav veikta kalibrēšana, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai – no trīsdesmit līdz tūkstoš astoņsimt euro.

Par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu neatbilstošu uzstādīšanu, ekspluatācijas noteikumu neievērošanu un ar tiem saistīto mērīšanas procesu nepareizu izpildi –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai – no trīsdesmit līdz divtūkstoš simt euro.

Par izplatīšanai sagatavoto fasēto preču satura daudzuma neatbilstību normatīvo aktu prasībām –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai – no trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

 

Devītā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā.
Veterināro un pārtikas aprites prasību pārkāpšana
(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu)

100.pants. Sējumu nobradāšana vai stādījumu bojāšana

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, ko izdarījuši lopi vai putni, –

uzliek naudas sodu personām līdz piecpadsmit euro un amatpersonām – līdz septiņdesmit euro.

Par sējumu nobradāšanu, uz lauka esošās savāktās lauksaimniecības kultūru ražas bojāšanu vai iznīcināšanu, stādījumu bojāšanu, kas izdarīta atkārtoti gada laikā pēc naudas soda uzlikšanas par tādu pašu pārkāpumu, –

uzliek naudas sodu personām līdz septiņdesmit euro un amatpersonām – līdz simt četrdesmit euro.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar pajūgu –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par braukšanu pa sējumiem vai stādījumiem ar automobili, traktoru, kombainu vai citu mašīnu –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

101.pants. Augu karantīnas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto fitosanitāro pasākumu neveikšanu augu karantīnas organismu izplatības ierobežošanai un apkarošanai vai citu augu karantīnas prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

101.1 pants. Augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšana ar nederīgu augu pasi vai bez tās

Par normatīvajos aktos par augu karantīnu noteikto augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu izplatīšanu ar nederīgu augu pasi vai bez tās -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņtūkstoš simt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot augus, augu produktus vai ar tiem saskarē nonākušos priekšmetus vai bez konfiskācijas.

102.pants. Fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu ievešana un izvešana bez fitosanitārās kontroles un attiecīgas apstrādes

Par fitosanitārajai kontrolei vai attiecīgai apstrādei pakļauto augu vai augu produktu ievešanu un izvešanu no robežkontroles punktiem, kravas saņemšanas vai nosūtīšanas vietām bez šādas pārbaudes un apstrādes –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot augus un augu produktus vai bez konfiskācijas.

102.1 pants. Selekcionāra tiesību pārkāpšana

Par selekcionāra tiesību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

102.2 pants. Augu aizsardzības līdzekļu ievešanas, izplatīšanas, glabāšanas un lietošanas prasību pārkāpšana

Par Latvijā nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu ievešanu, izplatīšanu vai lietošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nereģistrētos augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas, glabāšanas vai lietošanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot augu aizsardzības līdzekļus vai bez konfiskācijas.

103.pants. Zemes īpašnieku (lietotāju) atbildība, ja viņi neveic nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas pasākumus

Par nezāļu, lauksaimniecības augu kaitēkļu un slimību apkarošanas obligāto pasākumu savlaicīgu neveikšanu –

uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu zemes īpašniekiem (lietotājiem) līdz septiņdesmit euro.

103.1 pants. Narkotiskās vielas saturošu augu sējumu apsardzības nenodrošināšana

Par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu augu sējumu, šo kultūru ražas uzglabāšanas un pārstrādes vietu noteiktā apsardzības režīma nodrošināšanai, kā arī par pasākumu neveikšanu narkotiskās vielas saturošu atlikumu iznīcināšanai pēc ražas novākšanas un ražošanas atkritumu iznīcināšanai –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt četrdesmit euro.

103.2 pants.

(Izslēgts ar 20.12.2012. likumu)

103.3 pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana

Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par noteikto pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai paziņošanas par izmaiņām uzņēmuma darbībā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez tās konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par pārtikas produktu izplatīšanu bez normatīvajos aktos noteiktajiem pavaddokumentiem —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez tās konfiskācijas.

Par šā panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārtiku vai bez tās konfiskācijas.

103.4 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

103.5 pants. Sēklu aprites prasību pārkāpšana

Par sēklaudzēšanas, sēklu tirdzniecības, sagatavošanas un glabāšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu no septiņiem līdz divsimt desmit euro.

Par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpumiem, ja tos izdara sēklu importētājs vai vairumtirgotājs, –

uzliek naudas sodu no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz septiņsimt euro.

103.6 pants. Labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību pārkāpšana

Par labības un tās pārstrādes produktu aprites prasību un labības tirgus intervences prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

103.7 pants. Mēslošanas līdzekļu aprites noteikumu pārkāpšana

Par mēslošanas līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot mēslošanas līdzekļus vai bez to konfiskācijas.

Par mēslošanas līdzekļu apriti regulējošajos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz amonija nitrāta ar augstu slāpekļa saturu detonācijas testa veikšanu un testa rezultātu iesniegšanu noteiktajai institūcijai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

103.8 pants. Līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšana, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem

Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties Valsts augu aizsardzības dienestā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz sešsimt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz sešsimt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par ģenētiski modificētu kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz sešsimt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

103.pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

103.10 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās pieņemt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem līdz trim procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz simt četrdesmit euro.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no trim līdz desmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par atteikšanos pieņemt izaudzētos kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs nepieņem virs divdesmit procentiem no kopējā daudzuma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīstūkstoš sešsimt līdz piectūkstoš euro.

103.11 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju vai pirmo pārstrādātāju atteikšanās piegādāt vai pārstrādāt kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt līdz trim procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz septiņsimt euro.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no trim līdz desmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no piectūkstoš septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt no desmit līdz divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt septiņdesmit līdz sešsimt deviņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no četrtūkstoš trīssimt līdz astoņtūkstoš piecsimt euro.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no sešsimt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no desmittūkstoš līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par pārstrādei paredzēto kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību nepiegādāšanu vai nepārstrādāšanu enerģētiskajos produktos Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros, ja savācējs vai pirmais pārstrādātājs atsakās piegādāt vai pārstrādāt vairāk par divdesmit procentiem no kopējā apjoma, kas obligāti jāpārstrādā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no sešsimt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no deviņtūkstoš trīssimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

 (03.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2013. likumu)

103.12 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās sniegt informāciju vai nepatiesas informācijas sniegšana Lauku atbalsta dienestam par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošos normatīvajos aktos minētās informācijas nesniegšanu noteiktajos termiņos Lauku atbalsta dienestam -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu Lauku atbalsta dienestam, neievērojot normatīvajos aktos noteikto par Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no trīstūkstoš sešsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

 (03.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2013. likumu)

103.13 pants. Kultūraugu ar augstu enerģētisko vērtību savācēju un pirmo pārstrādātāju atteikšanās no pārbaudēm vai atteikšanās veicināt atbilstības noteikšanai nepieciešamās pārbaudes kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību Eiropas Savienības atbalsta shēmas ietvaros

Par atteikšanos no pārbaudēm vai atteikšanos veicināt pārbaudes, lai noteiktu atbilstību Eiropas Savienības atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību regulējošiem normatīvajiem aktiem, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņtūkstoš simt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

104.pants.

(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu)

105.pants. Karantīnas un veterināro prasību pārkāpšana dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās

Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

105.1 pants. Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumu pārkāpšana

Par embriju transplantācijā noteikto tehnoloģiju neievērošanu, mākslīgās apsēklošanas, pārraudzības vai citu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz simt desmit euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām — no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro.

105.2 pants. Noteiktu ciltsdarba darbību veikšana bez apliecības vai sertifikāta un darbības neatbilstība normatīvajiem aktiem

Par lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas veikšanu bez ciltsdarbu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās apliecības, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu darba veikšanu, ja ir minētā apliecība, –

uzliek naudas sodu no septiņiem līdz septiņdesmit euro.

Par lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, olšūnu un embriju pārstādīšanas pakalpojumu sniegšanu bez ciltsdarbu regulējošos normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta, kā arī par nekvalitatīvu un nolaidīgu pakalpojumu sniegšanu, ja ir minētais sertifikāts, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz divsimt desmit euro.

105.3 pants. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pirkšanas un pārdošanas noteikumu pārkāpšana

Par vaislas lauksaimniecības dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pirkšanas vai pārdošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no septiņiem līdz septiņdesmit euro.

105.4 pants.

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu)

 

105.5 pants. Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšana

Par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par dzīvnieku dzimšanu, pārvietošanu, nobeigšanos vai nokautajiem dzīvniekiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz simt desmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro.

105.6 pants. Piena pirkšanas, pārdošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par piena pirkšanas, pārdošanas un informācijas sniegšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt euro.

105.7 pants. Piena uzskaites dokumentu neuzrādīšana un nepatiesu ziņu norādīšana šajos dokumentos

Par piena uzskaites dokumentu neuzrādīšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu šajos dokumentos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro.

105.8 pants.

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu)

106.pants. Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.

106.1 pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

106.2 pants. Aizliegtu zāļu lietošana attiecībā uz dzīvniekiem un zāļu izdalīšanās perioda neievērošana pēc zāļu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem

Par aizliegtu zāļu lietošanu attiecībā uz dzīvniekiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par zāļu izdalīšanās perioda neievērošanu pēc zāļu lietošanas attiecībā uz dzīvniekiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

 

106.3 pants. Mājas (istabas) dzīvnieku pārdošanas un dāvināšanas prasību pārkāpšana

Par mājas (istabas) dzīvnieku pārdošanas prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz simt desmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro.

Par mājas (istabas) dzīvnieku dāvināšanu publiskā pasākumā bez apdāvināmās personas piekrišanas un bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz simt desmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro.

106.4 pants. Pārkāpumi veterinārmedicīniskajā praksē

Par patstāvīgu nodarbošanos ar veterinārmedicīnisko praksi, ja personai nav veterinārmedicīniskās prakses sertifikāta, —

uzliek naudas sodu līdz septiņsimt euro.

Par nodarbošanos ar veterinārmedicīnisko praksi, ja sertificēts veterinārārsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav reģistrējies veterinārmedicīniskās prakses vietu reģistrā, —

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

107.pants. Dzīvnieku slēpšana, neidentificēšana (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites

Par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

108.pants. Valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootijas) profilakses un apkarošanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez to konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

108.1 pants. Dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku izcelsmes produkcijas (izņemot pārtiku) aprites (ieguves, pārstrādes, uzglabāšanas, transportēšanas, izplatīšanas) prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot dzīvnieku izcelsmes produkciju vai bez konfiskācijas.

108.2 pants. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu aprites prasību pārkāpšana, kā arī dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas prasību pārkāpšana

Par tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu aprites prasību pārkāpšanu, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

108.3 pants. Dzīvnieku barības, veterināro zāļu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšana

Par dzīvnieku barības uzņēmuma iesaistīšanos dzīvnieku barības apritē bez normatīvajos aktos noteiktās uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai paziņošanas par izmaiņām uzņēmuma darbībā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot dzīvnieku barību vai bez tās konfiskācijas.

Par dzīvnieku barības nekaitīguma, higiēnas, uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par pārkāpumiem ārstnieciskās un diētiskās barības ražošanā un izplatīšanā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro.

Par veterināro zāļu un dzīvnieku kopšanas ķīmisko līdzekļu aprites prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot veterinārās zāles un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez to konfiskācijas.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot dzīvnieku barību, veterinārās zāles un dzīvnieku kopšanas ķīmiskos līdzekļus vai bez to konfiskācijas.

108.4 pants. Izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšana

Par izvešanai, ievešanai un tranzītam noteikto veterināro un higiēnas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

108.5 pants. Pašu patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanas prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu, ievedot Latvijas Republikas muitas teritorijā pašu patēriņam paredzētus dzīvnieku izcelsmes produktus, -

izsaka brīdinājumu, konfiscējot produktus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no septiņiem līdz septiņdesmit euro, konfiscējot produktus.

Desmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi transportā,
ceļu un sakaru nozarē

109.pants. Kustības drošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā

Par sliežu ceļu, meža aizsargstādījumu, sniega aizsargu vai citu ceļa objektu, kā arī signalizācijas vai sakaru būvju vai iekārtu bojāšanu –

uzliek naudas sodu personām līdz trīsdesmit pieciem euro un amatpersonām – līdz septiņdesmit euro.

Par noteikumu pārkāpšanu, kādi noteikti pajūgu braukšanai vai lopu dzīšanai pāri sliežu ceļiem, kā arī par lopu ganīšanu dzelzceļa tuvumā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām no septiņiem līdz piecpadsmit euro un amatpersonām – no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par noteikto gabarītu neievērošanu kravas iekraušanā vai izkraušanā –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz septiņdesmit euro.

Par tādu priekšmetu likšanu uz sliežu ceļiem, kuri var traucēt vilcienu kustību, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par iešanu pa sliežu ceļiem ārpus norādītajām vietām –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņiem euro.

Par tādas informācijas nesniegšanu, kas saistīta ar dzelzceļa satiksmes negadījumu vai dzelzceļa satiksmes drošību, vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz septiņsimt euro.

110.pants. Dzelzceļa transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par pasažieru vagonu iekšējā aprīkojuma, lokomotīvju vai vagonu logu stiklu bojāšanu –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par vilciena sastāvā ietilpstošu vagonu bremžu maģistrāles gala krāna patvaļīgu aiztaisīšanu vai vilciena patvaļīgu apturēšanu ar trauksmes bremzi, atvienojot bremžu gaisa maģistrāli vai citādā veidā bez vajadzības, –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par smēķēšanu dzelzceļa transporta objektos, kur tas ir aizliegts, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņiem euro.

Par atkritumu, taras, iepakojuma materiālu vai citu priekšmetu izmešanu no dzelzceļa transporta līdzekļiem –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz piecpadsmit euro.

Par patvaļīgu braukšanu kravas vilcienā, par iekāpšanu vai izkāpšanu vilciena kustības laikā, kā arī par braukšanu uz vagonu kāpšļiem vai jumtiem –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

110.1 pants. Dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizliegumu neievērošana

Par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas noteiktā dzelzceļa ritošā sastāva un sliežu ceļu lietošanas aizlieguma neievērošanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

110.2 pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro.

110.3 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu

Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu kapitālsabiedrībās, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī ar bīstamo kravu iekraušanu un izkraušanu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

 

110.4 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Valsts dzelzceļa administrācijai un tās likumīgo lēmumu nepildīšana

Par informācijas nesniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai pēc tās pieprasījuma noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts dzelzceļa administrācijai vai tās likumīgo lēmumu nepildīšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

111.pants. Lidojumu drošības noteikumu pārkāpšana

Par tādu ēku un citu objektu celtniecību vai izvietošanu bez Civilās aviācijas aģentūras attiecīgas atļaujas, kuri var radīt draudus gaisa kuģu lidojumu drošībai, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par lidlauka un gaisa trases ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par jebkādu vispāratzītajām lidlauku pazīšanas zīmēm un ierīcēm līdzīgu marķēšanas zīmju un ierīču izvietošanu lidlauka tuvumā –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par pirotehnisko izstrādājumu dedzināšanu lidlauka tuvumā bez lidlauka administrācijas atļaujas –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādu objektu ierīkošanu, kuri veicina gaisa kuģu lidojumiem bīstamu putnu masveida koncentrāciju, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādu noteikumu nepildīšanu, kuri paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz ēkām un būvēm, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par lidlauka iekārtas, lidlauka zīmju, gaisa kuģu un to iekārtas bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par nesankcionētu iekļūšanu lidostas kontrolējamā zonā, staigāšanu vai braukšanu pa lidostas kontrolējamo zonu bez attiecīgas atļaujas –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

112.pants. Bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot minētos izstrādājumus un vielas.

To bīstamo izstrādājumu vai vielu sarakstu, par kuru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu šajā pantā noteikta administratīvā atbildība, reglamentē attiecībā uz gaisa transportu spēkā esošie pārvadāšanas noteikumi.

113.pants. Civilās aviācijas valsts institūciju darbības traucēšana

Par to norādījumu nepildīšanu, kurus savas kompetences ietvaros devušas Civilās aviācijas aģentūras amatpersonas, lai novērstu civilās aviācijas darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja amatpersonu likumīgo prasību, kas saistītas ar civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

114.pants. Gaisa telpas izmantošanas noteikumu pārkāpšana

Par gaisa kuģu lidojumiem, visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanu gaisa telpā, kā arī par raķešu palaišanu bez attiecīgas atļaujas –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību apdraudošu visu veidu šaušanu, spridzināšanas darbiem un darbību, kas saistīta ar gaismas, radio un visu veidu elektromagnētisko izstarojumu un veikta bez attiecīgas atļaujas, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

114.1 pants. Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par lidojumu veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi, kā arī ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālās piederības zīme un reģistrācijas zīme, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par lidojumu veikšanu ar gaisa kuģi bez apliecības par tā derīgumu lidojumiem vai pēc šīs apliecības derīguma termiņa izbeigšanās –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu un instrukciju pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par gaisa kuģa tehniskās apkopes noteikumu un instrukciju pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā un darbības specifikācijās noteikto nosacījumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādas rakstveida informācijas nesniegšanu Civilās aviācijas aģentūrai, kas saistīta ar to nosacījumu grozījumiem, uz kuru pamata tika izdota gaisa kuģa ekspluatanta apliecība, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu Civilās aviācijas aģentūrai –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par civilās aviācijas darbību, ar kuru tiek pārkāpti obligātās apdrošināšanas noteikumi, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

114.2 pants. Personu pārvadāšana uz Latvijas Republiku bez ceļošanas dokumentiem

Par tādu valstu pilsoņu pārvadāšanu, kuras nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, no šīm valstīm uz Latvijas Republiku, ja minētajām personām nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo ceļošanas dokumentu un ja to veicis pārvadātājs ar jūras, gaisa vai sauszemes transportu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no trīstūkstoš līdz piectūkstoš euro par katru pārvadāto personu.

114.3 pants. Pasažieru datu neiesniegšana un nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšana

Par pieprasīto pasažieru datu neiesniegšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšanu Valsts robežsardzei, ja to izdarījis pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu no valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, uz Latvijas Republiku, -

uzliek naudas sodu pārvadātājam - fiziskai vai juridiskai personai - no trīstūkstoš simt līdz piectūkstoš simt euro.

115.pants. Kuģa vadīšanas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa (izņemot atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos) vadīšanas noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā:

1) pienācīgas vizuālās un audio novērošanas nenodrošināšana;

2) kuģa droša ātruma neievērošana;

3) kuģa sadursmes draudu noteikšanas prasību neievērošana;

4) nesavlaicīga un nepārliecinoša rīcība sadursmes novēršanai;

5) kuģošanai šauros ūdensceļos noteikto prasību neievērošana;

6) kuģošanai satiksmes sadales sistēmās noteikto prasību neievērošana;

7) kuģu vadīšanas noteikumu neievērošana, esot savstarpēji redzamiem;

8) kuģu vadīšanas ierobežotas redzamības apstākļos noteikumu neievērošana;

9) vilkšanas un stumšanas noteikumu pārkāpšana;

10) kuģa, kurš zaudējis vadības spēju vai kura manevrēšanas spēja ir ierobežota, vadīšanas noteikumu neievērošana;

11) kuģa manevrēšanas noteikumu pārkāpšana;

12) kuģa uguņu un zīmju, skaņu un gaismas signālu, kā arī briesmu signālu lietošanas noteikumu pārkāpšana;

13) enkura izmešana vai stāvēšana uz enkura neatļautā vietā, kā arī noteikumu par rīcību, kuģim esot uz sēkļa, neievērošana;

14) kuģa ienākšanas ostā un iziešanas no ostas noteikumu pārkāpšana;

15) obligāto loča pakalpojumu neizmantošana;

16) kuģa sardzes dienesta noteikumu pārkāpšana, -

uzliek naudas sodu kuģa kapteinim vai atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par atpūtas kuģi šajā pantā, 115.1, 116.1, 117.1 un 117.3—117.9 pantā uzskatāms sportam un atpūtai paredzēts kuģošanas līdzeklis, kura garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kuru neizmanto komerciālos nolūkos un kuram nav profesionālas apkalpes, kā arī ūdensmotocikls.

115.1 pants. Kuģniecībā noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšana

Par kuģniecībā (izņemot atpūtas kuģus iekšējos ūdeņos) noteikto ziņošanas pienākumu nepildīšanu, kas izpaudusies kā:

1) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par jūras negadījumu;

2) neziņošana Latvijas Jūras administrācijai par kuģa bojājumiem, kas var ietekmēt kuģa jūrasspēju vai radīt vides piesārņojumu;

3) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par bīstamām un piesārņojošām kuģa kravām;

4) neziņošana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepieciešamību veikt kuģa paplašināto inspekciju;

5) kuģa aizsardzības informācijas nesniegšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

116.pants. Kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana

Par kuģa ekspluatāciju, ja uz tā nav dokumentu, kuru atrašanās uz kuģa ir obligāta, vai ja šie dokumenti nav apstiprināti, reģistrēti, aizpildīti vai netiek uzglabāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (izņemot kuģa sertifikātus), -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā kravas zīme vai cits kuģa marķējums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tas ir nokomplektēts ar apkalpi, kura neatbilst normatīvajos aktos par kuģa apkalpes minimālo sastāvu noteiktajām prasībām (izņemot normatīvajos aktos noteiktos nepārvaramos apstākļus, piemēram, negaidītu slimību vai nāvi), -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par kuģa ekspluatāciju bez normatīvajos aktos noteiktajiem kuģa sertifikātiem, pēc to derīguma termiņa izbeigšanās vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par kuģa ekspluatāciju, ja tā korpuss, mehānismi vai aprīkojums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par kuģa ekspluatāciju, pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās prasības kuģa kravas, pasažieru vai apgādes operācijām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par šajā pantā noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi Latvijas kuģa aizturēšanu ārvalsts ostā ostas valsts kontroles inspekcijas rezultātā, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrtūkstoš trīssimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par citu saskaņā ar starptautiskajiem vai nacionālajiem normatīvajiem aktiem noteikto kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

116.1 pants. Atrašanās uz kuģa (izņemot atpūtas kuģus) alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē no sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas brīvajā laikā, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, —

uzliek naudas sodu jūrniekam no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

Par atrašanos uz kuģa alkohola ietekmē sardzes vai citu dienesta pienākumu veikšanas laikā —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par atrašanos uz kuģa narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc jūras negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģis apturēts pēc tādu institūciju pieprasījuma, kas ir atbildīgas par kuģošanas drošību, līdz pārbaudei, kuras rezultātā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai līdz atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktajā kārtībā —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu jūrniekam no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

116.pants. Kuģu, ostu, ostas iekārtu un ostām blakus esošo teritoriju aizsardzības prasību pārkāpšana

Par kuģa ekspluatāciju bez starptautiskā kuģa aizsardzības sertifikāta vai starptautiskā kuģa aizsardzības pagaidu sertifikāta vai pēc to derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par citu normatīvajos aktos vai kuģa aizsardzības plānā noteikto kuģa aizsardzības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošu teritoriju ekspluatāciju bez ostas vai ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma vai pēc tā derīguma termiņa izbeigšanās, vai bez starpposmu atbilstības apliecinājumiem tajā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par citu normatīvajos aktos vai ostas vai ostas iekārtas, vai ostām blakus esošas teritorijas aizsardzības plānā noteikto ostas vai ostas iekārtas aizsardzības prasību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par uzkļūšanu vai uzturēšanos uz kuģa, iekļūšanu vai uzturēšanos ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā, kā arī uz kuģa, ostā vai ostas iekārtā, vai ostai blakus esošā teritorijā noteiktajā ierobežotas piekļuves zonā, pārkāpjot normatīvajos aktos vai aizsardzības plānā noteikto kārtību, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par ostas un hidrotehnisko būvju, ierīču un iekārtu (izņemot navigācijas līdzekļus) bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

116.pants. Latvijas Jūras administrācijas darbības traucēšana

Par Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, ar Latvijas Jūras administrāciju saskaņojamu darbību veikšanu bez atbilstoša saskaņojuma, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Latvijas Jūras administrācijai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

116.pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta darbības traucēšana

Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam vai par traucēšanu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam veikt meklēšanas un glābšanas operatīvo darbu Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra atbildības rajonā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

117.pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

117.1 pants. Vispārīgo noteikumu par atpūtas kuģu satiksmi iekšējos ūdeņos pārkāpšana

Par atpūtas kuģa vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja nav klāt dokumenta, kas apliecina atbilstoša atpūtas kuģa vadīšanas tiesības (ja tāds ir nepieciešams), vai dokumenta, kas apliecina atpūtas kuģa reģistrāciju (ja attiecīgais kuģošanas līdzeklis ir jāreģistrē), -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņiem euro.

Par pārvietošanos ar ūdensmotociklu, burāšanu ar vējdēli, kā arī nodarbošanos ar ūdensslēpošanu vai tamlīdzīgiem sporta veidiem, neuzvelkot glābšanas vesti, kas nodrošina personas peldspēju, -

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz četrdesmit euro.

Par atpūtas kuģa vadīšanu, ja nav attiecīgā atpūtas kuģa vadīšanas tiesību, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par tādas atpūtas kuģa vadītāja apliecības izmantošanu, kura pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna atpūtas kuģa vadītāja apliecība, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par atpūtas kuģa izmantošanu vietās, kur to aizliedzis iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldības noteiktās un apzīmētās peldvietās vai aizliegtās akvatorijās -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz simt euro.

Par tāda pasažiera pārvadāšanu atpūtas kuģī, kurš ir jaunāks par 12 gadiem un nav ietērpts atbilstoša izmēra glābšanas vestē, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro.

(Septītā daļa izslēgta ar 25.04.2013. likumu).

(Astotā daļa izslēgta ar 25.04.2013. likumu).

(Devītā daļa izslēgta ar 25.04.2013. likumu).

Par citu šajā kodeksā neminētu atpūtas kuģu satiksmei iekšējos ūdeņos noteikto prasību pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņiem līdz piecpadsmit euro.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 30.04.2009. likumu).

117.2 pants. Kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos

Par kuģošanas apmācības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos -

uzliek naudas sodu personai, kura apmāca kuģot, no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.

117.3 pants. Atpūtas kuģa iekārtojuma prasību neievērošana iekšējos ūdeņos

Par tāda atpūtas kuģa izmantošanu, kurš nav apgādāts ar nepieciešamo aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro.

117.4 pants. Kravas un pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kuģojot ar atpūtas kuģi iekšējos ūdeņos

Par atpūtas kuģa kravnesības vai atļautā pārvadājamo cilvēku skaita pārsniegšanu, kuģojot iekšējos ūdeņos, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

117.5 pants. Kuģošanas ātruma neievērošana, kuģojot iekšējos ūdeņos ar atpūtas kuģi, kuram izgatavotājs ir paredzējis ātruma noteikšanas ierīci

Par atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos līdz 10 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrdesmit līdz piecdesmit pieciem euro.

Par atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos no 11 kilometriem līdz 30 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt četrdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par atļautā kuģošanas ātruma pārsniegšanu iekšējos ūdeņos virs 30 kilometriem stundā -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu ar ātrumu, kas pārsniedz 5 kilometrus stundā, iekšējos ūdeņos tuvāk par 30 metriem no peldētāja -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez atpūtas kuģa vadīšanas tiesību atņemšanas.

117.6 pants. Manevrēšanas, apstāšanās, stāvēšanas un noenkurošanās noteikumu pārkāpšana iekšējos ūdeņos

Par manevrēšanu un apstāšanos iekšējos ūdeņos ejošu vai stāvošu kuģu, bagarmašīnu un peldošo celtņu tuvumā, kā arī starp tiem -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par noenkurošanos kuģu ceļā, kā arī pietauvošanos vai stāvēšanu pie navigācijas zīmēm un pasažieru vai kravas piestātnēm, ja tās nav paredzētas atpūtas kuģiem, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt līdz simt četrdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

117.7 pants. Atpūtas kuģu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu vai vadīšanas apmācību, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par atpūtas kuģa vadīšanu vai vadīšanas apmācību reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu ietekmē, kā arī esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt vadītāja darbspēju un ūdens satiksmes drošību, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem atpūtas kuģa vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

117.8 pants. Atpūtas kuģu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos

Par noteiktās kārtības neievērošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz diviem gadiem vai bez atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt atpūtas kuģi, kura ir pilnvarota pārbaudīt kuģošanas līdzekļa vadītāja dokumentus, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz laiku no diviem gadiem līdz trim gadiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad atpūtas kuģis apturēts pēc policijas vai Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku krasta apsardzes amatpersonu, vai Valsts robežsardzes amatpersonu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības.

Par atteikšanos no asins pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, kā arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem atpūtas kuģu vadīšanas tiesības uz trim gadiem. Atpūtas kuģa vadītājam, kuram nav atpūtas kuģu vadīšanas tiesību (atpūtas kuģu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), uzliek naudas sodu no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un piemēro uz trim gadiem aizliegumu iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības. 

117.9 pants. Atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu pārkāpšana 

Par tādu reģistrācijai pakļauto atpūtas kuģu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktā kārtībā, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tāda atpūtas kuģa vadīšanu, kuram šim nolūkam paredzētajā vietā nav norādīta kāda no valsts reģistrācijas numura zīmēm vai nosaukums, -

uzliek naudas sodu atpūtas kuģa vadītājam no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

117.10 pants. Navigācijas līdzekļu sistēmas uzturēšanas noteikumu pārkāpšana

Par navigācijas līdzekļa valdītājam noteikto pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par navigācijas līdzekļu patvaļīgu uzstādīšanu, noņemšanu, pārvietošanu, aizklāšanu vai navigācijas līdzekļiem līdzīgu objektu izvietošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par navigācijas līdzekļu bojāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

117.11 pants. Ūdenslīdēju darbu veikšanas noteikumu neievērošana

Par ūdenslīdēju darbu veikšanu ostas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, kā arī par signalizēšanas noteikumu neievērošanu šo darbu laikā -

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

118.pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

119.pants.

(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu)

120.pants. Ugunsdrošības noteikumu pārkāpšana dzelzceļa un gaisa transportā

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu dzelzceļa transportā –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz simt četrdesmit euro.

121.pants. - 126.5 pants.

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu)

127.pants. - 128.pants.

(Izslēgts ar APP 19.05.1989. dekrētu)

129.pants.  - 131.2 pants.

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu)

132.pants.  - 133.pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

134.pants. Bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu, vielu vai priekšmetu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa transportā un elektrotransportā

Par bīstamu kravu vai īpašu kategoriju kravu pārvadāšanas, iekraušanas vai izkraušanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par sprāgstvielu, ugunsnedrošu, indīgu, viegli uzliesmojošu vai citādi bīstamu vielu vai priekšmetu pārvadāšanu ar dzelzceļa transportu vai elektrotransportu vai par šādu kravu, vielu vai priekšmetu atstāšanu bez uzraudzības transporta līdzekļos, kā arī nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Šā panta pirmajā daļā minēto kravu, vielu un priekšmetu sarakstu nosaka attiecīgajos transporta veidos spēkā esošie noteikumi.

134.1 pants. - 134.3 pants.

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu)

135.pants.

(Izslēgts ar 25.04.2013. likumu)

136.pants.

(Izslēgts ar 01.07.2011. likumu no 01.08.2012.)

137.pants. Autotransporta un elektrotransporta lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par autotransporta un elektrotransporta (tramvaju, trolejbusu) lietošanas noteikumu pārkāpšanu, izņemot pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 134., 137.1 pantā, –

uzliek naudas sodu līdz divdesmit euro.

137.1 pants. Taksometru pārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Personai, kas taksometru izsaukusi, par atteikšanos apmaksāt taksometra izsaukumu, ja izpildīti pasūtījuma nosacījumi, –

uzliek naudas sodu piecpadsmit euro apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanai noteikto pienākumu nepildīšanu vai aizliegumu neievērošanu –

uzliek naudas sodu taksometra vadītājam no piecpadsmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par taksometra nenodrošināšanu ar noteiktām prasībām atbilstošu aprīkojumu –

uzliek naudas sodu pārvadātājam — juridiskajai personai no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 10.06.2010. likumu).

138.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana dzelzceļa, jūras, iekšējo ūdeņu un automobiļu transportā

Par ritošā sastāva, konteineru, peldošo vai citu kravu pārvadāšanai paredzēto transporta līdzekļu, kā arī pārvadāšanas ierīču bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par preču laukumu, dzelzceļa staciju, kravas automobiļu staciju, konteineru punktu (laukumu), ostu (piestātņu), noliktavu, kā arī citu ar kravas pārvadājumu operācijām saistītu teritoriju vai objektu iežogojumu bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par preču vagonu, automobiļu, automobiļu piekabju, konteineru, tilpņu vai peldošo līdzekļu, kā arī citu kravas telpu plombu vai slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tām, atsevišķu kravas vietu vai to iesaiņojuma vai pakešu bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

139.pants. Kravu saglabāšanas nodrošināšanas noteikumu pārkāpšana gaisa transportā

Par konteineru plombu un slēgierīču bojāšanu, plombu noraušanu no tiem, atsevišķu kravas vietu un to iesaiņojuma un pakešu bojāšanu, kā arī noliktavu, ko izmanto ar kravu pārvadājumiem saistīto operāciju izpildei, iežogojumu bojāšanu gaisa transportā –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par kravu pārvadāšanai paredzēto konteineru un transporta līdzekļu bojāšanu gaisa transportā –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

139.1 pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz divsimt astoņdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

140.pants. Ceļu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par ceļa zīmju, luksoforu vai citu ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu patvaļīgu noņemšanu vai uzstādīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par ceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju bojāšanu, iznīcināšanu, piegružošanu, piesārņošanu vai aizsprostošanu, kā arī ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu bojāšanu vai iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par ceļu zemes nodalījuma joslas piegružošanu vai piesārņošanu, kā arī materiālu vai priekšmetu novietošanu ceļu zemes nodalījuma joslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par ceļu satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu, informācijas un reklāmas plakātu uzstādīšanu un tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un citu objektu izvietošanu autoceļu zemes nodalījuma joslā vai aizsargjoslā bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi, pašvaldību, uzņēmumu un māju ceļus pievienojot valsts autoceļiem, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbu veikšanu, grunts rakšanas un pārvietošanas darbu (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) veikšanu, par koku ciršanu, koku un krūmu stādīšanu aizsargjoslās gar ceļiem bez valsts ceļu dienesta vai ceļa īpašnieka (pārvaldītāja) atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par autoceļu vai to kompleksā ietilpstošo būvju neuzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, –

uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam – fiziskajai personai – no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro vai ceļa pārvaldītājam – juridiskajai personai – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par pasākumu neveikšanu, lai aizliegtu vai ierobežotu transportlīdzekļu satiksmi, ja tiek apdraudēta satiksmes drošība, –

uzliek naudas sodu ceļa pārvaldītājam – fiziskajai vai juridiskajai personai – no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē darba vietu aprīkošanu uz ceļiem, –

uzliek naudas sodu darbu veicējam – fiziskajai vai juridiskajai personai – no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

140.1 pants. - 142.pants.

(Izslēgts ar 16.10.2003. likumu)

143.pants.

(Izslēgts ar 11.03.1992. likumu)

144.pants. Maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšana

Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu personām līdz septiņdesmit euro un amatpersonām – līdz divsimt desmit euro.

145.pants. Radioamatieru darbības noteikumu pārkāpšana

Par radioamatieriem noteiktās radiostaciju būvēšanas, ierīkošanas un lietošanas kārtības pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

146.pants. Radioiekārtu uzstādīšana un lietošana bez atļaujas vai pārkāpjot tās nosacījumus

Par koplietojamo radiofrekvenču piešķīruma lietošanas atļaujas nosacījumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez Elektronisko sakaru direkcijas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

146.1 pants. Radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto radioiekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību vai Elektronisko sakaru direkcijas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktos parametrus, vai tādu radioiekārtu, elektrisko vai elektronisko iekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru darbība rada kaitīgus radiotraucējumus vai kuru elektromagnētiskie izstarojumi neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot izmantotās iekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

Par tādu radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu, kuru atbilstība būtiskajām prasībām nav novērtēta un apliecināta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par jūras un gaisa kuģniecības ārkārtas situāciju, avārijas un briesmu signālu raidīšanai paredzēto radiofrekvenču izmantošanas kārtības pārkāpšanu vai tādu radiotraucējumu radīšanu, kuri kaitē personas vai īpašuma aizsardzībai izmantojamo radionavigācijas sakaru vai radiosakaru (drošības radiosakari) iekārtu darbībai vai var izraisīt valsts drošības, sabiedriskās kārtības, kā arī kuģošanas vai gaisa satiksmes drošības apdraudējumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot izmantotās radioiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

146.2 pants. Radiosakarus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par radiosakarus reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

 146.3 pants. Nesadarbošanās ar radioiekārtu lietošanu uzraugošajām institūcijām

Par atteikšanos nodrošināt piekļuvi radioiekārtai, lai pārbaudītu tās tehniskos parametrus, vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu radioiekārtu lietošanu uzraugošās institūcijas amatpersonai vai pilnvarotajai personai, kā arī par šo personu likumīgo norādījumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par radioiekārtas darbības nepārtraukšanu gadījumos, kad radioiekārtas lietošana rada apdraudējumu radionavigācijas vai cita drošības dienesta sakaru iekārtu darbībai, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

146.4 pants. Sakaru iekārtu izplatīšanas noteikumu pārkāpšana

Par otrās kategorijas sakaru iekārtu laišanu apgrozībā vai izplatīšanas uzsākšanu Latvijā, par to nepaziņojot Elektronisko sakaru direkcijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot sakaru iekārtas vai bez konfiskācijas.

146.5 pants. Informācijas nesniegšana numerācijas datu bāzes un atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai

Par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par numerācijas lietošanu nesniegšanu numerācijas datu bāzes uzturēšanai vai par normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanu atrašanās vietas informācijas datu bāzes uzturēšanai, kā arī par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

147.pants. Radio un televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšana

Par radio vai televīzijas (arī kabeļtelevīzijas) programmu izplatīšanai noteikto nacionālo standartu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

147.1 pants. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanas un lietošanas kārtības pārkāpšana

Par televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas uzstādīšanu vai lietošanu bez attiecīgas atļaujas –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

148.pants. Elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšana

Par elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšanu, elektronisko sakaru tīklu aizsardzībai noteikto aizsardzības zonu neievērošanu, kā arī par elektronisko sakaru tīklu bojāšanu vai to darbības traucēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divtūkstoš deviņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

148.1 pants. Elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšana un normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršana elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā

Par elektronisko sakaru pakalpojumu līguma neslēgšanu ar abonentu vai normatīvajos aktos noteiktās informācijas neietveršanu ar abonentu noslēgtajā elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

148.2 pants. Datu, programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izmainīšana, glabāšana un izplatīšana nelikumīgām darbībām ar elektronisko sakaru tīklu galiekārtām

Par elektronisko sakaru tīklu galiekārtu identificēšanai elektronisko sakaru tīklā nepieciešamo datu izmainīšanu vai par šādam nolūkam paredzētu datu iegūšanu, glabāšanu vai izplatīšanu, kā arī par šādam nolūkam paredzētas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, izgatavošanu, glabāšanu vai izplatīšanu bez ražotāja vai tā pilnvarotas personas piekrišanas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

149.pants.

(Izslēgts ar 14.05.2009. likumu)

149.1 pants. Elektronisko sakaru iekārtu patvaļīga pieslēgšana publiskajam elektronisko sakaru tīklam un patvaļīga pieslēgšanās televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšana

Par elektronisko sakaru iekārtu, tajā skaitā galiekārtu, patvaļīgu pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par patvaļīgu pieslēgšanos televīzijas vai skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmai vai tās bojāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot izmantotās iekārtas, galiekārtas un citus administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un priekšmetus.

149.2 pants.

(Izslēgts ar 11.12.2003. likumu)

Desmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē
(Nodaļa 16.10.2003. likuma redakcijā)

149.3 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītāju administratīvā atbildība ceļu satiksmē

Šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta.

149.4 pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) vadītāja apliecība;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);

4) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati;

5) citi transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot negabarīta vai smagsvara kravu;

7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);

8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīs euro apmērā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par tādas transportlīdzekļa vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna transportlīdzekļa vadītāja apliecība, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros,-

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļa vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam,-

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, -

transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu piecsimt septiņdesmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pasažierim septiņu euro apmērā.

Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) - fiziskajai vai juridiskajai personai - no četrdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

149.5 pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam piecpadsmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, –

uzliek naudas sodu mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam (izņemot velosipēda vadītāju) piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

149.6 pants. Braukšanas sākšanas un braukšanas virziena maiņas noteikumu pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē brīdinājuma signāla došanas kārtību, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu piecpadsmit euro apmērā.

Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz trīsdesmit euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par ceļa nedošanu trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas apdzīvotās vietās, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par trolejbusu un autobusu vadītāju uzsākšanu braukt no apzīmētas pieturas, nepārliecinoties, vai viņiem tiek dots ceļš, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz četrdesmit euro.

Par nogriešanos tā, ka, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis atrodas pretējā braukšanas virziena joslā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par tramvaja sliežu šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās, ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem, kā arī uz gājēju pārejām –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā tuneļos vai vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par apgriešanos braukšanai pretējā virzienā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

149.7 pants. Transportlīdzekļu izkārtojuma uz brauktuves noteikumu pārkāpšana

Par iebraukšanu pretējā virziena joslā uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par iebraukšanu vidējā joslā, kas izmantojama braukšanai abos virzienos, ja iebraukšana nav saistīta ar apdzīšanu, apbraukšanu, nogriešanos pa kreisi vai apgriešanos pretējā virzienā, uz ceļa, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir trīs ar ceļa apzīmējumiem apzīmētas braukšanas joslas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu pa joslu, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu gadījumos, kad tas ir aizliegts, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātni gadījumos, kad tas nav atļauts, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu pa pretējā virziena tramvaja sliežu ceļa klātni –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par nebraukšanu pa apzīmētu joslu (braukšana starp joslām) –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u.tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

149.8 pants. Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par šā panta piektajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par šā panta devītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit piecu euro apmērā.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit piecu euro apmērā.

Par šā panta vienpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit piecu euro apmērā.

Par šā panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta piecpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt divdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta septiņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par šā panta deviņpadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Par šā panta divdesmit pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 60 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no četrsimt trīsdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par šā panta divdesmit trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518. ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528. ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, bet transportlīdzekļa vadītājam, kas vadījis autobusu, uzliek naudas sodu no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem D kategorijai atbilstošu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem un pārējo transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par drošas distances vai intervāla neievērošanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

149.9 pants. Apdzīšanas un samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli noteikumu pārkāpšana

Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretim braucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.

Par apdzīšanas uzsākšanu, ja pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs rāda kreisā pagrieziena signālu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par apdzīšanu tuvāk par 100 metriem pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par apdzīšanu uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml., –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par tramvaja apdzīšanu pa pretējā virziena sliežu ceļa klātni –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par ceļa nedošanu pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājam vietās, kur ir apgrūtināta samainīšanās, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

149.10 pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana

Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās - tuvāk par 50 metriem no tās -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534. vai 535.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.-832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.11 pants. Braukšanas kārtības krustojumos pārkāpšana

Par ceļa nedošanu gājējiem vai transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz trīsdesmit euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par iebraukšanu krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas vadītāju piespiež apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucē braukt citiem transportlīdzekļiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.12 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana dzīvojamā zonā

Par dzīvojamā zonā aizliegtu darbību veikšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par ceļa nedošanu citiem satiksmes dalībniekiem, izbraucot no dzīvojamās zonas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

149.13 pants. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana pie gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu apzīmētas pieturas

Par ceļa nedošanu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju, vai neredzīgiem gājējiem, kas rāda signālu ar baltu spieķi, vai gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā apzīmētā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz trīsdesmit euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par uzbraukšanu uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucē gājēju pārvietošanos, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

149.14 pants. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana

Par ceļa nedošanu vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja:

1) uzbraukšanu aizliedz dzelzceļa pārbrauktuves dežuranta žests;

2) luksoforā deg aizlieguma signāls, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas piespiež vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves, vai ja uz tās stāv transportlīdzeklis, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vadītāja rīcību piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.

Par to transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms dzelzceļa pārbrauktuves, ja kustība pāri pārbrauktuvei aizliegta, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par barjeras patvaļīgu atvēršanu, apbraukšanu vai dzelzceļa sliežu ceļa šķērsošanu šim nolūkam neparedzētās vietās –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam.

Par transportēšanai nesagatavotu lauksaimniecības mašīnu, ceļu būves mašīnu, celtniecības mašīnu un tamlīdzīgu mašīnu vešanu pāri dzelzceļa pārbrauktuvei –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošanu bez dzelzceļa distances priekšnieka atļaujas ar transportlīdzekli, kura gabarīti vai faktiskā masa pārsniedz noteiktos lielumus, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

149.15 pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada Dl, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, un transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam četrdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no četrsimt trīsdesmit līdz sešsimt četrdesmit euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt piecdesmit līdz tūkstoš divsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, -

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt septiņdesmit euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no tūkstoš divsimt līdz tūkstoš četrsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

149.16 pants. Transportlīdzekļu vadītāju pārkāpumi īpašos gadījumos

Par operatīvā transportlīdzekļa vadīšanu, ja tas nav saistīts ar neatliekamu dienesta uzdevumu pildīšanu, kā arī par bākuguņu un speciālo skaņas signālu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara operatīvo transportlīdzekļu vadītāji, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, jāaptur transportlīdzeklis, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par ceļa nedošanu noteiktajā kārtībā operatīvajam transportlīdzeklim –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro.

Par oranžo (dzelteno) bākuguņu izmantošanas noteikumu pārkāpšanu vai par oranžo (dzelteno) bākuguņu neieslēgšanu gadījumos, kad tās obligāti jāieslēdz, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, -

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam no septiņiem līdz piecdesmit pieciem euro, cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanas.

Par brauktuves neatbrīvošanu pēc ceļu satiksmes negadījuma Ceļu satiksmes noteikumos minētajos gadījumos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.17 pants. Ārējās apgaismes ierīču lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu bez iedegtiem dienas gaismas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par braukšanu bez iedegtām noteiktām ārējām apgaismes ierīcēm diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots vai ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā), –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par tālās gaismas lukturu nepārslēgšanu uz tuvās gaismas lukturiem noteiktajā attālumā vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par apstāšanos pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par stāvēšanu pilnīgi vai daļēji uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par apstāšanos apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par stāvēšanu apdzīvotās vietās pilnīgi vai daļēji uz brauktuves neapgaismotos ceļa posmos, kuros apstāties vai stāvēt aizliegts, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, neiededzot noteiktās ārējās apgaismes ierīces, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts iedegt pakaļējos miglas lukturus vai priekšējos miglas lukturus kopā ar tālās gaismas lukturiem, braucot diennakts tumšajā laikā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par prožektora vai grozāmluktura iedegšanu transportlīdzeklim, kam nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts gaišajā laikā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu vai, ja tādas nav vai tā nedarbojas, avārijas zīmes nepiestiprināšanu velkamajam transportlīdzeklim diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.18 pants. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz gadījumus, kad atļauts lietot skaņas signālu, kā arī par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 325.ceļa zīmi, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts gaišajā laikā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas neiedegšanu un avārijas zīmes neizlikšanu uz ceļa apstādinātam vai stāvošam transportlīdzeklim noteiktajos gadījumos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts gaišajā laikā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz attālumu, kādā no transportlīdzekļa jāizliek avārijas zīme diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par avārijas gaismas signalizācijas iedegšanu, apstājoties vietās, kur tas aizliegts, ja apstāšanās nav notikusi piespiedu apstākļos, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.19 pants. Transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vilkšanu, ja pie tā stūres nav transportlīdzekļa vadītāja, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par noteiktā attāluma neievērošanu starp velkošo un velkamo transportlīdzekli –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļu vilkšanas aizlieguma neievērošanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

149.20 pants. Mācību braukšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanas mācīšanu, ja noteiktajos gadījumos instruktoram nav instruktora apliecības vai personai, kura mācās, nav braukšanas mācību atļaujas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanas mācīšanu individuāli, ja atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir mazāks par trim gadiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanas mācīšanu individuāli ar tādas kategorijas transportlīdzekli, ar kuru nav atļauta individuālā braukšanas apmācība, vai par braukšanas mācīšanu ar transportlīdzekli, kurš nav aprīkots atbilstoši noteiktajām prasībām, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanas mācīšanu personai, kura nav sasniegusi noteikto vecumu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanas mācīšanu uz ceļiem, ja mācāmā persona nav pietiekami labi apguvusi braukšanas iemaņas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

149.21 pants. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņiem līdz trīsdesmit euro.

149.22 pants. Pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem noteikto papildu prasību pārkāpšana

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pajūga vadītājam, jātniekam vai dzīvnieku dzinējam no septiņiem līdz trīsdesmit euro.

149.23 pants. Gājēju un pasažieru izdarītie pārkāpumi

Par pasažieriem noteikto pienākumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu pasažierim piecpadsmit euro apmērā.

Par gājējiem noteikto pienākumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu gājējam no septiņiem līdz trīsdesmit euro.

149.24 pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, –

uzliek naudas sodu mopēda vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no astoņdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, –

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu diennakts gaišajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi vai darba bremžu sistēma neļauj vadītājam izdarīt manevru, vai par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz astoņdesmit pieciem euro.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav apgādāts ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) vai kuram ir speciālais krāsojums, ja saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām šādas ierīces un krāsojums ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, konfiscējot attiecīgās ierīces.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, kuru dēļ aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, –

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam astoņdesmit piecu euro apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz piecdesmit pieciem euro, personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

149.25 pants. Transportlīdzekļu reģistrācijas un numura zīmju lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm vai kāda no tām ir aizsegta, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm vai tās ir aizsegtas, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tai paredzētajā vietā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, –

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tāda vieglā automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš reģistrēts ārvalstīs un kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet atļauja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit pieciem līdz simt divdesmit euro.

149.26 pants. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmju, brīdināšanas ierīču un apzīmējumu lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram ir netīras pazīšanas zīmes, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kam piestiprināta jebkāda cita informācija vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav uzstādīta noteiktā pazīšanas zīme (zīmes) vai uzstādīta neatļauta pazīšanas zīme, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram neatļauti uzstādīta invalīdu stāvvietu izmantošanas karte, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

149.27 pants. Priekšrocības ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 206., 207. vai 208.ceļa zīmi (ceļa nedošana transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir priekšroka), –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana), –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – trīsdesmit euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 207.ceļa zīmi (transportlīdzekļa neapturēšana tieši noteiktajā vietā), –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

149.28 pants. Aizlieguma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 302., 303., 304., 306., 307., 308., 310., 311., 312., 313., 314., 315., 316., 317., 318., 331., 332., 333. vai 334.ceļa zīmi, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – trīsdesmit euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – piecdesmit piecu euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 305. vai 309. ceļa zīmi, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam vai gājējam septiņu euro apmērā.

149.29 pants. Rīkojuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408., 410., 411., 420., 421. vai 422.ceļa zīmi, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – trīsdesmit euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 413., 414., 415., 416. vai 417.ceļa zīmi, –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – piecdesmit piecu euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 409.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa loku), –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – piecdesmit piecu euro apmērā.

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 418.ceļa zīmi, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

149.30 pants. Norādījuma ceļa zīmju prasību pārkāpšana

Par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 501., 503. vai 504.ceļa zīmi (braukšana pretējā virzienā pa vienvirziena ceļu), –

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – piecdesmit piecu euro apmērā.

149.31 pants. Ceļa apzīmējumu prasību pārkāpšana

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses citos gadījumos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu apdzenot –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa neapturēšanu tieši pirms 929. vai 930.ceļa apzīmējuma noteiktajos gadījumos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā.

Par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

149.32 pants. Pasažieru pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par lielāka pasažieru skaita pārvadāšanu, nekā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par bērnu grupu pārvadāšanu autobusā bez pavadoņa klātbūtnes –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu lietošanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri reglamentē pasažieru pārvadāšanu kravas automobilī ārpus tā kabīnes, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par tādu personu pārvadāšanu vieglā automobiļa priekšējā sēdeklī, kuras ir jaunākas par 14 gadiem, ja automobiļa konstrukcijā nav paredzētas drošības jostas, kā arī uz motocikla sēdekļa –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par tāda transportlīdzekļa vadīšanu, kurš aprīkots ar kādu no noteiktajiem vieglā taksometra speciālā aprīkojuma elementiem, bet nav noteiktajā kārtībā reģistrēts kā taksometrs, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

(Astotā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

Par starptautisko pasažieru pārvadājumu veikšanu, pārkāpjot noteikumus, kas ietverti starptautiskajos līgumos par pasažieru pārvadājumiem, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

149.33 pants. Kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 5 procentiem –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktās masas vai slodzes sadalījuma uz asīm pārsniegšanu vairāk par 20 procentiem –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit euro apmērā.

Par kravas novietošanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par kravas konteineru vai kokmateriālu pārvadāšanu ar transportlīdzekļiem, kas nav speciāli paredzēti šim nolūkam un nav attiecīgi reģistrēti, –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts gaišajā laikā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzītas kravas apzīmēšanu, diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos –

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu līdz 2 tonnām vai ass slodzi līdz 0,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, līdz 1 tonnai, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt astoņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajai personai — no piecsimt septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 5 līdz 8 tonnām vai ass slodzi no 2 līdz 3,5 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 3 līdz 5 tonnām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, kravas pārvadātājam — no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš trīssimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajai personai — no tūkstoš četrsimt līdz divtūkstoš trīssimt euro.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, par 5 tonnām vai vairāk, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kravas pārvadātājam — no divtūkstoš trīssimt līdz piectūkstoš septiņsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no piecsimt septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai — no divtūkstoš trīssimt līdz piectūkstoš septiņsimt euro.

Par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteiktos transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) ar kravu vai bez kravas pieļaujamos gabarītus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, kravas pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro vai kravas nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Trīspadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Četrpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Piecpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Sešpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Septiņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Astoņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

(Deviņpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu).

Par kabotāžas autopārvadājumus reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņdesmit euro apmērā, pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par komercpārvadājuma veikšanu ar citas personas transportlīdzekli bez normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina nomas saistības vai darba tiesiskās attiecības, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par aizlieguma piedalīties ceļu satiksmē, kas uzlikts, konstatējot pārkāpumu autopārvadājumu kontroles laikā, neievērošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

149.34 pants. Ar bīstamo kravu autopārvadājumiem saistīto noteikumu pārkāpšana

Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai bez normatīvajos aktos paredzētajām norādēm par bīstamās kravas esamību transportlīdzeklī —

uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no divtūkstoš deviņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par bīstamās kravas autopārvadājuma veikšanu bez bīstamo kravu autopārvadājumam nepieciešamajiem dokumentiem vai par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar šādiem dokumentiem, vai par šādu dokumentu nepareizu noformēšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz simt četrdesmit euro, pārvadātājam — no simt četrdesmit līdz tūkstoš euro, kravas nosūtītājam — fiziskajai personai — no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet kravas nosūtītājam — juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt pa autoceļiem, vai par tādas bīstamās kravas pārvadāšanu, kuru aizliegts pārvadāt cisternās vai beztaras pārvadājumos, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu neatbilstošā transportlīdzeklī vai konteinerā vai neievērojot iepakojumu, cisternkonteineru vai cisternu pārbaužu vai izmantošanas periodus —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no piecsimt septiņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par bīstamās kravas nodošanu pārvadāšanai neatbilstošā iepakojumā vai par nepareizi kopā iepakotu bīstamo vielu (materiālu) nodošanu pārvadāšanai —

uzliek naudas sodu nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu, ja transportlīdzekļa cisternas vai kravas iepakojuma piepildījums neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām normām vai neievērojot iepakojuma apzīmēšanas vai marķēšanas prasības, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu, neievērojot jauktās iekraušanas aizliegumus vai nepieciešamās drošības prasības attiecībā uz iekraušanu kopā ar citām kravām, vai bīstamās kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par tāda transportlīdzekļa dzinēja nepamatotu darbināšanu, kurā iekrauj vai no kura izkrauj bīstamo kravu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par smēķēšanas aizlieguma neievērošanu vai par atklātas uguns lietošanu bīstamās kravas tuvumā, veicot kravu iekraušanu vai izkraušanu, —

uzliek naudas sodu četrdesmit euro apmērā.

Par bīstamās kravas noplūdi cisternas vai iepakojuma nehermētiskuma dēļ vai par bīstamās kravas pārvadāšanu nepareizi noslēgtā tvertnē vai iepakojumā, vai par tādas tukšas, neattīrītas un nenoslēgtas tvertnes vai iepakojuma pārvadāšanu, kurā ir transportēta bīstamā krava, vai tad, ja uz iepakojuma vai tvertnes ārējās virsmas atrodas bīstamās kravas atliekas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro vai nosūtītājam — fiziskajai personai — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet nosūtītājam — juridiskajai personai — no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu cisternā ar neatbilstošu informāciju uz datu plāksnes —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu ar transportlīdzekli, kuram nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzstādītas transportlīdzekļa pazīšanas vai bīstamības zīmes, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, pārvadātājam — no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par transportlīdzekļa apzīmēšanu ar pazīšanas zīmēm vai bīstamības zīmēm, ja transportlīdzeklī bīstamā krava netiek pārvadāta, —

izsaka transportlīdzekļa vadītājam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit euro.

Par bīstamās kravas pārvadāšanu vai nosūtīšanu bez nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, transportlīdzekļa papildu aprīkojuma vai ugunsdzēšamajiem aparātiem vai tad, ja individuālās aizsardzības līdzekļi, papildu aprīkojums vai ugunsdzēšamie aparāti neatbilst noteiktajām prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro, bet nosūtītājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro.

Par transportlīdzekļa, kas pārvadā bīstamo kravu, stāvēšanu bez iedarbinātas stāvbremzes —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par pasažieru pārvadāšanu transportlīdzeklī, kurā tiek pārvadāta bīstamā krava, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par drošības konsultantu (padomnieku) nenorīkošanu komersantiem, kas nodarbojas ar bīstamo kravu pārvadājumiem, nosūtīšanu, iekraušanu un izkraušanu vai citām ar bīstamo kravu pārvadājumiem saistītām darbībām, —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par paziņojuma par drošības konsultanta (padomnieka) norīkošanu, ziņojuma par negadījumu ar bīstamo kravu vai gada pārskata par darbību bīstamo kravu autopārvadājumu jomā neiesniegšanu kompetentajai institūcijai normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par bīstamo kravu pārvadājumu aizsardzības plāna nesastādīšanu, nepareizu sastādīšanu vai neuzrādīšanu pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro

 

149.35 pants. Ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumi autotransportā

Par pārvadāšanas iekārtas reģistrēto temperatūras mērījumu nesaglabāšanu normatīvajos aktos paredzēto termiņu attiecībā uz ātrbojīgiem pārtikas produktiem, kurus pārvadājot nepieciešams noteikts temperatūras režīms, –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no piecpadsmit līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu ātrbojīgu pārtikas produktu pārvadāšanas laikā –

uzliek naudas sodu pārvadātājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par noteiktā temperatūras režīma nenodrošināšanu pārvadājumam paredzēto ātrbojīgu pārtikas produktu iekraušanas laikā –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par ātrbojīgu pārtikas produktu nodošanu pārvadājuma veikšanai vai iekraušanu transportlīdzeklī, kurā nav speciālās pārvadāšanas iekārtas (ja šāda iekārta attiecīgajam pārvadājumam ir nepieciešama) vai kura speciālā pārvadāšanas iekārta neatbilst tehniskajām vai sanitārajām prasībām vai tai nav veikta regulārā pārbaude, –

uzliek naudas sodu kravas nosūtītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par šā panta sestajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

149.36 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz autopārvadājumu veikšanai nepieciešamajiem dokumentiem

Par komercpārvadājuma vai pašpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt licences kartītes, Eiropas Kopienas atļaujas kopijas vai pašpārvadājumu sertifikāta, kas apliecina tiesības veikt komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus ar konkrēto autotransporta līdzekli, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīs euro apmērā.

Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu, ja nav klāt atļaujas vai apliecinājuma, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam septiņu euro apmērā, bet pārvadātājam — trīsdesmit piecu euro apmērā.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot pašpārvadājumu sertifikāta izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz trīsdesmit pieciem euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par pasažieru vai kravas pašpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegta pašpārvadājumu sertifikāta —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par pasažieru vai kravas komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot licences kartītes vai Eiropas Kopienas atļaujas kopijas izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz piecdesmit pieciem euro, bet pārvadātājam — no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par licences vai Eiropas Kopienas atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu, pārkāpjot starptautisko autopārvadājumu atļaujas izmantošanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecdesmit piecu euro apmērā.

Par starptautiskā komercpārvadājuma veikšanu bez starptautisko autopārvadājumu atļaujas attiecīgajam autopārvadājuma veidam —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par starptautiskā kravas komercpārvadājuma veikšanu bez nepieciešamā autovadītāja atestāta, ja transportlīdzekļa vadītājs nav Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam septiņdesmit euro apmērā.

Par pasažieru regulārā komercpārvadājuma veikšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas vai apliecinājuma —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par pasažieru neregulārā komercpārvadājuma veikšanu pēc pasūtījuma bez rakstveidā noslēgta pārvadājuma līguma —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par Eiropas Transporta ministru konferences atļaujas izmantošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

 

149.37 pants. Transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšana

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, kas izpaudusies kā:

1) nepārtraukta transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana mazāk par trīsdesmit minūtēm, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) nepārtraukta transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana no trīsdesmit minūtēm līdz pusotrai stundai, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) nepārtraukta transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana vairāk par pusotru stundu, neievērojot normatīvajos aktos noteikto pārtraukumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par ikdienas atpūtas laika saīsināšanu, kas izpaudusies kā:

1) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz vienpadsmit stundas, ja saīsināts ikdienas atpūtas laiks nav atļauts, saīsināšana mazāk par vienu stundu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz vienpadsmit stundas, ja saīsināts ikdienas atpūtas laiks nav atļauts, saīsināšana par laiku no vienas stundas līdz divarpus stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz vienpadsmit stundas, ja saīsināts ikdienas atpūtas laiks nav atļauts, saīsināšana vairāk par divarpus stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

4) saīsinātā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana mazāk par vienu stundu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

5) saīsinātā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana par laiku no vienas stundas līdz divām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

6) saīsinātā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana vairāk par divām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

7) sadalītā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz trīs stundas plus deviņas stundas, saīsināšana mazāk par vienu stundu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

8) sadalītā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz trīs stundas plus deviņas stundas, saīsināšana par laiku no vienas stundas līdz divām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

9) sadalītā ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz trīs stundas plus deviņas stundas, saīsināšana vairāk par divām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

10) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana mazāk par vienu stundu, ja transportlīdzekli vada vairāki transportlīdzekļa vadītāji, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

11) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana par laiku no vienas stundas līdz divām stundām, ja transportlīdzekli vada vairāki transportlīdzekļa vadītāji, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

12) ikdienas atpūtas laika, kas ir vismaz deviņas stundas, saīsināšana vairāk par divām stundām, ja transportlīdzekli vada vairāki transportlīdzekļa vadītāji, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par iknedēļas atpūtas laika saīsināšanu, kas izpaudusies kā:

1) saīsinātā iknedēļas atpūtas laika, kas ir divdesmit četras stundas, saīsināšana mazāk par divām stundām —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) saīsinātā iknedēļas atpūtas laika, kas ir divdesmit četras stundas, saīsināšana par laiku no divām līdz četrām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) saīsinātā iknedēļas atpūtas laika, kas ir divdesmit četras stundas, saīsināšana vairāk par četrām stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

4) iknedēļas atpūtas laika, kas ir četrdesmit piecas stundas, saīsināšana mazāk par trijām stundām, ja saīsināts iknedēļas atpūtas laiks nav atļauts,—

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

5) iknedēļas atpūtas laika, kas ir četrdesmit piecas stundas, saīsināšana par laiku no trim līdz deviņām stundām, ja saīsināts iknedēļas atpūtas laiks nav atļauts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

6) iknedēļas atpūtas laika, kas ir četrdesmit piecas stundas, saīsināšana vairāk par deviņām stundām, ja saīsināts iknedēļas atpūtas laiks nav atļauts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divdesmit četru stundu periodā, kas izpaudusies kā:

1) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laika, kas ir deviņas stundas, pārsniegšana mazāk par vienu stundu, ja pagarinājums līdz desmit stundām nav atļauts, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laika, kas ir deviņas stundas, pārsniegšana no vienas stundas līdz divām stundām, ja pagarinājums līdz desmit stundām nav atļauts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas laika, kas ir deviņas stundas, pārsniegšana vairāk par divām stundām, ja pagarinājums līdz desmit stundām nav atļauts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

4) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas pagarinātā laika, kas ir desmit stundas, pārsniegšana mazāk par vienu stundu, ja pagarinājums ir atļauts,—

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

5) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas pagarinātā laika, kas ir desmit stundas, pārsniegšana no vienas stundas līdz divām stundām, ja pagarinājums ir atļauts, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

6) ikdienas transportlīdzekļa vadīšanas pagarinātā laika, kas ir desmit stundas, pārsniegšana vairāk par divām stundām, ja pagarinājums ir atļauts,—

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laika pārsniegšanu, kas izpaudusies kā:

1) iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana mazāk par četrām stundām —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana no četrām līdz četrpadsmit stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana vairāk par četrpadsmit stundām —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par kopējā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšanu divu nedēļu periodā, kas izpaudusies kā:

1) divu secīgu nedēļu laikā uzkrātā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana mazāk par desmit stundām —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) divu secīgu nedēļu laikā uzkrātā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana no desmit stundām līdz divdesmit divām stundām trīsdesmit minūtēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

3) divu secīgu nedēļu laikā uzkrātā transportlīdzekļa vadīšanas laika pārsniegšana vairāk par divdesmit divām stundām trīsdesmit minūtēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika pārkāpumiem, kas konstatēti kontroles laikā uzņēmumā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

 

149.38 pants. Transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas ierīces lietošanas noteikumu un transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika reģistrēšanas noteikumu pārkāpšana

Par reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu ilgāk par paredzēto laiku:

1) ja tajā ierakstītie dati ir salasāmi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) ja tajā ierakstītie dati nav salasāmi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par nepamatotu vairāku reģistrācijas karšu (tahogrammu) lietošanu divdesmit četru stundu periodā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par reģistrācijas kartes (tahogrammas) vai vadītāja kartes nepamatotu izņemšanu:

1) ja tas neietekmē attiecīgo datu reģistrāciju, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) ja tas ietekmē attiecīgo datu reģistrāciju, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par reģistrācijas kartē (tahogrammā) reģistrētā laika atšķiršanos no transportlīdzekļa reģistrācijas valsts oficiālā pulksteņlaika —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par reģistrācijas kontrolierīces pārslēgšanas mehānisma neizmantošanu vai nepareizu izmantošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par netīras vai sabojātas reģistrācijas kartes (tahogrammas) uzrādīšanu:

1) ja tajā ierakstītie dati ir salasāmi, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

2) ja tajā ierakstītie dati nav salasāmi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par reģistrācijas kontrolierīcei neatbilstoša tipa reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par transportlīdzekļa vadītāja nenodrošināšanu ar normatīvajos aktos noteiktajiem transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošiem dokumentiem un reģistrācijas kartēm (tahogrammām) —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par nepietiekamu papīra daudzumu informācijas izdrukāšanai digitālajā reģistrācijas kontrolierīcē —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā, bet pārvadātājam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu četrdesmit euro apmērā.

Par nepareizu reģistrācijas kartes (tahogrammas) vai vadītāja kartes izmantošanu, kas izpaudusies kā:

1) datu neievadīšana (nereģistrēšana) manuāli normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

2) nepareiza reģistrācijas kartes (tahogrammas) vai vadītāja kartes izmantošana, ja pārvadājumā iesaistīti vairāki transportlīdzekļa vadītāji, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

3) transportlīdzekļa vadītāja vārda vai uzvārda neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā) —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

4) reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanas sākuma vai beigu datuma neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā) —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

5) reģistrācijas kartes (tahogrammas) izmantošanas sākuma vai beigu vietas neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā) —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

6) transportlīdzekļa reģistrācijas numura vai transportlīdzekļa nomaiņas laika neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā) —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

7) odometra nolasījuma neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā), uzsākot lietot šo karti (tahogrammu), —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

8) odometra nolasījuma neierakstīšana datu reģistrācijas kartē (tahogrammā), beidzot lietot šo karti (tahogrammu),—

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā;

9) valsts apzīmējuma neievadīšana reģistrācijas kontrolierīcē —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par pārskata par transportlīdzekļa vadītāja darba laiku kalendāra nedēļā nepareizu vai nepilnīgu aizpildīšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par pasažieru autopārvadājumu veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrēšanai un plānošanai nepieciešamā žurnāla aizpildīšanu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laiku apliecinošo dokumentu, reģistrācijas karšu (tahogrammu) vai datu nesēju neuzrādīšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu bez vadītāja kartes vai izmantojot vairāk nekā vienu vadītāja karti, vai ar citu vadītāja karti —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par transportlīdzekļa, kas aprīkots ar digitālo reģistrācijas kontrolierīci, vadīšanu, izmantojot bojātu vadītāja karti vai vadītāja karti, kurai beidzies derīguma termiņš, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par kompetentās institūcijas neinformēšanu septiņu dienu laikā par vadītāja kartes bojājumiem, kļūdām kartes darbībā vai nozaudēšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecpadsmit euro apmērā.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kas nav aprīkots ar reģistrācijas kontrolierīci, ja tās nepieciešamību paredz normatīvie akti, vai ātruma ierobežošanas ierīci saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, kuram nav veikta reģistrācijas kontrolierīces vai ātruma ierobežošanas ierīces pirmreizējā vai periodiskā pārbaude, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par autopārvadājumu veikšanu ar transportlīdzekli, izmantojot reģistrācijas kontrolierīci, kurai nav tipa apstiprinājuma, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par autopārvadājumu veikšanu, ja ātruma ierobežošanas ierīce vai reģistrācijas kontrolierīce ir bojāta un bojājums nav noteiktā kārtībā novērsts vai bojātas reģistrācijas kontrolierīces gadījumā autovadītājs nereģistrē datus manuāli, kas izpaudusies kā:

1) ātruma ierobežošanas ierīces vai reģistrācijas kontrolierīces bojājuma savlaicīga nenovēršana gadījumā, kad transportlīdzeklis varēja atgriezties bāzes vietā septiņu dienu laikā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro;

2) ātruma ierobežošanas ierīces vai reģistrācijas kontrolierīces bojājuma nenovēršana tuvākajā licencētā darbnīcā gadījumā, kad transportlīdzeklis nevar atgriezties bāzes vietā septiņu dienu laikā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

3) visas informācijas nereģistrēšana manuāli laikā, kad reģistrācijas kontrolierīce nedarbojas vai darbojas nepareizi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet pārvadātājam — no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro;

4) vadītāja kartes numura vai vārda un uzvārda, vai vadītāja apliecības numura nenorādīšana datu pagaidu reģistrācijas kartē (tahogrammā) par laiku, kad reģistrācijas kontrolierīce nedarbojas vai darbojas nepareizi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet pārvadātājam — no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro;

5) neparakstīšanās uz datu pagaidu reģistrācijas kartes (tahogrammas) vai izdrukas, kas izmantota, kad reģistrācijas kontrolierīce nedarbojas vai darbojas nepareizi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro;

6) oficiāla paziņojuma neiesniegšana vadītāja kartes zādzības gadījumā tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā zādzība notikusi, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu autopārvadājumos, kurā ir manipulācijas ierīce, ko var izmantot, lai falsificētu datus vai izdrukās norādīto informāciju, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par datu, kas ierakstīti reģistrācijas kartē (tahogrammā), saglabāti reģistrācijas kontrolierīcē vai vadītāja kartē, vai izdruku no reģistrācijas kontrolierīces falsificēšanu, slēpšanu, iznīcināšanu vai par tādām manipulācijām ar reģistrācijas karti (tahogrammu), reģistrācijas kontrolierīci vai vadītāja karti, kā rezultātā var notikt datu vai izdrukās norādītās informācijas falsificēšana vai iznīcināšana, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet pārvadātājam — no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika datu un dokumentu uzskaites un glabāšanas noteikumu neievērošanu uzņēmumā —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika reģistrācijas kontrolierīces, ātruma ierobežošanas ierīces, reģistrācijas kartes (tahogrammas) vai vadītāja kartes lietošanas noteikumu pārkāpšanu, kas konstatēta kontroles laikā uzņēmumā, —

uzliek naudas sodu pārvadātājam no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

149.39 pants. Nesadarbošanās ar autotransporta kontroles institūcijām

Par atteikšanos pakļauties autotransporta kontroles institūciju amatpersonu likumīgajām prasībām nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajai personai — no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par atteikšanos iesniegt pārbaudei normatīvajos aktos noteiktos dokumentus pēc autotransporta kontroles institūciju amatpersonu pieprasījuma —

uzliek naudas sodu juridiskajai personai no septiņsimt līdz divtūkstoš simt euro.

Vienpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi būvniecībā, pilsoņu dzīvokļa
tiesību ievērošanā, dzīvokļu un komunālajā
saimniecībā un labiekārtošanā

150.pants. Reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai pārkāpšana

Par reģistrēšanas un uzskaites noteikumu dzīvokļa jautājumu risināšanai ar valsts un pašvaldību palīdzību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

150.1 pants. Neziņošana par dzīvojamās telpas atbrīvošanu

Par valsts vai pašvaldības namā izīrēšanai derīgās brīvās dzīvojamās telpas atbrīvošanas rakstveida paziņojuma iesniegšanas termiņu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

150.2 pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām - līdz četrpadsmit tūkstoš euro.  

150.3 pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām - līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

151.pants.

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par būves patvaļīgu būvniecību –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, amatpersonām – no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

152.1 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

152.2 pants.

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu)

152.3 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

152.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošana, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību

Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto kārtību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

152.5 pants. Elektronisko sakaru tīklu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšana

Par elektronisko sakaru tīklu būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpšanu, kā arī par elektronisko sakaru tīklu vai to daļu marķēšanas prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro.

 

152.pants. Būvju un telpu grupu nereģistrēšana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

Par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

(16.06.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2013. likumu

153.pants. - 154.pants.

(Izslēgts ar 21.12.1990. likumu)

Divpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā

155.pants. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai pakalpojumu noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem –

uzliek naudas sodu pārdevējam no divsimt astoņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu pārdevējam no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no divtūkstoš deviņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par preces vai pakalpojuma cenas nenorādīšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – no trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par samaksas par pirkumu vai pakalpojumu vai svara vai mēra nepareizu noteikšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

(Septītā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu).

155.1 pants. Preču uzskaites, preču pavadzīmju un pavaddokumentu aprites kārtības neievērošana

Par noteiktās preču saņemšanas (iepirkšanas) dokumentu noformēšanas vai preču (pakalpojumu) uzskaites kārtības neievērošanu uzglabāšanas, tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par noteiktās preču pavadzīmju vai pavaddokumentu uzskaites, saglabāšanas, noformēšanas vai lietošanas kārtības neievērošanu, kā arī par normatīvajos aktos noteikto preču pavadzīmju vai pavaddokumentu aprites kārtību reglamentējošo prasību neievērošanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

Par preču uzglabāšanu vai pārvietošanu bez preču pavadzīmēm vai pavaddokumentiem, izņemot normatīvajos aktos tieši paredzētos gadījumus, –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

155.2 pants. Kases operāciju uzskaites kārtības neievērošana

Par noteiktās kases ieņēmumu un izdevumu reģistrēšanas (uzskaites) kārtības neievērošanu –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

155.3 pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

155.4 pants. Tirdzniecība neatļautās vietās

Par tirdzniecību neatļautās vietās –

konfiscē tirdzniecībai neatļautajās vietās esošās preces.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau divas vai vairāk reizes sodīta par tirdzniecību neatļautā vietā, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku no trim līdz piecpadsmit diennaktīm, konfiscējot neatļautā tirdzniecības vietā esošās preces.

155.5 pants. Preču derīguma termiņa neievērošana

Par tādu preču realizāciju vai izplatīšanu, kurām beidzies derīguma termiņš vai kurām nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā norādīts derīguma termiņš, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

155.6 pants. Naftas produktu tirdzniecība neatļautās vietās

Par naftas produktu tirdzniecību neatļautās vietās –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot tirdzniecības vietās esošos naftas produktus.

155.7 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

155.8 pants. Autortiesību vai blakustiesību pārkāpšana

Par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot autortiesību un blakustiesību pārkāpuma objektus un to nesējus.

155.9 pants.

(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu).

155.10 pants. Patērētāja kreditēšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā, slēdzot patērētāja kreditēšanas līgumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt desmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par patērētāju kreditēšanas rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt desmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par to normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu, kuras piemērojamas patērētāja kreditēšanai pret kustamas lietas ķīlu, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

155.11 pants. Komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt desmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu, nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu valdes loceklim no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par komplekso tūrisma pakalpojumu rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt desmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

155.12 pants. Noteikumu neievērošana attiecībā uz noteiktiem patērētāju līgumiem

Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā, slēdzot ar patērētājiem distances līgumus, līgumus ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas, līgumus par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par atteikuma tiesību nenodrošināšanu patērētājiem normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt desmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

155.13 pants. Koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšana darījumos

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites noteikumu pārkāpšanu darījumos –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrsimt trīsdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot normatīvajos aktos par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti noteiktajā kārtībā izņemtos apaļos kokmateriālus.

155.14 pants. Gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošana

Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikšanu vai lidojuma atcelšanu, vai lidojuma ilgu kavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz tūkstoš euro.

Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

155.15 pants. Ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšana

Par ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas un nodošanas noteikumu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt astoņdesmit euro.

155.16 pants. Ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu tirgū reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

155.17 pants. Jūras kuģu pasažieru tiesību pārkāpumi

Par pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar reisa atcelšanu vai aizkavēšanos –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz tūkstoš euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

155.18 pants. Zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtības pārkāpšana

Par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro, konfiscējot tirdzniecības vietā esošos tīklus vai bez konfiskācijas.

156.pants.  

(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu).

156.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana

Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

Par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz tūkstoš četrsimt euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu elektronisko ierīču un iekārtu konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamos objektus, ko izdarījis nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošais dienests vai cita persona, –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

156.2 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšana un neizmantošana

Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz astoņsimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

156.3 pants. Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana

Par normatīvajos aktos noteiktās norēķinu kārtības neievērošanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie saistīti ar precēm, kas apliekamas ar akcīzes nodokli, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

156.4 pants. Patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana

Par patvaļīgu tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos apturējušas tam pilnvarotas institūcijas, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

156.5 pants. Pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu un pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšana

Par pārskata par darījumu apliecinošo dokumentu izlietojumu vai pārskata par stingrās uzskaites plombu izlietojumu neiesniegšanu -

uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit euro.

156.6 pants. Patērētāja kreditēšanas līguma slēgšana, nesaņemot izziņu

Par tāda patērētāja kreditēšanas līguma slēgšanu, kurā kredīta summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām vai lielāka, ja nav saņemta Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas izziņa par patērētāja ienākumiem, -

uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu juridiskajai personai, kura nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, izņemot banku un ārvalstu bankas filiāli, no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

156.7 pants. Darījumu veikšana, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību

Par maksājumu saistību pildīšanu vai darījumu veikšanu, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (neatkarīgi no tā, vai darījums veikts vienā vai vairākās operācijās, kas notikušas laikā, kad bija apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība), izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests tam ir atļāvis pabeigt darījumu vai izpildīt maksājumu saistības, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim 30 procentu apmērā no darījuma vai maksājuma summas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

157.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

158.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu)

158.1 pants.

(Izslēgts ar 04.02.2010. likumu)

 

158.2 pants. Regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšana bez licences vai reģistrācijas vai licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšana

Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu bez sabiedrisko pakalpojumu licences vai reģistrācijas vai par sabiedrisko pakalpojumu licences nosacījumu vai vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

158.3 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, tās likumīgo lēmumu nepildīšana un regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpšana

Par regulējamo sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai lietotāja rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai tās noteiktajā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu šai komisijai, par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas likumīgo lēmumu nepildīšanu vai citiem šajā kodeksā neminētajiem to regulējamo nozaru normatīvo aktu pārkāpumiem, kuru ievērošanu uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām — no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

158.4 pants. Elektronisko sakaru tīklu nodrošināšana un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana, pasta pakalpojumu sniegšana, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu

Par elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, pasta pakalpojumu sniegšanu, nenosūtot reģistrācijas paziņojumu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

158.5 pants. Viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

Par viesabonēšanu publiskajos mobilo elektronisko sakaru tīklos regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

159.1 pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

159.2 pants. Budžeta līdzekļu vai ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšana

Par laikā neiesniegtu vai nepilnīgu pārskatu vai ziņojumu par budžeta izpildi saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" prasībām –

izsaka brīdinājumu iestādes amatpersonām vai uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par budžeta līdzekļu un ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšanu likumā noteiktajā kārtībā –

uzliek naudas sodu iestādes amatpersonām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

159.3 pants. Valsts kases sniegtā asignējuma pārsniegšana

Par saistībām, ko uzņēmusies budžeta iestādes amatpersona un kas pārsniedz Valsts kases sniegto asignējumu, –

uzliek naudas sodu iestādes amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

159.4 pants. Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšana

Par naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) vai iezīmēto (marķēto) naftas produktu aprites noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot attiecīgos naftas produktus un transportlīdzekļus, kuru degvielas tvertnēs tiek konstatēti attiecīgie naftas produkti, vai bez konfiskācijas.

159.5 pants. - 159.6 pants.

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu)

159.7 pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošana

Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī tūkstoš piecsimt euro, bet nepārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām - piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas.

Par skaidrā naudā veikto kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu kopsumma pārsniedz mēnesī septiņtūkstoš divsimt euro, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām desmit procentu apmērā no nedeklarētās summas.

Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, nedeklarēšanu, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz trīstūkstoš euro, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas.

159.8 pants. Nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošana

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu līdz 15 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz septiņdesmit euro.

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu no 16 līdz 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no septiņdesmit viena līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu vairāk par 30 kalendāra dienām, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divsimt astoņdesmit viena līdz septiņsimt euro.

Par informatīvās deklarācijas neiesniegšanu par uzkrājumu ienākumiem nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no trīssimt piecdesmit viena līdz septiņsimt euro.

Par informatīvās deklarācijas, izņemot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, informatīvo deklarāciju par uzkrājumu ienākumiem un informatīvo deklarāciju par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kas uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām piecpadsmit euro apmērā.

Par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par šā panta septītajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecsimt līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no septiņtūkstoš simt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

159.9 pants. Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par neatļaušanu nodokļu administrācijas amatpersonām ieiet nodokļu maksātāja saimnieciskajai darbībai izmantojamās telpās, ja nodokļu administrācijas darbiniekam ir šādas tiesības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt desmit euro.

160.pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

160.1 pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes

Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz simt četrdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

161.pants.

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

162.pants. - 163.pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

163.1 pants. Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provēšanas, zīmogošanas, marķēšanas un uzglabāšanas prasību pārkāpšana

Par dārgmetālu, dārgakmeņu vai to izstrādājumu provēšanas prasību vai dārgmetālu izstrādājumu zīmogošanas prasību pārkāpšanu –

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecsimt septiņdesmit euro.

Par neprovētu dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu uzglabāšanas prasību pārkāpšanu –

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz piecsimt septiņdesmit euro.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par dārgmetālu vai dārgakmeņu izstrādājumu marķēšanas prasību pārkāpšanu –

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

163.2 pants. Darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšana

Par darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem paredzēto saimnieciskās darbības vietu un dārgmetālu izstrādājumu izgatavotāju personisko zīmogu reģistrēšanas kārtības pārkāpšanu –

fiziskajām vai juridiskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

fiziskajām vai juridiskajām personām uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro.

164.pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

164.1 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

165.pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

165.1 pants.

(Izslēgts ar 12.03.1991. likumu)

165.2 pants. Nodokļu maksātāju reģistrēšanas kārtības neievērošana

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, par ziņu nesniegšanu, par nepareizu ziņu sniegšanu, kā arī par neizstāšanos no nodokļu maksātāju reģistra normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos –

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

165.3 pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

165.4 pants. Neziņošana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem

Par neziņošanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par neparastu vai aizdomīgu finanšu darījumu –

darbiniekam, kura pienākums ir par to ziņot, uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

165.5 pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

165.6 pants.

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu)

165.7 pants. Klienta identifikācijas prasību pārkāpšana

Par klienta identifikācijas vai izpētes prasību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no divsimt desmit līdz septiņsimt euro.

165.8 pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai noteiktās kārtības neievērošana

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas neieviešanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgo darbinieku neiecelšanu -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas apmācību nenodrošināšanu darbiniekiem -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu noteiktajā termiņā Valsts ieņēmumu dienestam -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz septiņsimt euro.

 

165.pants. Mantiskā stāvokļa deklarēšanas noteikumu neievērošana

Par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā —

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par kārtības un termiņa neievērošanu attiecībā uz skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanu kredītiestādē —

uzliek naudas sodu līdz septiņsimt euro.

166.pants. Nodarbošanās ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības

Par nodarbošanos ar individuālo darbu bez patenta vai reģistrācijas apliecības –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

166.1 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

Divpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā
(Nodaļa 12.03.1991. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu)

166.2 pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus

Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

166.3 pants. Uzņēmumu reģistram iesniedzamo ziņu un dokumentu iesniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz septiņsimt euro.

166.4 pants.

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu)

166.5 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

166.6 pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, —

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

166.7 pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz septiņsimt euro.

166.8 pants. Apdrošināšanas noteikumu pārkāpšana

Par izvairīšanos no mantas obligātās apdrošināšanas vai par fiktīvu ziņu sniegšanu, izdarot mantas apdrošināšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Divpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā
(Nodaļa 19.01.1993. likuma redakcijā)

166.9 pants. Noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija

Par normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošas kvalitātes naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu, alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, alkoholiskos dzērienus, tabakas izstrādājumus, kuru kvalitāte neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos noteiktajām drošuma prasībām neatbilstošu preču vai pakalpojumu ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

Par normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem neatbilstošu preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

166.10 pants. Pieļaujamā bīstamo vielu daudzuma pārsniegšana precēs

Par tādu preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu, kurās ķīmisko vielu daudzums vai radiācijas līmenis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktās normas,–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

166.11 pants. Patērētāja prasījuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtības neievērošana, preču un pakalpojumu garantijas saistību nepildīšana

(Pirmā un otrā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu).

Par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām neatbilstošas preču vai pakalpojumu garantijas piedāvāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no četrsimt trīsdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

166.12 pants. Informācijas nesniegšana par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju

Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju nenodrošināšanu vai par preču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai pārdošanu bez normatīvajos aktos noteiktā marķējuma vai ar marķējumu, kurā sniegtā informācija vai kura izpildījums neatbilst normatīvo aktu prasībām, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.06.2010. likumu).

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti attiecībā uz degvielu, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

166.13 pants. Reklāmas un komercprakses noteikumu pārkāpšana

Par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā –

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Par negodīgu komercpraksi –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

166.14 pants. Viltotu preču pārdošana

Par viltotu preču piedāvāšanu vai pārdošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs preces.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu)

166.15 pants. Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču ievietošanu tirgū, nenodrošinot tās ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu, izņemot ārstniecības līdzekļu ievietošanu tirgū, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

(Otrā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu)

Par tabakas izstrādājumu nenodrošināšanu ar testēšanas pārskatu vai tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizēšanu bez testēšanas pārskata –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot tabakas izstrādājumus, kuriem nav izsniegts testēšanas pārskats, vai bez konfiskācijas.

Par naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu nenodrošināšanu ar atbilstības sertifikātu, atbilstības apliecinājumu, testēšanas pārskatu vai citu normatīvajos aktos noteiktu dokumentu, kas apliecina šo produktu atbilstību normatīvo aktu prasībām, vai naftas produktu, to aizstājējproduktu un komponentu piedāvāšanu vai realizēšanu bez tiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot naftas produktus, to aizstājējproduktus un komponentus, kuriem nav atbilstības sertifikāta, atbilstības apliecinājuma, testēšanas pārskata vai cita normatīvajos aktos noteikta atbilstību apliecinoša dokumenta, vai bez konfiskācijas.

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot ārstniecības līdzekļu piedāvāšanu vai realizēšanu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs preces vai bez konfiskācijas.

166.16 pants.

(Izslēgts ar 17.06.2010. likumu).

166.17 pants. Preču zīmes, citas atšķirības zīmes un dizainparauga nelikumīga izmantošana

Par preču zīmes, preču vai pakalpojumu citas atšķirības zīmes vai dizainparauga nelikumīgu izmantošanu, zīmes viltošanu vai viltotas zīmes izmantošanu vai izplatīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīku vai pārkāpuma priekšmetu.

166.18 pants. - 166.19 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

166.20 pants. Tabakas izstrādājumu realizācijas noteikumu pārkāpšana

Par tādu tabakas izstrādājumu piedāvāšanu vai realizāciju, kuri nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par tabakas izstrādājumu realizāciju, neievērojot noteikumu par to realizācijas cenu, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un amatpersonām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus vai bez konfiskācijas.

Par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuri nav slēgtā iepakojumā, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, kā arī par tādu tabakas izstrādājumu realizāciju, kuru daudzums cigarešu paciņā atšķiras no daudzuma, kāds norādīts uz akcīzes nodokļa markas, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt desmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šos tabakas izstrādājumus.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt astoņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot tabakas izstrādājumus.

166.21 pants. Publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu nepiemērošana un normatīvajiem aktiem neatbilstošas iepirkuma vai koncesijas procedūras izvēle

Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma noslēgšanu, nepiemērojot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteiktās iepirkuma un koncesijas procedūras vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, kas pasūtītājam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai publiskajam partnerim vai tā pārstāvim bija jāpiemēro, vai piemērojot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem neatbilstoši izraudzītu iepirkuma vai koncesijas procedūru vai citu šajos normatīvajos aktos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, vai nepublicējot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteiktos paziņojumus Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie bija jāpublicē, uzsākot iepirkuma vai koncesijas procedūru, kā arī par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, piemērojot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, ja sarunu procedūras piemērošana nav saskaņota ar Iepirkumu uzraudzības biroju, bet šāda saskaņošana bija noteikta normatīvajos aktos, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja noslēgtā iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, —

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.

166.22 pants. Publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvo aktu noteikumu interešu konflikta novēršanai neievērošana

Par to, ka nav nodrošināta publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesamību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma vai koncesijas procedūras komisijas locekļi vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ka viņi ir saistīti ar tiem, ja nav izdarīts šā panta trešajā daļā paredzētais pārkāpums, —

izsaka brīdinājumu.

Par šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma iepirkuma vai koncesijas procedūras komisijas locekļiem un ekspertiem pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses neievērošanu, kā arī par aizlieguma būt saistītiem ar kandidātu vai pretendentu neievērošanu —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

166.23 pants. Publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu un iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto prasību kandidātiem un pretendentiem neievērošana

Par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos noteikto kandidātu un pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

166.24 pants. Iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma un koncesijas līguma slēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana

Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma noslēgšanu, tajā neiekļaujot iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos paredzētos noteikumus attiecībā uz piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem vai iekļaujot atšķirīgus noteikumus, ja šāda iespēja nav paredzēta iepirkuma dokumentos vai koncesijas procedūras dokumentos, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma noslēgšanu, neievērojot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto nogaidīšanas termiņu, ja tas bija jāievēro, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par grozījumu izdarīšanu iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma tekstā, neievērojot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteiktos līgumu un vienošanos grozīšanas noteikumus, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma noslēgšanu, neievērojot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto aizliegumu pēc tam, kad Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma vai koncesijas procedūras pārkāpumiem, vai neievērojot Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas noteikto aizliegumu slēgt attiecīgo līgumu, —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.

Par šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajām darbībām, ja noslēgtā iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma līgumcena ir 145 000 euro vai lielāka, —

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.

166.25 pants. Publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto dokumentu un informācijas nenodrošināšana

Par iepirkuma dokumentu vai koncesijas procedūras dokumentu pieejamības nenodrošināšanu atbilstoši publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajiem aktiem, kā arī par publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomas normatīvajos aktos noteikto iepirkuma dokumentu vai koncesijas procedūras dokumentu izsniegšanas vai papildu informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par kārtības, kādā kandidāti un pretendenti informējami par iepirkuma rezultātiem vai koncesijas procedūras rezultātiem, kā arī par ziņojuma vai noslēguma ziņojuma sagatavošanas vai izsniegšanas prasību neievērošanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

166.26 pants.

(Izslēgts ar 17.03.2005. likumu)

Divpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā
(Nodaļa 14.10.1998. likuma redakcijā)

166.27 pants. Valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšana

Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

166.28 pants. Amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana

Par neatļauta amata, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildes neizbeigšanu likumā noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

166.29 pants. Neziņošana par atrašanos interešu konflikta situācijā

Par apzinātu neziņošanu par atrašanos interešu konflikta situācijā –

valsts amatpersonai uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

166.30 pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana

Par likumā noteikto komercdarbības, valsts amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā –

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

166.31 pants. Dāvanu, ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšana

Par dāvanu vai ziedojumu, vai citāda veida mantiskās palīdzības pieņemšanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

166.32 pants. Valsts amatpersonu sarakstu neiesniegšana

Par likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu šādu sarakstu iesniegšanu –

uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

166.33 pants. Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem noteikto pienākumu nepildīšana

Par valsts vai pašvaldību institūciju vadītājiem likumā noteikto pienākumu nepildīšanu attiecībā uz interešu konflikta novēršanu –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par likumā noteiktā aizlieguma izpaust informāciju attiecībā uz personu, kura informējusi par citas valsts amatpersonas interešu konfliktu, pārkāpšanu vai par nelabvēlīgu seku radīšanu šai personai bez objektīva iemesla —

uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu vai bez tā.

166.34 pants. Politisko organizāciju (partiju) un politisko organizāciju (partiju) apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpšana

Par vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošanu, par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) vai ziņojuma par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu iesniegšanas kārtības neievērošanu -

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai līdz septiņsimt euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no septiņdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par finansējuma apmēra ierobežojumu neievērošanu; par neatļauta dāvinājuma (ziedojuma) tiešu vai netiešu apzinātu pieņemšanu; par tāda finanšu līdzekļu dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, kurš pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu; par aizņēmuma ņemšanu; par galvojuma došanu; par aizdevuma izsniegšanu vai par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu -

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no simt četrdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai no divsimt astoņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā dāvinājuma (ziedojuma) apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma (ziedojuma) netiešā vai pastarpinātā nodošanā vai finanšu līdzekļu dāvināšanā (ziedošanā) bez pārskaitījuma attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības bankas kontā, -

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi dāvinājumu (ziedojumu) politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu personai, kura izdarījusi (dāvinājumu) ziedojumu politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai, no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu no citu personu ziedojumiem vai aizdevumiem, ja šāda finansēšana nav veikta kā starpniecība, -

uzliek naudas sodu personai, kura finansējusi politisko organizāciju (partiju) vai politisko organizāciju (partiju) apvienību no citu personu ziedojumiem un aizdevumiem, no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības finansēšanu, izmantojot starpnieku, vai par šo starpniecību -

uzliek naudas sodu personai, kura izmantojusi starpnieku, vai starpniekam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

 

Divpadsmitā “d” nodaļa
Administratīvie pārkāpumi maksātnespējas jomā

 

166.35 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

Par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

 

166.36 pants. Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšana

Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

 

Trīspadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud
sabiedrisko kārtību

167.pants. Sīkais huligānisms

Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms), –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

167.1 pants. Akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšana

Par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, –

fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas,–

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

 

167.2 pants. Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana

Par maznozīmīga miesas bojājuma, tas ir, miesas bojājuma, kas izraisījis īslaicīgas, maznozīmīgas sekas, bet nav izraisījis veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, tīšu nodarīšanu —

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja tas izdarīts pret personu, ar kuru pārkāpējs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru pārkāpējs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru pārkāpējam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, —

uzliek naudas sodu no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro.

168.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

169.pants. - 169.2 pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

169.3 pants. Ar akcīzes nodokli apliekamo preču aprites noteikumu pārkāpšana

Par ar akcīzes nodokli apliekamo preču (to skaitā preču, kurām piemērojams akcīzes nodokļa atbrīvojums vai atvieglojums) iegādes, realizācijas, uzglabāšanas vai pārvietošanas (pārvadāšanas) noteikumu pārkāpšanu, kā arī par citiem šo preču aprites noteikumu pārkāpumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs preces un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

170.pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

170.1 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu un spirta iegādāšanās

Par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus (nelikumīgi alkoholiskie dzērieni), vai spirta iegādāšanos –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro, konfiscējot iegādātos alkoholiskos dzērienus un spirtu.

170.2 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot alkoholiskos dzērienus un to pārvietošanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez transportlīdzekļu konfiskācijas.

170.3 pants. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas), glabāšanas vai realizācijas pieļaušana savā īpašumā

Par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanas (ražošanas), glabāšanas vai realizācijas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamā vai nekustamā īpašumā, ja tas izdarīts gada laikā pēc tam, kad persona tikusi rakstveidā informēta par šajā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai realizāciju, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

171.pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība, vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

171.1 pants. Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana vai atrašanās alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais

Par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu ietekmē, ja to izdarījis nepilngadīgais, -–

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

171.2 pants. Alkoholisko dzērienu iegādāšanās, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais

Par alkoholisko dzērienu iegādāšanos, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, –

izsaka nepilngadīgajam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

172.pants. Nepilngadīgā iesaistīšana alkoholisko dzērienu lietošanā vai nepilngadīgā novešana līdz dzēruma stāvoklim

Par nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par nepilngadīgā novešanu līdz dzēruma stāvoklim –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu nodošanu nepilngadīgā rīcībā tā, ka šīs vielas kļuvušas nepilngadīgajam brīvi pieejamas lietošanai, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

172.1 pants. Nepilngadīgo iesaistīšana ubagošanā

Par nepilngadīgo (vecumā līdz sešpadsmit gadiem) iesaistīšanu vai izmantošanu ubagošanā, ja to izdarījusi pilngadīga persona, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarījusi persona, kura gada laikā jau administratīvi sodīta par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, –

uzliek naudas sodu līdz septiņsimt euro.

172.2 pants. Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu

Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro.

172.3 pants. Bērna nelikumīga iesaistīšana pasākumos

Par bērna iesaistīšanu skaistumkonkursā vai citā pasākumā, kurā tiek vērtēts vienīgi viņa ārējais izskats, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš simt euro.

Par tādu normatīvo aktu pārkāpšanu, kuri nosaka kārtību, kādā bērni iesaistāmi aktivitātēs (pasākumos), kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

172.4 pants. Bērna atstāšana bez uzraudzības

Par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

172.5 pants. Bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošana

Par bērna uzraudzības pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz trīsdesmit pieciem euro, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

173.pants. Bērna aprūpes pienākumu nepildīšana

Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu –

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārsta nozīmējuma, vai atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, vai nodarbojies ar ubagošanu, –

vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto nodarījumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no divsimt desmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

173.1 pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

173.2 pants. Pornogrāfisku priekšnesumu demonstrēšanas, intīma rakstura izklaides ierobežošanas un pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšana

Par pornogrāfiska priekšnesuma demonstrēšanas vai citu intīma rakstura izklaides ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu vai par pornogrāfiska rakstura materiāla aprites noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no tūkstoš četrsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro, konfiscējot šos materiālus vai bez konfiskācijas.

174.pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

174.1 pants.

(Izslēgts ar 11.04.1996. likumu)

174.2 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

174.3 pants. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšana

Par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par nepilngadīgo, kas nav sasnieguši 16 gadu vecumu, iesaistīšanu nesankcionētu sapulču, gājienu un piketu norisē vai organizēšanā –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

174.4 pants. Prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšana

Par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

174.5 pants. Publiski aicinājumi izdarīt likumpārkāpumus

Par sapulces, gājiena vai piketa, kā arī publiska izklaides vai svētku pasākuma laikā publiski izteiktu aicinājumu izdarīt likumpārkāpumu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Četrpadsmitā nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud
noteikto pārvaldes kārtību

175.pants. Ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

175.pants. Necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm

Par necieņu pret izmeklēšanas vai prokuratūras iestādēm, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka neierašanās bez attaisnojoša iemesla pēc izmeklētāja vai prokurora aicinājuma, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

175.2 pants. Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana

Par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

175.3 pants. Karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju un zīmotņu izgatavošanas prettiesiska pasūtīšana

Par karavīra formas tērpa, atšķirības zīmju vai zīmotņu izgatavošanas prettiesisku pasūtīšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

175.4 pants. Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļauta izpaušana

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēgtā sēdē vai citas Saeimas komisijas slēgtā sēdē iegūtu ziņu neatļautu izpaušanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

175.5 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana Konkurences padomei

Par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – noseptiņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

175.6 pants. Konkurences padomes lēmumu un amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana

Par Konkurences padomes lēmumu vai amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

175.7 pants.

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu)

175.8 pants. Uzdošanās par citu personu, kārtojot zināšanu pārbaudes

Par uzdošanos par citu personu, kārtojot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai iegūtu šai personai valsts valodas prasmes apliecību, -

uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Par uzdošanos par citu personu, kārtojot latviešu valodas prasmes vai citu likumā noteikto zināšanu pārbaudi, lai radītu šai personai iespēju iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, -

uzliek naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro.

175.9 pants. Informācijas nesniegšana, nepatiesas informācijas sniegšana reklāmas un patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādēm un to likumīgo prasību un lēmumu nepildīšana

Par personas rīcībā esošās informācijas nesniegšanu reklāmas vai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā vai apjomā vai par nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī par uzraudzības iestādes likumīgo prasību vai lēmumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņdesmit līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

175.10 pants. Informācijas nesniegšana un nepatiesas informācijas sniegšana tiesībsargam

Par informācijas nesniegšanu tiesībsargam pēc viņa pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro.

175.11 pants. Personas identitātes slēpšana

Par savas personas identitātes slēpšanu, sniedzot valsts institūcijai nepatiesas ziņas par saviem personas datiem, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

176.pants. Patvarība

Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

176.1 pants.

(Izslēgts ar 20.02.2014. likumu)

177.pants. Policijas kontroles noteikumu pārkāpšana

Par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

178.pants. Vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga nodošana personām, kuras ievietotas iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās vai citās no sabiedrības izolējošās vietās, vai vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīga saņemšana no tām

Par naudas, korespondences, pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu, kā arī citu vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu, no pārbaudes noslēptu nodošanu vai mēģinājumu jebkurā veidā tos nodot personām, kuras ievietotas aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, brīvības atņemšanas vietās, –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

Par vielu, izstrādājumu un priekšmetu nelikumīgu saņemšanu no personām, kuras ievietotas šā panta pirmajā daļā norādītajās iestādēs un kurām šo vielu, izstrādājumu un priekšmetu glabāšana un lietošana ir aizliegta, –

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro, konfiscējot šīs vielas, izstrādājumus un priekšmetus.

179.pants. Ugunsdrošības prasību pārkāpšana

Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, juridiskajām personām – no tūkstoš četrsimt līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz septiņsimt euro, juridiskajām personām – no divtūkstoš deviņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

Par kūlas dedzināšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

179.1 pants. Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana

Par stratēģiskas nozīmes preču (izņemot jonizējošā starojuma avotus) aprites noteikumu pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt desmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

179.2 pants. Civilās aizsardzības prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto civilās aizsardzības prasību pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par civilās aizsardzības prasībām noteiktās atbilstības nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta noteiktajā termiņā -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

179.3 pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšana

Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu likumīgo prasību nepildīšanu, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

180.pants.

(Izslēgts ar 03.11.1992. likumu)

181.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšana

Par šaujamieroča, šaujamieroča munīcijas vai šaujamieroča vai munīcijas sastāvdaļas, vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai šāviena trokšņa slāpētāja (klusinātāja) aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kurai ir attiecīga atļauja, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz septiņsimt euro vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, konfiscējot ieroci, šaujamieroča munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro vai atņem šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās un glabāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, konfiscējot ieroci, šaujamieroča munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas.

Par gāzes pistoles (revolvera), aukstā ieroča, mazas enerģijas pneimatiskā ieroča vai dezaktivēta šaujamieroča, gāzes pistoles (revolvera), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča, vai šaujamieroča, gāzes pistoles (revolvera), lielas enerģijas pneimatiskā ieroča kopijas, vai šaujamieroča, kas padarīts derīgs šaušanai tikai ar salūtpatronām, vai ieroča, kas paredzēts munīcijai, kura pildīta ar medikamentiem un paredzēta dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, vai minēto ieroču munīcijas, vai speciālā līdzekļa aprites noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot ieroci, munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas.

Par uguņošanas ierīces vai skatuves pirotehniskā izstrādājuma aprites noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

181.1 pants. Ieroču apritē iesaistītu personu pārkāpumi īpašos gadījumos

Par šaujamieroča, lielas enerģijas pneimatiskā ieroča vai gāzes pistoles (revolvera) iegādāšanos, nēsāšanu, pārvadāšanu, izmantošanu un pielietošanu alkohola ietekmē, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, kā arī narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē —

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, konfiscējot ieroci, šaujamieroča munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošo vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes —

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro vai atņem šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem, konfiscējot ieroci, šaujamieroča munīciju un šo priekšmetu sastāvdaļas vai bez konfiskācijas.

182.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

183.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, kā arī pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšana

Par ieroča, munīcijas, speciālā līdzekļa, civilām vajadzībām paredzētas sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises, uguņošanas ierīces vai skatuves pirotehniskā izstrādājuma vai šo priekšmetu sastāvdaļu komerciālās aprites noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījusi juridiskā persona, kurai izsniegta speciālā atļauja (licence) attiecīgās komercdarbības veikšanai, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas.

183.1 pants. Apsardzes darbības ierobežojumu, nosacījumu pārkāpšana un pienākumu nepildīšana

Par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības ierobežojumu vai nosacījumu pārkāpšanu vai pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

183.2 pants. Detektīvdarbības aizliegumu pārkāpšana un pienākumu nepildīšana

Par detektīvsabiedrībai vai detektīvam normatīvajos aktos noteikto aizliegumu pārkāpšanu vai pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

183.3 pants. Atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) darbības laikā pildāmo prasību neizpilde

Par tādu prasību neizpildi, kuras jāpilda ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas darbības laikā vai komercdarbībai ar ieročiem, munīciju vai speciālajiem līdzekļiem izsniegtas speciālās atļaujas (licences), speciālās atļaujas (licences) darbībām ar uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem vai sprāgstvielām un spridzināšanas ietaisēm vai speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības vai detektīvdarbības veikšanai darbības laikā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

184.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana

Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

186.pants. Dzīvošana bez personu apliecinoša dokumenta un dzīvesvietas nedeklarēšana

Par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta —

uzliek naudas sodu personām, kurām jābūt personu apliecinošam dokumentam, līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par dzīvesvietas nedeklarēšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

187.pants. Tīša personu apliecinoša dokumenta bojāšana, nolaidīga glabāšana vai tāda personu apliecinoša dokumenta lietošana, kura vietā izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments

Par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par nolaidīgu personu apliecinoša dokumenta glabāšanu, kuras rezultātā personu apliecinošs dokuments pazaudēts,–

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par nolaidīgu personu apliecinoša dokumenta glabāšanu, kuras rezultātā personu apliecinošs dokuments pazaudēts, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz septiņdesmit euro.

Par tāda personu apliecinoša dokumenta lietošanu, kura vietā izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

187.1 pants. Diplomātiskās pases nenodošana glabāšanā

Par diplomātiskās pases nenodošanu glabāšanā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā likumā noteiktajā termiņā –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

188.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu)

189.pants. Nodarbināšana bez derīga personu apliecinoša dokumenta

Par personas pieņemšanu darbā, ja tai nav derīga personu apliecinoša dokumenta (ja persona ir jaunāka par 15 gadiem), —

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro.

189.1 pants. Strādāšana bez darba atļaujas

Par strādāšanu, ja nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

 

189.2 pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt desmit līdz piecsimt euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

190.pants. Personu apliecinoša dokumenta nelikumīga atņemšana vai pieņemšana ķīlā

Par personu apliecinoša dokumenta nelikumīgu atņemšanu, kā arī par personu apliecinoša dokumenta pieņemšanu ķīlā –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

190.1 pants.

(Izslēgts ar 07.04.1992. likumu)

190.2 pants. Izvairīšanās no reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās

Personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir obligāti jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās, bet kuras izvairās no reģistrēšanās, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

190.3 pants. Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīga nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām

Par Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo ziņu savlaicīgu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām –

uzliek naudas sodu no piecpadsmit līdz trīsdesmit pieciem euro.

190.4 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

190.5 pants. Apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā

Par apzināti nepatiesu, kā arī likumā neparedzētu vai aizliegtu ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā –

uzliek naudas sodu amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

190.6 pants. Prettiesiska rīcība ar ziņām, kas saņemtas no Iedzīvotāju reģistra

Par Iedzīvotāju reģistra ziņu izmantošanu pretēji norādītajam mērķim, ja tās saņemtas no Iedzīvotāju reģistra pēc rakstveida pieprasījuma vai rakstveida vienošanās, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro.

190.7 pants. Legalizēto dokumentu kopiju izvešana ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību

Par legalizēto dokumentu kopiju izvešanu ārpus Latvijas Republikas, pārkāpjot Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteikto kārtību, –

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

190.8 pants. Arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas un izmantošanas kārtības nenodrošināšana

Par valsts, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu uzskaitīšanas, saglabāšanas vai izmantošanas kārtības nenodrošināšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

190.9 pants. Arhīvu fondu dokumentu iznīcināšana bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas. Dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts arhīvu fondu dokumentu, sabiedrisko, kooperatīvo vai konfesionālo organizāciju vai citu juridisko personu arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanu bez Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu atļaujas –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

Par Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu noteiktās arhīvu fondu dokumentu iznīcināšanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

190.10 pants. Apzināti nepatiesu ziņu sniegšana dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm, deklarējot dzīvesvietu, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt euro.

190.11 pants. Uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei

Par uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegto ziņu izmaiņu nepaziņošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

190.12 pants. Uzturēšanās atļaujas nereģistrēšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē

Par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

190.13 pants. Uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta

Par uzturēšanos Latvijas Republikā bez derīgas vīzas, uzturēšanās atļaujas vai derīga ceļošanas dokumenta –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

190.14 pants. Nodrošināšana ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā

Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā –

uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

190.15 pants. Izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas

Par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ie­ved Eiropas Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

191.pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

192.pants. - 193.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

194.pants. Krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšana

Par krasta apmeklēšanas noteikumu pārkāpšanu, ko izdara ārvalsts kuģa komandas locekļi vai pieļauj šā kuģa kapteinis, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

194.1 pants. Valsts robežas drošību reglamentējošo noteikumu pārkāpšana

Par valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas vai robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par noteiktā kārtībā nereģistrēta kuģošanas līdzekļa vai transportlīdzekļa izmantošanu iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit euro.

Par kuģošanas līdzekļa vai transportlīdzekļa izmantošanu, zveju, makšķerēšanu, peldēšanos vai citām darbībām iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža, laikposmā no saulrieta līdz saullēktam —

uzliek naudas sodu no trīsdesmit līdz septiņdesmit euro.

194.2 pants. Valsts robežzīmes bojāšana vai iznīcināšana

Par valsts robežzīmes bojāšanu vai iznīcināšanu —

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

194.3 pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana

Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

194.4 pants. Aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu -

uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.

195.pants. - 196.pants.

(Izslēgts ar 25.09.1991. likumu)

197.pants. Tīša zīmogu vai plombu bojāšana vai noraušana

Par zīmogu vai plombu tīšu bojāšanu vai noraušanu, kuras uzlikusi pilnvarota amatpersona, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 138.panta trešajā daļā, 139.panta pirmajā daļā un 201.18 pantā, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

198.pants. - 199.pants.

(Izslēgts ar 28.04.1992. likumu)

199.1 pants. - 199.6 pants.

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

200.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites noteikumu neievērošana

Par ziņu nesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībām vai uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro. 

200.1 pants. Rezerves karavīra pienākumu nepildīšana

Par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā -

uzliek naudas sodu līdz divsimt desmit euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

200.2 pants.

(Izslēgts ar 14.12.2006. likumu)

201.pants.

(Izslēgts ar 15.05.1990. likumu)

201.1 pants.

(Izslēgts ar 14.12.2006. likumu)

Četrpadsmitā "a" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas līdzekļu jomā
(Nodaļa 06.08.1991. likuma redakcijā)

201.2 pants. Masu informācijas līdzekļu brīvības principa pārkāpšana

Par atteikšanos politisku iemeslu dēļ pieņemt un pildīt izdevumu tiražēšanas pasūtījumus –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz simt četrdesmit euro.

Par nelikumīgu atteikšanos atļaut lietot frekvenci vai kanālu radio vai televīzijas masu informācijas līdzekļiem programmu izplatīšanai –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

201.3 pants. Pārkāpumi informācijas sniegšanā

Valsts vai sabiedrisko organizāciju amatpersonām, kas atteikušās sniegt informāciju presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem, ja šī informācija ar likumu nav atzīta par nepublicējamu, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu presei vai citiem masu informācijas līdzekļiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.4 pants. Masu informācijas līdzekļu izmantošana, lai iejauktos personiskajā dzīvē

Par masu informācijas līdzekļu izmantošanu, lai iejauktos personiskajā dzīvē, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.5 pants. Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana

Par masu informācijas līdzekļa izgatavošanu vai izplatīšanu, arī elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas sagatavošanu vai izplatīšanu, ja šis masu informācijas līdzeklis vai elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav reģistrēti likumā noteiktajā kārtībā vai ir izbeiguši savu darbību, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – līdz divtūkstoš simt euro.

Par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības neatbilstību darbības pamatnosacījumiem, par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz divtūkstoš simt euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tos izdarījusi persona, kura jau ir administratīvi sodīta par šā panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām līdz trīstūkstoš sešsimt euro.

201.6 pants. Izlaidumdatu nepublicēšana un obligāto eksemplāru nenosūtīšana

Par likumā noteikto izlaidumdatu nepublicēšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

Par normatīvajos aktos noteikto poligrāfisko un citu publiski izplatāmo izdevumu obligāto eksemplāru nenosūtīšanu, kā arī noteiktās nosūtīšanas kārtības pārkāpumiem –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.7 pants. Tiesas noteiktā nepatieso ziņu atsaukuma termiņa neievērošana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš tiesas noteiktajā termiņā nav izplatījis (publicējis) nepatieso ziņu atsaukumu, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

201.8 pants. Informācijas avota noslēpuma izpaušana

Preses vai cita masu informācijas līdzekļa redaktoram (galvenajam redaktoram), ja viņš masu informācijas līdzeklī izpauž informācijas avotu, kuru tas rakstveidā apņēmies neizpaust, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.9 pants. Žurnālista pienākumu izpildes traucēšana

Par tādu apstākļu radīšanu, kas žurnālistam traucē vai pilnīgi atņem iespēju veikt likumā paredzētos žurnālista pienākumus, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

Četrpadsmitā "b" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi muitas jomā
(Nodaļa 25.09.1991. likuma redakcijā)

201.10 pants. Muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšana

Par muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt euro, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs preces.

Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot attiecīgās preces.

Par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām no septiņiem līdz septiņdesmit euro.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

201.11 pants.

(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu)

201.12 pants. Kontrabanda

Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez konfiskācijas.

201.13 pants. Nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšana muitas iestādei

Par jebkāda veida nepatiesu informāciju saturošu dokumentu iesniegšanu muitas iestādei –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz astoņtūkstoš piecsimt euro, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

201.14 pants. Preču deklarēšana ar neīstu nosaukumu vai neatbilstošu kodu

Par preču deklarēšanu ar neīstu nosaukumu vai tām neatbilstošu Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt desmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – līdz divtūkstoš deviņsimt euro, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

201.15 pants. Neatļautas darbības ar muitošanai pakļautajām precēm un citām vērtībām

Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību glabāšanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez muitas iestāžu atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

Par muitas nodrošinājumu noņemšanu, mainīšanu vai iznīcināšanu bez muitas iestāžu atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

201.16 pants. Tādu preču izmantošana citiem mērķiem bez muitas iestādes atļaujas, kurām piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi

Par preču izmantošanu bez muitas iestādes atļaujas citiem mērķiem, nevis tiem, kuriem piešķirti muitas nodokļu un citu muitas maksājumu atvieglojumi, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām – līdz četrtūkstoš trīssimt euro.

201.17 pants. Darbības, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi un citi muitas maksājumi

Par muitas nodokļu vai citu muitas maksājumu nemaksāšanu noteiktajos termiņos, kā arī citām darbībām, kuru rezultātā nav samaksāti pilnā apjomā muitas nodokļi vai citi muitas maksājumi, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro.

201.18 pants. Pietauvošanās pie muitas kontrolē esošā kuģa

Par citu kuģu vai peldlīdzekļu pietauvošanos pie muitas kontrolē esošā kuģa bez Latvijas Republikas muitas iestādes atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro.

201.19 pants. - 201.25 pants.

(Izslēgts ar 17.06.1998. likumu)

Četrpadsmitā "c" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi v
alsts valodas
lietošanas jomā
(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā)

201.26 pants. Valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā

Par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

201.27 pants. Tulkojuma nenodrošināšana sēdēs un citās darba sanāksmēs

Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu sēdēs vai citās darba sanāksmēs, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu, –

uzliek naudas sodu sēžu vai citu darba sanāksmju rīkotājiem no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.28 pants. Valsts valodas lietošanas nenodrošināšana lietvedībā

Par valsts valodas lietošanas nenodrošināšanu lietvedībā un dokumentos, ja normatīvais akts paredz valsts valodas lietošanu, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

201.29 pants. Ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšana valsts valodā vai tulkojuma valsts valodā nepievienošana svešvalodā noslēgtam līgumam

Par fizisko un juridisko personu ārstniecības, veselības aprūpes, sabiedriskās drošības un citu sabiedrisku pakalpojumu sniegšanas līgumu neslēgšanu valsts valodā vai par tulkojuma valsts valodā nepievienošanu svešvalodā noslēgtam līgumam –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt desmit euro.

201.30 pants. Valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšana vai neizskatīšana

Par valsts valodā noformētu dokumentu nepieņemšanu vai neizskatīšanu, ja dokumenti atbilst iestādes, organizācijas vai komersanta kompetencei, –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

201.31 pants. Tulkojuma nenodrošināšana Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos

Par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, –

uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

201.32 pants. Radio, televīzijas raidījumu un filmu nenodrošināšana ar tulkojumu valsts valodā

Par radio vai televīzijas raidījuma nenodrošināšanu ar tulkojumu valsts valodā vai par publiski demonstrējamas kinofilmas, videofilmas vai tās fragmentu neieskaņošanu vai nedublēšanu valsts valodā, vai par oriģinālā skaņas pavadījuma nenodrošināšanu ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas, ja normatīvais akts paredz šādu tulkojumu, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt četrdesmit līdz trīstūkstoš sešsimt euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

201.33 pants. Nosaukumu neveidošana un nelietošana valsts valodā

Par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, komersantu nosaukumu, kā arī pasākumu nosaukumu neveidošanu vai nelietošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz nosaukuma veidošanu un lietošanu valsts valodā, –

uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

201.34 pants. Zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstu neatveidošana valsts valodā vai atveidošana līdztekus valsts valodai arī svešvalodā

Par zīmogu, spiedogu vai veidlapu tekstu neatveidošanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šos tekstus atveidot valsts valodā, vai atveidošanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts paredz šīs informācijas atveidošanu tikai valsts valodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

201.35 pants. Sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanas noteikumu neievērošana

Par uzrakstu, izkārtņu, afišu, plakātu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā, ja normatīvais akts paredz šo informāciju sniegt valsts valodā, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu personām līdz septiņdesmit euro, bet amatpersonām – naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas, ja normatīvais akts paredz ievērot šīs normas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par Latvijā ražoto preču etiķetēs, cenu rādītājos, preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē, uzrakstos uz saražotās produkcijas, tās iesaiņojuma vai konteinera sniegtās informācijas neveidošanu valsts valodā, ja šī produkcija vai preces nav paredzētas eksportam, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par šā panta ceturtajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro.

Par formas vai satura ziņā mazākas vai šaurākas informācijas sniegšanu valsts valodā gadījumos, kad līdztekus valsts valodai informācijā tiek izmantota arī svešvaloda, –

uzliek naudas sodu personām līdz septiņdesmit euro, bet amatpersonām – no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par uzrakstu, izkārtņu, bukletu un citu sabiedrības informēšanai paredzētu ziņojumu sniegšanu sabiedrībai pieejamās vietās līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvie akti paredz šīs informācijas sniegšanu tikai valsts valodā, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu atbildīgajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

201.36 pants. Necieņa pret valsts valodu

Par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.37 pants. Nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšana

Par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu darbinieku vai pašnodarbināto personu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem vai darba pienākumos ietilpst valsts noteiktās lietvedības kārtošana, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam vai pašnodarbinātajai personai no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

 

Četrpadsmitā "d" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu
(Nodaļa 05.01.1993. likuma redakcijā)

201.39 pants. Necieņa pret tiesu

Par necieņu pret tiesu, kas izpaudusies kā liecinieka, cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja, kā arī cietušā, civilprasītāja vai civilatbildētāja pārstāvju, likumiskā pārstāvja, eksperta, speciālista, tulka, personas, kas piedalās civillietā, vai citas personas nepakļaušanās tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumam vai kā kārtības neievērošana tiesas sēdes laikā, vai kā jebkuras personas rīcība, kas liecina par tiesas sēdē vai tiesā pastāvošo noteikumu klaju ignorēšanu, –

uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

201.40 pants. Tiesas piesēdētāja kavēšana ierasties tiesā

Amatpersonai vai citai personai, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, ja tā vienalga ar kādu ieganstu kavē tiesas piesēdētāju ierasties tiesā, lai viņš pildītu savus pienākumus, –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

201.41 pants. Pasākumu neveikšana sakarā ar tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu

Amatpersonai, kura neizskata tiesas blakus lēmumu vai tiesneša iesniegumu vai neveic pasākumus, lai novērstu tajos minētos likumpārkāpumus, kā arī laikā nedod atbildi uz blakus lēmumu vai iesniegumu, –

uzliek naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

201.42 pants. Krimināllietā dotā personiskā galvojuma saistību pārkāpšana

Par krimināllietā drošības līdzekļa veidā dotā personiskā galvojuma rakstveida saistību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu galviniekam līdz divsimt desmit euro.

Par to pašu pārkāpumu, ja personiskais galvojums dots par aizdomās turēto, apsūdzēto vai tiesājamo, kurš tiek turēts aizdomās vai apsūdzēts par smaga nozieguma izdarīšanu, –

uzliek naudas sodu galviniekam līdz trīssimt piecdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Četrpadsmitā "e" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā

201.43 pants. Latvijas valsts karoga pacelšanas veida un kārtības pārkāpšana, kā arī nepacelšana un citu valstu karogu nepacelšana

Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu –

izsaka brīdinājumu.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrdesmit euro.

201.44 pants. Necieņa pret valsts simboliem

Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim, valsts himnai, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim –

uzliek naudas sodu līdz septiņsimt euro.

201.45 pants. Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas un realizācijas kārtības pārkāpšana

Par noteiktās Latvijas Republikas valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit euro.

Četrpadsmitā "f" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanā valsts un
pašvaldību institūcijās
(Nodaļa 19.07.1995. likuma redakcijā)

201.46 pants. - 201.48 pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

Četrpadsmitā "g" nodaļa
Administratīvie pārkāpumi izglītības
un sporta jomā
(Nodaļa 14.06.2001. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums ar grozījumiem,
kas izdarīti ar 20.03.2003. likumu)

201.49 pants. Prettiesiska maksas pieprasīšana un saņemšana izglītības iestādē

Par prettiesisku maksas pieprasīšanu vai saņemšanu izglītības iestādē –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes atbildīgajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

201.50 pants. Mācību stundu slodzes pārsniegšana

Par pieļaujamās izglītojamo nedēļas mācību stundu slodzes vai dienā pieļaujamo mācību stundu skaita nelikumīgu pārsniegšanu –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

201.51 pants. Uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas noteikumu pārkāpšana izglītības iestādē

Par bērnu vai izglītojamo uzņemšanas vai pārcelšanas noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādē vai par izglītojamo nelikumīgu atskaitīšanu no izglītības iestādes -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.52 pants. Reģistrācijas, licencēšanas un akreditācijas noteikumu pārkāpšana

Par izglītības iestāžu reģistrācijas, licencēšanas vai akreditācijas noteikumu pārkāpšanu vai izglītības programmas īstenošanu bez licences vai akreditācijas –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.53 pants. Akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšana

Par akreditētām izglītības programmām noteiktās valsts pārbaudījumu kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.54 pants. Valsts atzītu izglītības dokumentu izsniegšanas kārtības pārkāpšana

Par valsts atzītu izglītības dokumentu – apliecību, atestātu vai diplomu – izsniegšanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.55 pants. Pedagoga privātprakse bez sertifikāta

Par pedagoga privātprakses uzsākšanu bez pedagoga privātprakses sertifikāta saņemšanas –

uzliek naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro.

201.56 pants. Dopinga kontroles kārtības pārkāpšana

Par noteiktās dopinga kontroles kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.57 pants. Izvairīšanās no dopinga kontroles

Par izvairīšanos no noteiktā kārtībā izdarāmas dopinga kontroles –

uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.58 pants. Ziņu nesniegšana par dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu

Par tādu ziņu nesniegšanu, kas saistītas ar dopinga vielu lietošanu vai dopinga metožu izmantošanu, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet amatpersonai – no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.59 pants. Studiju līguma noteikumu pārkāpšana

Par studiju līgumā obligāti ietveramo noteikumu neiekļaušanu līgumā vai studiju līgumā iekļauto noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.60 pants. Izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai programmai

Par izglītības programmas īstenošanu neatbilstoši licencētajai programmai –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam vai atbildīgajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

201.61 pants. Pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst prasībām, pieņemšana darbā un darba tiesisko attiecību turpināšana ar šādu pedagogu

Par pedagoga, kura izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pieņemšanu darbā vai darba tiesisko attiecību turpināšanu ar šādu pedagogu –

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vadītājam no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro.

201.62 pants. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšana

Par ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu atbildīgajai personai no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

201.63 pants. Bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšana

Par bērnu nometņu organizēšanas un darbības noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajai personai – no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu nometnes organizētājam – fiziskajai personai no simt četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajai personai – no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

201.64 pants. Izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumu nepildīšana

Par izvairīšanos pildīt normatīvajos aktos noteiktos izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītāja pienākumus -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

201.65 pants. Izglītojamo tiesību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto izglītojamo tiesību pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes vai izglītības institūcijas vadītājam no divsimt astoņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro.

201.66 pants. Izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšana izglītības iestādēs

Par izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu izglītības iestādes darbiniekam no trīsdesmit pieciem līdz septiņdesmit euro, bet izglītības iestādes vadītājam - no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu izglītības iestādes darbiniekam no septiņdesmit līdz divsimt desmit euro, bet izglītības iestādes vadītājam - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro.

Piecpadsmitā nodaļa
Atbildība par citiem administratīvajiem
pārkāpumiem

202.pants. Apzināti nepamatota speciālo dienestu izsaukšana

Par ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepamatotu izsaukšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par apzinātu informācijas izplatīšanu par nepatiesu notikumu vai apzinātu nepatiesa notikuma inscenēšanu, kā rezultātā ugunsdzēsības un glābšanas, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības vai citi speciālie dienesti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam pienākumam tiek iesaistīti reaģēšanā uz šādu informāciju vai notikumu, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

202.1 pants. Notikuma vietā uzstādīto norobežojumu patvaļīga šķērsošana, pārvietošana, bojāšana un iznīcināšana

Par notikuma vietā policijas vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzstādīto barjeru, novilkto lenšu vai citādu norobežojumu patvaļīgu šķērsošanu vai pārvietošanu, kā arī par šo norobežojumu tīšu bojāšanu vai iznīcināšanu –

uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.

203.pants. Dzimšanas un miršanas reģistrācijas termiņu pārkāpšana

Par dzimšanas un miršanas civilstāvokļa aktu reģistrācijas termiņu neievērošanu bez attaisnojošiem iemesliem –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

204.pants. Reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču un gājienu organizēšanas vai norises kārtības neievērošana

Reliģisko organizāciju vadītājiem, kuri neievēro likumā noteikto kārtību reliģisko rituālu, ceremoniju, sapulču, gājienu vai citu reliģiska rakstura darbību organizēšanā vai norisē, –

uzliek naudas sodu līdz trīsdesmit pieciem euro.

204.1 pants. Ziņu un materiālu neiesniegšana vēlēšanu komisijām un to lēmumu nepildīšana

Par nepieciešamo ziņu un materiālu neiesniegšanu vēlēšanu komisijām, kā arī par šo komisiju lēmumu nepildīšanu –

uzliek naudas sodu amatpersonām līdz septiņdesmit euro.

204.2 pants. Aģitācijas noteikumu pārkāpšana

Par likumā noteiktās priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības vai aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu kārtības pārkāpšanu —

izsaka fiziskajām personām brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš divsimt euro.

Par aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu pārskata neiesniegšanu vai neiesniegšanu noteiktā termiņā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz divsimt desmit euro.

Par likumā noteiktās ar politiskajām partijām, to apvienībām un vēlētāju apvienībām nesaistītu personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas apmaksas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par administratīvo resursu izmantošanas ierobežojumu neievērošanu priekšvēlēšanu aģitācijā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņsimt euro.

Par likumā noteikto finansēšanas nosacījumu neievērošanu aģitācijā pirms tautas nobalsošanas, aģitācijā par likumu ierosināšanu vai aģitācijā par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš euro.

Par likumā noteiktā paziņojuma par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu par to, par minētā paziņojuma sniegšanas kārtības pārkāpšanu vai par līgumu slēgšanas nosacījumu neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, neiesniedzot aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumu grozīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt trīsdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš četrsimt euro.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas, aģitācijas pirms tautas nobalsošanas, aģitācijas par likumu ierosināšanu vai aģitācijas par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš četrsimt euro.

204.3 pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

204.4 pants.

(Izslēgts ar 31.10.2013. likumu)

204.5 pants. Izložu un azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšana

Par izložu vai azartspēļu organizēšanas un rīkošanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajām personām – līdz septiņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

204.6 pants.

(Izslēgts ar 28.10.2010. likumu)

204.7 pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, amatpersonām - no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz vienpadsmit tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas sensitīvajiem personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no četrsimt trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no četrtūkstoš trīssimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par fiziskās personas datu bloķēšanas, kļūdaini vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanas vai iznīcināšanas rīkojuma neizpildīšanu, kā arī par fiziskās personas datu apstrādes turpināšanu pēc tam, kad apstrādei noteikts pastāvīgs vai pagaidu aizliegums, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

 

204.8 pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

204.9 pants. Fiziskās personas datu apstrāde bez reģistrēšanas

Par fiziskās personas datu apstrādi bez likumā noteiktās reģistrēšanas vai bez personas datu aizsardzības speciālista reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz četrpadsmit tūkstoš euro, konfiscējot pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par likumā noteikto reģistrējamo personas datu apstrādes grozījumu neiesniegšanu Datu valsts inspekcijai -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, amatpersonām - no simt četrdesmit līdz piecsimt septiņdesmit euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš divsimt līdz vienpadsmit tūkstoš četrsimt euro.

204.10 pants. Informācijas nesniegšana Datu valsts inspekcijai

Par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Datu valsts inspekcijai -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

204.11 pants. Personu neakreditēšanās Datu valsts inspekcijā

Par likumā noteikto personu neakreditēšanos Datu valsts inspekcijā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, amatpersonām - no divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no tūkstoš četrsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

204.12 pants. Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšana

Par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas kārtības pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz septiņsimt euro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro.

204.13 pants. Sociālo pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai līdz divsimt astoņdesmit euro, juridiskajai personai - līdz piecsimt septiņdesmit euro.

Par šā panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai līdz četrsimt trīsdesmit euro, juridiskajai personai - līdz astoņsimt piecdesmit euro.

Par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai līdz četrsimt trīsdesmit euro, juridiskajai personai - līdz astoņsimt piecdesmit euro.

Par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam - fiziskajai personai vai amatpersonai līdz sešsimt četrdesmit euro, juridiskajai personai - līdz tūkstoš trīssimt euro.

204.14 pants. Aizsargātu pakalpojumu sniedzēja tiesību aizskaršana

Par ierobežotas piekļuves sistēmu nelikumīgu ražošanu, importēšanu, izplatīšanu, iznomāšanu, pārdošanu vai cita veida atsavināšanu komerciāliem mērķiem, kā arī par nelegālu ierobežotas piekļuves sistēmu uzstādīšanu, ierīkošanu, instalāciju vai izmantošanu komerciāliem mērķiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām – no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelegālās sistēmas vai bez konfiskācijas.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelegālās sistēmas.

204.15 pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana

Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu –

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz septiņdesmit euro.

Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz septiņdesmit euro.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam – līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu saimnieciskās darbības ietvaros –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit euro, bet juridiskajām personām – līdz divsimt astoņdesmit euro.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanu, maldinot par tā lietotāja juridisko statusu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz divsimt astoņdesmit euro.

204.16 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšana

Par likumā noteiktā komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšanu -

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz piecsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz septiņtūkstoš simt euro.

204.17 pants. Diskriminācijas aizlieguma pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu -

uzliek naudas sodu no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro.

204.18 pants.

(Izslēgts ar 25.04.2013. likumu)

204.19 pants. Statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu iesniegšanas kārtības pārkāpšana

Par statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz septiņsimt euro.

204.20 pants. Statistiskās konfidencialitātes prasību pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteiktās statistiskās konfidencialitātes prasību neievērošanu attiecībā uz pētniecībai saņemtajiem datiem —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz trīssimt piecdesmit euro, bet juridiskajām personām — līdz septiņsimt euro.

III SADAĻA
INSTITŪCIJAS, KAS PILNVAROTAS IZSKATĪT
ADMINISTRATĪVO PĀRKĀPUMU LIETAS

Sešpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

1) pašvaldību administratīvās komisijas;

2) pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;

3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;

4) rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši;

5) policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā;

6) institūcijas (amatpersonas), kuras pašvaldības dome pilnvarojusi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana

Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos.

207.pants. Administratīvo komisiju izveidošanas kārtība

Pašvaldības administratīvo komisiju apstiprina attiecīgās pašvaldības dome uz savu pilnvaru laiku.

208.pants. Administratīvo komisiju sēžu tiesīgums

Administratīvā komisija ir tiesīga izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no tās sastāva.

209.pants. Amatpersonu pilnvaras

To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.

Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus.

Septiņpadsmitā nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 42.1 panta ceturtajā daļā, 44., 51., 51.2, 52., 53.pantā, 53.1 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 64.1, 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.-98., 98.1, 98.2, 100., 102.1, 103., 103.6, 106.-107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134., 137., 137.1, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149.1 pantā, 149.32 panta septītajā daļā, 149.33 pantā, 149.36 panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 150.-150.3, 152., 152.6 ,155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.5, 155.18 pantā, 156.4 panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.1 (izņemot lietas par saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumiem), 171.1, 172.-172.2, 172.4, 172.5, 173.pantā, 174.3 panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.pantā, 186.panta otrajā daļā, 189., 189.1, 190.10, 194.3, 194.4 pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona), 201.43-201.45, 201.63, 202.—204. un 204.15 pantā (izņemot tā pirmo daļu) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.2, 172.4 un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

211.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

211.1 pants. Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori

Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori izskata šā kodeksa 51. - 54., 57., 58., 66., 69., 75., 76., 89., 94.pantā (ja pārkāpumu izdarījusi persona), 100., 152.pantā (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem) un 172.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī lietas par pašvaldības domes apstiprināto saistošo noteikumu pārkāpšanu.

Naudas sods, ko uzliek republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, nedrīkst pārsniegt simt četrdesmit euro.

Republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori ir tiesīgi naudas sodu līdz trīsdesmit euro iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu.

211.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit euro, ja pārkāpējs to neapstrīd.

211.3 pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

 

211.4 pants. Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas

Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 137., 137.1 pantā, 149.4 panta pirmajā daļā, 149.32 panta septītajā un devītajā daļā, 149.33, 149.36 (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.37 un 149.38 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki vai pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas);

2) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz septiņdesmit euro.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

212.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

212.1 pants.

(Izslēgts ar 19.01.1993. likumu)

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 53.1 pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta piektajā daļā, 149.15 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.4 panta otrajā daļā, 155.8 pantā, 165.4, 166.17, 173.2 pantā, 174.3 panta pirmajā un otrajā daļā, 174.5, 175.-175.4, 175.10, 177., 178.pantā, 190.5, 190.6, 200., 200.1, 201.2-201.9, 201.39-201.42, 204.1, 204.2 panta pirmajā daļā un 204.17 pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

214.pants. Valsts policija

Valsts policija izskata šā kodeksa 42.1, 46., 91., 109.—114.pantā, 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9, 134., 137.—139.1, 148.2 pantā, 149.4 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, desmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, 149.5 panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 149.6—149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36—149.39 pantā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.4 panta pirmajā daļā, 155.10 panta piektajā un sestajā daļā, 155.15, 155.18, 159.4, 166.8 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 166.35, 166.36, 167., 167.2, 169.3, 170.1, 170.2, 170.3, 171., 171.2 pantā, 173.panta otrajā daļā, 174.4, 175.8, 175.11, 179.1, 181., 181.1, 183., 183.1, 183.2, 183.3, 202.1, 204.14 pantā un 204.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem Valsts policijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, pārvalžu, biroju, iecirkņu, nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, galvenie inspektori, vecākie inspektori, Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, inspektori, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas;

2) Valsts policijas jaunākie inspektori un kārtībnieki, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt četrdesmit euro.

214.1 pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.1 pantā, 117.1 panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā, 117.2—117.6 pantā, 117.7 pantā (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8 pantā, 137.1 panta pirmajā un otrajā daļā, 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.4 panta pirmajā daļā, 155.10 panta piektajā un sestajā daļā, 166.9 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 167., 167.2, 170.1, 171., 171.2, 172., 174.4 pantā, 181.panta trešajā daļā, 186.panta otrajā daļā, 201.35 panta trešajā un ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; šo amatpersonu prombūtnē vecākie inspektori laikā, kad viņi pilda struktūrvienības dežūrdaļas maiņas vecākā pienākumus, — lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 171.pantā. Pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieku un viņu vietnieku prombūtnē vecākie inspektori laikā, kad viņi pilda struktūrvienības dežūrdaļas maiņas vecākā pienākumus, ir tiesīgi izskatīt lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un pašvaldības policijas vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.5 panta ceturtajā daļā, 149.10 pantā, 149.23 panta otrajā daļā, 149.29 panta otrajā daļā, 149.31 panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz piecdesmit piecus euro.

214.2 pants. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izskata šā kodeksa 166.6 pantā [ja pārkāpumu izdarījusi politiskā organizācija (partija)], 166.28—166.31 pantā, 166.33 pantā, 166.34 pantā un 204.2 panta otrajā—astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vārdā ir tiesīgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, kā arī par šā kodeksa 166.27 pantā (par pārkāpumiem saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā) un 175.2 pantā paredzētajiem pārkāpumiem.

214.3 pants. Uzņēmumu reģistrs

Uzņēmumu reģistrs izskata šā kodeksa 166.3 pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Uzņēmumu reģistra vārdā ir tiesīgs galvenais valsts notārs un valsts notārs.

Sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Uzņēmumu reģistra kompetencē, ir tiesīgs valsts notārs.

 

215.pants. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izskata šā kodeksa 179.pantā (izņemot tā ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu), 179.2 un 179.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vārdā ir tiesīgas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetencē, kā arī par šā kodeksa 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

215.1 pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 108.5 pantā, 149.36 panta astotajā un devītajā daļā, 155.1, 155.2, 155.6, 155.13, 156.1, 156.2, 156.3 pantā, 156.4 pantā, 156.5, 156.6, 156.7, 159., 159.4, 159.7, 159.8, 159.9pantā, 160.1 pantā, 163.1, 163.2, 165.2, 165.7, 165.8, 165.9, 166., 166.2, 166.6 pantā, 166.9 panta otrajā daļā, 166.10 pantā (par pārkāpumiem dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā), 166.12 panta trešajā daļā, 166.14 pantā, 166.15 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.20, 166.27, 166.32, 166.35, 169.3, 170.2, 190.7 , 190.15, 201.10, 201.12, 201.13, 201.14, 201.15, 201.16, 201.17 un 201.18 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki – par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, –

naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;

2) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas –

naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

215.2 pants.

(Izslēgts ar 17.02.1994. likumu)

215.3 pants. Valsts darba inspekcija

Valsts darba inspekcija izskata šā kodeksa 41., 41.2, 41.3, 41.4, 41.5, 41.6, 88.8, 103.9 pantā, 159.8 panta septītajā un astotajā daļā, 166.7 pantā, 166.15 panta pirmajā daļā, 175.2 pantā (par pārkāpumiem, kas saistīti ar inspekcijas likumīgo prasību nepildīšanu) un 204.17 pantā (par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts darba inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts darba inspekcijas direktors un galvenie valsts darba inspektori – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz četrpadsmit tūkstoš euro;

2) citas Valsts darba inspekcijas amatpersonas – izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz septiņtūkstoš simt euro.

215.4 pants. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izskata šā kodeksa 155.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par minētajiem pārkāpumiem sastādījušas centra amatpersonas, kā arī 90.panta pirmajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā, 99., 155.5, 155.10, 155.11, 155.12, 155.14, 155.17 un 156.6 pantā, 166.2 pantā (lietās par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu patērētājam), 166.9 panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.10 un 166.11 pantā, 166.12 panta pirmajā daļā, 166.13 pantā, 166.15 panta pirmajā un piektajā daļā, 175.9 un 204.14 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Patērētāju tiesību aizsardzības centra vārdā ir tiesīgi Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktors un viņa vietnieki, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šā kodeksa 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

215.5 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

215.6 pants. Centrālā statistikas pārvalde 

Centrālā statistikas pārvalde izskata šā kodeksa 204.19 un 204.20 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Centrālās statistikas pārvaldes vārdā ir tiesīgi Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki.

215.7 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

215.8 pants. Konkurences padome

Konkurences padome izskata lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 175.5 un 175.6 pantā.

215.9 pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskata šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā, 173.2, 175.9, 201.5, 201.32 pantā un 204.2 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un protokolu sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), un izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz četrpadsmit tūkstoš euro.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šā kodeksa 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

215.10 pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskata šā kodeksa 90.panta otrajā daļā, 95.panta otrajā un trešajā daļā, 148.1, 158.2, 158.3, 158.4, 158.pantā un 197.pantā (lietās par gadījumiem, kad zīmogu vai plombu uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vārdā ir tiesīgi:

1) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome — uzlikt naudas sodus līdz četrpadsmit tūkstoš euro;

2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja izveidota Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas komisija — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodus līdz septiņtūkstoš simt euro;

3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodus līdz tūkstoš četrsimt euro.

215.11 pants. Iepirkumu uzraudzības birojs

Iepirkumu uzraudzības birojs izskata šā kodeksa 166.21, 166.22, 166.23, 166.24 un 166.25 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Iepirkumu uzraudzības biroja vārdā ir tiesīgs Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs un viņa pilnvarotas amatpersonas

216.pants. Dzelzceļa transporta institūcijas

Dzelzceļa transporta institūcijas izskata šā kodeksa 43.panta pirmajā daļā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā), 109., 110.pantā, 120.panta pirmajā daļā, 134., 135., 136. un 138.pantā (par pārkāpumiem dzelzceļa transportā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus dzelzceļa transporta institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, pasažieru stacijas priekšnieks un viņa vietnieks, lokomotīvju (vagonu) depo priekšnieks un viņa vietnieks, ceļa distances priekšnieks, apsardzes iecirkņa (daļas) priekšnieks un viņa vietnieks –

brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro;

2) ugunsdzēsības komandas daļas (sardzes) priekšnieks, nodaļas (vienības, komandas, ugunsdzēsības vilciena) priekšnieks un viņa vietnieks, ugunsdzēsības profilakses vecākais instruktors, vecākais ceļu meistars –

brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit euro;

3) pasažieru vilciena priekšnieks (pasažieru vilciena mehāniķis brigadieris), pasažieru vilciena kontrolieris revidents, pasažieru vilciena revidents instruktors, ceļu meistars –

brīdinājumu vai naudas sodu līdz divdesmit euro.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas iekasēt naudas sodu līdz divdesmit euro pārkāpuma izdarīšanas vietā, nesastādot protokolu, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto administratīvo sodu.

216.1 pants. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izskata šā kodeksa 109.panta sestajā daļā, 110.1, 110.2 un 110.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktors;

2) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora vietnieks un vecākie inspektori – par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 110.2 pantā.

216.2 pants. Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts dzelzceļa administrācija izskata šā kodeksa 110.4 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts dzelzceļa administrācijas vārdā ir tiesīgs Valsts dzelzceļa administrācijas direktors.

 (08.04.2009. likuma redakcijā)

217.pants.

(Izslēgts ar 30.04.2009. likumu)

218.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

219.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

220.pants. Civilās aviācijas valsts institūcijas

Civilās aviācijas valsts institūcijas izskata šā kodeksa 111.pantā (izņemot trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā paredzētos pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 112.–114.1, 120.panta otrajā daļā un 139.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus civilās aviācijas institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) (izslēgts ar 25.04.2013. likumu);

2) valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" direktors vai viņa pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 113.panta otrajā daļā);

3) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktors — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 113.panta otrajā daļā.

221.pants.

(Izslēgts ar 17.03.2011. likumu)

221.1 pants. - 221.2 pants.

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu)

221.3 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

222.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

223.pants.

(Izslēgts ar 28.07.1994. likumu)

223.1 pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

223.2 pants.

(Izslēgts ar 17.04.2008. likumu)

224.pants. - 225.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

226.pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

226.1 pants. Valsts robežsardze

Valsts robežsardze izskata šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā, 115., 115.1, 116., 116.1 pantā (izņemot pārkāpumus, ko Latvijas kuģis vai uz tā esoša persona izdarījusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas), 117.1-117. 11 pantā, 149.4 panta pirmajā, trešajā - piektajā un astotajā daļā, 149.5 panta pirmajā – trešajā daļā, 149.10 pantā, 149.16 panta otrajā un trešajā daļā, 149.17, 149.18 pantā, 149.24 panta pirmajā – divpadsmitajā un piecpadsmitajā – septiņpadsmitajā daļā, 149.25 panta pirmajā – piektajā daļā, 149.26 panta otrajā daļā, 149.27– 149.31, 186.pantā, 187.panta ceturtajā daļā, 189., 189.1, 189.2, 190.13, 190.14, 194., 194.1 un 194.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts robežsardzes vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts robežsardzes priekšnieks un Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvaroti Valsts robežsardzes struktūrvienību priekšnieki un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā;

2) citas Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā (izņemot administratīvos pārkāpumus, kas paredzēti šā kodeksa 114.2 un 114.3 pantā).

Valsts robežsardzes amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

226.pants. Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 115.—116.4 un 117.10 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta vārdā ir tiesīgi Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieka pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta amatpersonas ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus par šā kodeksa 115.—116.2, 116.4 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus:

1) Latvijas Jūras administrācijas amatpersonu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 115., 115.1, 116., 116.2, 116.3 un 117.10 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem;

2) ostu kapteiņu sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 115.—116.3 un 117.10 pantā (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos).

227.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

228.pants. Veselības inspekcija

Veselības inspekcija izskata šā kodeksa 42., 43., 45., 45.1, 45.2, 45.3 , 46.1(izņemot pārkāpumus veterināro zāļu apritē) un 46.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī 62., 63., 64., 72., 75., 76., 83. un 84.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi) lietas, 88.4, 88.8 pantā, 155.panta pirmajā un otrajā daļā, 155.5 un 166.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas, 166.10, 166.11 pantā, 166.13 panta trešajā daļā un 175.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, 166.12 pantā, 166.14 panta pirmajā daļā un 166.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē) lietas un 167.1 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumi) lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Veselības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Veselības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki — naudas sodu līdz četrpadsmit tūkstoš euro un piemērot konfiskāciju;

2) Veselības inspekcijas kontroles struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki — naudas sodu līdz astoņtūkstoš piecsimt euro un piemērot konfiskāciju;

3) Veselības inspekcijas vecākie inspektori un vecākie eksperti — naudas sodu līdz četrtūkstoš trīssimt euro;

4) Veselības inspekcijas inspektori un eksperti — naudas sodus līdz divtūkstoš deviņsimt euro;

5) Veselības inspekcijas jaunākie inspektori un jaunākie eksperti — naudas sodus līdz tūkstoš četrsimt euro.

Veselības inspekcija šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē zāļu reklāmas noteikumu vai Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām.

Šā panta otrajā daļā norādītās amatpersonas izskata arī Latvijas Jūras administrācijas un ostu kapteiņu (ja pārkāpums izdarīts ostā vai ostas pievedceļos) sastādītos administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 43.panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

228.1 pants. - 228.2 pants.

(Izslēgts ar 27.09.2007. likumu)

229.pants.

(Izslēgts ar 11.07.1992. likumu)

230.pants. Pārtikas un veterinārais dienests

Pārtikas un veterinārais dienests izskata šā kodeksa 42.2, 46.1, 51.3, 78.1, 102., 102.2, 103.3, 103.6, 103.8, 103.9, 105., 105.1, 105.2, 105.3, 105.5, 105.6, 105.7, 106., 106.1, 106.2, 106.3,  106.4, 107., 108., 108.1, 108.2, 108.3, 108.4, 149.35, 155.5, 155.16, 166.pantā, 166.panta pirmajā un trešajā daļā, 166.10 pantā, 166.12 panta pirmajā daļā, 166.14 panta pirmajā daļā, 166.15 panta pirmajā daļā un 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pārtikas un veterinārā dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors – naudas sodu līdz četrtūkstoš trīssimt euro un piemērot konfiskāciju;

2) valsts vecākie inspektori – naudas sodu līdz tūkstoš četrsimt euro un piemērot konfiskāciju;

3) valsts inspektori – naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

230.1 pants. - 230.2 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

230.3 pants.

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu)

230.4 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

230.5 pants. Valsts augu aizsardzības dienests

Valsts augu aizsardzības dienests izskata šā kodeksa 51.2, 78.1, 88.6 panta sestajā daļā, 88.10, 101., 101.1, 102., 102.1, 102.2, 103., 103.5, 103.7, 103.8 un 155.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts augu aizsardzības dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts augu aizsardzības dienesta galvenie inspektori – naudas sodu līdz četrtūkstoš trīssimt euro;

2) Valsts augu aizsardzības dienesta vecākie inspektori un inspektori – naudas sodu līdz septiņsimt euro.

230.6 pants. Lauku atbalsta dienests

Lauku atbalsta dienests izskata šā kodeksa 66.1, 103.10, 103.11, 103.12 un 103.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Lauku atbalsta dienesta vārdā ir tiesīgi Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvalžu vadītāji un viņu vietnieki.

230.7 pants.

(Izslēgts ar 23.03.2000. likumu)

230.8 pants.

(Izslēgts ar 14.05.1998. likumu)

230.9 pants. - 230.10 pants.

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu)

231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes

Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.–53., 53.2, 54.1–69., 71., 72.–79., 80.2–88.9, 103.8 un 155.18 pantā.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks, reģionālās vides pārvaldes, Radiācijas drošības centra direktors un direktora vietnieks, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors un ģenerāldirektora vietnieks, Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālās struktūrvienības direktors un direktora vietnieks -

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta daļas vai sektora vadītājs -

uzlikt naudas sodu līdz septiņtūkstoš simt euro un piemērot konfiskāciju, bet par šā kodeksa 80.2 , 80.3 un 82.pantā paredzētajiem pārkāpumiem - uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam minētajā pantā paredzētajam naudas sodam;

3) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektors -

uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš deviņsimt euro un piemērot konfiskāciju.

(Trešā daļa izslēgta ar 28.05.2009. likumu).

Naudas sodu līdz trīsdesmit euro, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

231.1 pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 89., 89.1, 89.2, 89.3, 89.4, 89.5 un 89.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs un viņa vietnieki - naudas sodu līdz četrtūkstoš trīssimt euro;

2) valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori - naudas sodu līdz tūkstoš četrsimt euro.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu.

 (08.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2013. likumu)

231.2 pants. Pašvaldību būvvaldes

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152. un 152.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz trīsdesmit euro, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

231.3 pants.

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu)

232.pants.

(Izslēgts ar 19.07.1995. likumu)

233.pants. Valsts meža dienesta amatpersonas

Valsts meža dienesta amatpersonas izskata šā kodeksa 53.2, 54., 54.1, 57.–57.2, 58., 66., 66.2, 66.4, 67.–69., 71., 71.1, 80., 80.1, 81. un 155.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts meža dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts meža dienesta ģenerāldirektors – uzlikt naudas sodu līdz četrpadsmit tūkstoš euro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;

2) virsmežziņi – uzlikt naudas sodu līdz desmittūkstoš euro, piemērot konfiskāciju un atņemt medīšanas tiesības;

3) vecākie inspektori, vecākie mežziņi un mežziņi — uzlikt naudas sodu līdz septiņtūkstoš simt euro;

4) (izslēgts ar 08.12.2011. likumu).

(Trešā daļa izslēgta ar 08.12.2011. likumu).

234.pants.

(Izslēgts ar 08.12.2011. likumu)

235.pants. Sakaru institūcijas

Sakaru institūcijas izskata šā kodeksa 145.—148., 149.1, 152.4 un 152.5 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus sakaru institūciju vārdā ir tiesīga Elektronisko sakaru direkcija.

(Trešā daļa izslēgta ar 12.06.2009. likumu).

236.pants.

(Izslēgts ar 15.09.2005. likumu)

236.1 pants.

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu)

236.2 pants. Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes

Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādes izskata šā kodeksa 190.8 pantā un 190.9 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas vadītājs, viņa vietnieks un valsts arhīvu direktori – brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro;

2) Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas arhīvu inspekcijas daļas inspektori un valsts arhīvu inspektori – brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

236.3 pants. Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs izskata šā kodeksa 41.1 pantā un 201.26–201.37 pantā (izņemot lietas par 201.32 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts valodas centra vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts valodas centra direktors un viņa vietnieks;

2) Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori – brīdinājumu un naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

Šajā pantā minētās amatpersonas ir tiesīgas sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Valsts valodas centra kompetencē, kā arī par šā kodeksa 175.pantā paredzētajiem pārkāpumiem.

236.4 pants. Valsts kontrole

Valsts kontrole izskata šā kodeksa 175.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kontroles vārdā ir tiesīgs valsts kontrolieris.

236.5 pants. Valsts kase

Valsts kase izskata šā kodeksa 159., 159.2, 159.3 un 166.6 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kases vārdā ir tiesīgs Valsts kases pārvaldnieks – naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

236.6 pants.

(Izslēgts ar 22.06.2006. likumu)

236.7 pants.

(Izslēgts ar 14.06.2001. likumu)

236.8 pants. Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izskata šā kodeksa 204.5 un 204.12 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos naudas sodus Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vārdā ir tiesīgs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšnieks vai viņa vietnieki.

236.9 pants. Izglītības kvalitātes valsts dienests

Izglītības kvalitātes valsts dienests izskata šā kodeksa 201.49, 201.50, 201.51, 201.52, 201.53, 201.54, 201.55, 201.56, 201.57, 201.58, 201.59, 201.60, 201.61, 201.62, 201.64, 201.65 un 201.66 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Izglītības kvalitātes valsts dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs – uzlikt naudas sodu līdz septiņsimt euro;

2) Izglītības kvalitātes valsts dienesta departamentu direktori, daļu vadītāji – uzlikt naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro;

3) vecākie eksperti un vecākie inspektori – uzlikt naudas sodu līdz simt četrdesmit euro.

236.10 pants. Datu valsts inspekcija

Datu valsts inspekcija izskata šā kodeksa 204.7, 204.8, 204.9, 204.10, 204.11 un 204.16 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Datu valsts inspekcijas vārdā izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgs Datu valsts inspekcijas direktors un viņa pilnvaroti darbinieki.

236.11 pants. Labklājības ministrija

Labklājības ministrija izskata šā kodeksa 204.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus, izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Labklājības ministrijas vārdā ir tiesīgs Labklājības ministrijas valsts sekretārs un viņa pilnvarotas amatpersonas.

236.12 pants. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 172.2 (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) un 172.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājs, vadītāja vietnieks - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz divtūkstoš simt euro;

2) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori - izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit euro.

 

236.13 pants. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izskata šā kodeksa 186., 187., 187.1, 190., 190.2, 190.3, 190.10, 190.11, 190.12, 190.13 un 190.14 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vārdā ir tiesīgs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks un viņa pilnvaroti darbinieki.

IV SADAĻA
LIETVEDĪBA ADMINISTRATĪVO
PĀRKĀPUMU LIETĀS

Astoņpadsmitā nodaļa
Pamatnoteikumi

237.pants. Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās

Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.

238.pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

238.1 pants. Lietvedības uzsākšana administratīvo pārkāpumu lietās

Saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību paziņo personām, kuru tiesiskās intereses šis lēmums skar. Lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt augstākā iestādē 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Augstāka iestāde lēmumu par iesniegto sūdzību pieņem 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

Augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Ja nav augstākas iestādes, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Augstākas iestādes lēmumu par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas vai juridiskās adreses 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību izskata rakstveida procesā un mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas pieņem lēmumu par tās apmierināšanu vai noraidīšanu. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams. Lēmumu paziņo personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, un iestādei, kurai ir piekritīga administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir personas deklarētā dzīvesvieta, bet, ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, — tās norādītā adrese. Ja pie administratīvās atbildības sauc valdes locekli, kuram Latvijas Republikā nav deklarētās dzīvesvietas adreses, dzīvesvieta šā kodeksa izpratnē ir komercsabiedrības juridiskā adrese.

238.2 pants. Atteikšanās uzsākt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās

Institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, izskatījusi pieteikumu un citus materiālus par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, var atteikties uzsākt lietvedību šā administratīvā pārkāpuma lietā, ja izdarītais pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu.

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

11) ja persona izdarījusi darbību, kas gan atbilst šajā kodeksā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, taču tā izdarīta, rīkojoties kompetentas institūcijas uzdevumā, lai novērstu vai atklātu likumpārkāpumu;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi;

10) ja nav cietušās personas pieteikuma par šā kodeksa 167.2 pantā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma nodarīšanu.

240.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas

Administratīvo pārkāpumu lietas tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

241.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

241.1 pants. Institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa ar Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas starpniecību

Ja nav iespējams nodrošināt administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu un pareizu izskatīšanu vai izpildīt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, jo nav zināma personas, mantas vai dokumenta atrašanās vieta, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, var lemt par ziņu iekļaušanu Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, lai noskaidrotu attiecīgās personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu.

Ja administratīvā pārkāpuma lietā zudusi nepieciešamība vai pamats noskaidrot personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta vai kura kontrolē, lai pareizi un savlaicīgi tiktu izpildīts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu, lemj par ziņu dzēšanu no Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas.

Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā no administratīvā pārkāpuma lietas iekļaujamās ziņas, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, šo ziņu apjomu, iekļaušanas pamatu un mērķi, to iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī amatpersonu rīcību, konstatējot tādas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietu, par kuru ziņas ir iekļautas Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā, nosaka Ministru kabinets.

 (08.04.2009. likuma redakcijā)

242.pants. Prokurora tiesības administratīvā pārkāpuma lietvedībā

Prokurors, pārbaudot informāciju par likuma pārkāpumu, ir tiesīgs:

1) ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu;

2) iepazīties ar lietas materiāliem;

3) piedalīties lietas izskatīšanā;

4) iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā;

5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības.

243.pants. Pierādījumi un pierādīšana

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Lai noteiktu pie administratīvās atbildības sauktās personas psihisko stāvokli, ja rodas pamatotas šaubas par šīs personas pieskaitāmību, nosaka ekspertīzi.

Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts.

Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, tās sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli pieļaujams iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu likumu nebija tiesību to veikt.

Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas.

Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja institūcija (amatpersona) spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis administratīvā pārkāpuma lietvedības objektīvu norisi.

Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.

Šajā kodeksā un citos likumos noteiktajos gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.

243.1 pants. Pierādīšanas līdzekļi

Ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2) personu liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;

8) lietiskie pierādījumi.

244.pants. Pierādījumu novērtēšana

Institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai izmeklēšanas iestādei.

245.1 pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām — šajā kodeksā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanās brīdis (stunda vai diena).

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tajā stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

245.2 pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā.

Deviņpadsmitā nodaļa
Protokols par administratīvo pārkāpumu

246.pants. Protokols par administratīvo pārkāpumu

Par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu. Ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un to izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa septiņpadsmito nodaļu ir vienas un tās pašas iestādes kompetencē, pilnvarota persona par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem sastāda vienu protokolu. Protokolu nesastāda šā kodeksa 250.pantā norādītajos gadījumos.

Protokols par administratīvo pārkāpumu ir numurēts dokuments.

247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.

Par pārkāpēju protokolā norāda:

1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam — dzimšanas datumu), dzīvesvietu;

2) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

248.1 pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, protokola kopiju nosūta arī uz tās likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Protokols nosūtāms ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa, kas atrodas ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas nosūtāms ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.1, 46.panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.1, 108.1 panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.–137., 149.22, 149.23 pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz trīsdesmit euro vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ja ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā, pilnvarotai iestādei (amatpersonai) ir tiesības nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, uzlikt naudas sodu un iekasēt to pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu un tā apmērs nepārsniedz piecdesmit piecus euro, vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.1 panta septītajā daļā un 166.13 panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.13 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.13 panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

251.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

Divdesmitā nodaļa
Administratīvā aizturēšana, personas, mantu un vietas apskate
un mantu un dokumentu izņemšana
(Nodaļas nosaukums 17.05.2007. likuma redakcijā)

252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā

Šajā kodeksā tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, un lai izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.

Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss.

253.pants. Administratīvā aizturēšana

Par administratīvo aizturēšanu sastāda protokolu, kurā norāda tā sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja amatu, uzvārdu, vārdu; ziņas par aizturēto personu; aizturēšanas laiku un motīvus. Protokolu paraksta amatpersona, kas to sastādījusi, un aizturētais. Ja aizturētais atsakās parakstīt protokolu, par to izdara ierakstu protokolā.

Pēc personas lūguma, kura aizturēta par administratīvo pārkāpumu, par tās atrašanās vietu paziņo radiniekiem, darba vai mācību vietas administrācijai. Par nepilngadīgā aizturēšanu obligāti paziņo viņa vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir:

1) policijas darbinieki (amatpersonas) – ja nodarīts tīšs maznozīmīgs miesas bojājums, ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos;

2) Valsts robežsardzes amatpersonas – ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

3) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku pilnvarotas amatpersonas – ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai pārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;

4) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar zvejas vai makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;

41) Valsts meža dienesta amatpersonas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos Valsts meža dienesta amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;

5) (izslēgts ar 14.06.2012. likumu);

6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi — ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.

255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot šā kodeksa 252.pantā noteiktos mērķus, nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties.

Personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no personas atskurbšanas brīža.

256.pants. Personas aplūkošana un mantu apskate

Personas aplūkošanu un mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas Valsts policijas un pašvaldības policijas amatpersonas, Valsts robežsardzes amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas.

Personas aplūkošanu var izdarīt ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu.

256.1 pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.

Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 14.06.2012. likumu).

Amatpersona, kurai ir tiesības sastādīt protokolu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šā panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai tā pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās veikšanas par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.

Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic Valsts policija vai citas ar normatīvajiem aktiem pilnvarotas iestādes, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.1pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas, vai Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas personas, vai Valsts augu aizsardzības dienesta pilnvarotas amatpersonas, vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas vai Satiksmes ministrijas pilnvarotas amatpersonas, Latvijas Jūras administrācijas direktora pilnvarotas amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarotas amatpersonas vai ostu kapteiņi. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta piektajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

(Ceturtā – sestā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

/Ar ST 24.10.2013. spriedumu atzīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257. panta pirmās daļas otrā teikuma vārdus "[ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.4 panta septītajā daļā, 149.5 panta piektajā daļā vai 149.15 pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei]":

1) attiecībā uz citiem transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, un kuru transportlīdzekļi šā sprieduma publicēšanas dienā atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūras glabāšanā, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošiem no dienas, kad pieņemts lēmums attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā;

3) attiecībā uz citiem transportlīdzekļu īpašniekiem (transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajiem turētājiem), kuri nav izdarījuši administratīvo pārkāpumu, par kuru piemērots naudas sods, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēkā neesošiem no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas./

258.pants. Atstādināšana no transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas un alkoholisko dzērienu reibuma, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi konstatējošā pārbaude

Transportlīdzekļa vadītāju, kā arī atpūtas kuģa vadītāju, par kuru ir pietiekams pamats domāt, ka viņš ir alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atstādina no transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas un noteiktā kārtībā pārbauda, vai viņš nav alkoholisko dzērienu reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. No transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadīšanas atstādina arī personu, kas transportlīdzekli vai atpūtas kuģi vada bez vadīšanas tiesībām vai attiecīgas kategorijas vadīšanas tiesībām.

(Otrā daļa izslēgta ar 16.10.2003. likumu)

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

259.pants.

(Izslēgts ar 17.05.2007. likumu)

Divdesmitā “a” nodaļa
Garantijas nauda

(Nodaļa 28.10.2010. likuma redakcijā)

259.1 pants. Garantijas nauda un tās iemaksas kārtība

Garantijas nauda ir naudas summa, kura nodrošina naudas soda iekasēšanu no ārzemnieka, kas izdarījis šā kodeksa 46.pantā, 149.panta sestajā un trīspadsmitajā daļā, 149.8, 149.15, 167. un 171.pantā minēto administratīvo pārkāpumu, un ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītāja, kas izdarījis administratīvo pārkāpumu autopārvadājumu jomā, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē.

Ja ārzemnieks, kas izdarījis šā panta pirmajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu (izņemot pārkāpumu autopārvadājumu jomā), uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas neiemaksā garantijas naudu, viņam izsniedz rakstveida informāciju par pienākumu triju darbdienu laikā labprātīgi iemaksāt garantijas naudu, kā arī par iestādes budžeta kontu, kurā veicama iemaksa.

Ja ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa vadītājs izdarījis administratīvo pārkāpumu autopārvadājumu jomā, tiek aizturēti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība līdz garantijas naudas vai naudas soda iemaksāšanai. Ja ir aizturēti transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti un transportlīdzekļa vadītāja apliecība, par transportlīdzekli un kravu atbild transportlīdzekļa vadītājs (turētājs, īpašnieks).

Garantijas naudas iemaksas kārtību un dokumentu aizturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Garantijas nauda nav jāmaksā, ja naudas sods tiek uzlikts uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas un pārkāpējs nomaksā naudas sodu.

 

259.2 pants. Garantijas naudas apmērs

Garantijas naudas apmēru atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai nosaka amatpersona, kas sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

Ja lēmumu par naudas soda uzlikšanu pieņem pārkāpuma izdarīšanas vietā, garantijas naudu nosaka uzliktā naudas soda apmērā.

Ja administratīvā pārkāpuma protokols tiek nodots izskatīšanai pēc piekritības, garantijas naudas apmēru nosaka šajā kodeksā par attiecīgo administratīvo pārkāpumu paredzētā maksimālā naudas soda apmērā.

 

Divdesmit pirmā nodaļa
Personas, kas piedalās administratīvo pārkāpumu
lietu lietvedībā

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas pienākumi un tiesības

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;

2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, neprot valodu, kurā notiek lietvedība, šai personai tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

261.pants. Cietušais

Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

Pēc personas izteikta lūguma šo personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt arī rezolūcijas veidā.

Lēmumu par atteikšanos atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to paziņojot attiecīgajai personai.

Atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā attiecīgā persona ir tiesīga pārsūdzēt tādā pašā termiņā un kārtībā, kāda šā kodeksa 238.1 pantā paredzēta attiecībā uz atteikuma uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību pārsūdzēšanu. Sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā 10 darba dienu laikā no tās saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot personām jautājumus sev saprotamā valodā. Cietušajam ir tiesības neliecināt pret sevi un saderināto, laulāto, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem, brāļiem un māsām, kā arī pret tām personām, ar kurām attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kurām tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma lietvedības norisi.

262.pants. Aizstāvis

Fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība. Nepilngadīgai personai aizstāvi pieaicina tās likumiskais pārstāvis. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.

Aizstāvis neaizvieto aizstāvamo personu, bet rīkojas tās interesēs.

262.pants. Pārstāvis

Juridisko personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī cietušo — juridisko personu pārstāv tās pilnvaroti pārstāvji. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

Cietušo — pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga persona, kurai nav nodibināta aizgādnība, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, vai cietušā likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Cietušais var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. Cietušo — nepilngadīgu fizisko personu pārstāv tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Ja nepilngadīgas fiziskās personas likumisko pārstāvi sauc pie administratīvās atbildības, šīs personas pārstāvību īsteno bāriņtiesa.

263.pants.

(Izslēgts ar 22.12.2005. likumu)

264.pants. Liecinieks

Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kuras lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības — paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

Lieciniekam ir tiesības neliecināt, ja viņš ir pie administratīvās atbildības sauktās personas saderinātais, laulātais, vecāks, vecvecāks, bērns, mazbērns, brālis, māsa, kā arī neliecināt par to personu, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

265.pants. Eksperts

Par ekspertu var būt persona, kurai attiecīgajā nozarē ir speciālas zināšanas.

Ekspertu uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām.

Ekspertam jāierodas pēc uzaicinājuma un jādod objektīvs atzinums viņam uzdotajos jautājumos.

Ekspertam ir tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, kas attiecas uz ekspertīzes priekšmetu;

2) lūgt izsniegt viņam atzinuma došanai nepieciešamos papildmateriālus;

3) ar tās institūcijas (amatpersonas) atļauju, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, uzdot jautājumus, kas saistīti ar ekspertīzes priekšmetu, personai, kuru sauc pie atbildības, cietušajam un lieciniekiem;

4) piedalīties lietas izskatīšanā.

Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam iesniegtie materiāli nav pietiekami vai viņš pats šajā jautājumā nav pietiekami kompetents.

266.pants. Tulks

Tulku uzaicina institūcija (amatpersona), kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Tulkam jāierodas pēc institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma un pilnīgi un precīzi jāveic viņam uzdotais tulkojums.

267.pants. Summas, kas jāizmaksā cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem

Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem atlīdzina izdevumus, kas radušies sakarā ar ierašanos pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem un tulkiem noteiktā kārtībā darbavietā tiek saglabāta darba alga par visu prombūtnes laiku sakarā ar institūcijas (amatpersonas) uzaicinājumu, kura lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta.

Divdesmit otrā nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana

268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir tās kompetencē. Ja šīs lietas izskatīšana nav tās kompetencē, lietu pārsūta pēc piekritības;

2) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, to paziņo šā kodeksa 268.pantā noteiktajā kārtībā;

3) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli. Ja nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, tos pieprasa;

4) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, viņa pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību.

268.1 pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku vai pavēsti ierakstītā sūtījumā pa pastu nosūta arī tās likumiskajam pārstāvim uz viņa dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Pastāvot objektīviem iemesliem, persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, var lūgt institūcijai (amatpersonai), kas kompetenta izskatīt lietu, to izskatīt pēc attiecīgās personas dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc administratīvā pārkāpuma atklāšanas vietas. Attiecībā uz šo lūgumu pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, institūcija (amatpersona), kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz eksperta atzinuma saņemšanas brīdim.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt četrdesmit euro.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.1 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

270.1 - 270.3 pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

271.pants. Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izskata lietu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un tās pārstāvja vai aizstāvja pilnvaras.

Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, noklausās viņa atzinumu.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar šīs institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu drīkst izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.3, 149.10 pantā, 149.31 panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, un gadījumos, kad pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu drīkst izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.

Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.1 panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

271.1 - 271.2 pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

272.pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

Institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

273.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu), kura pieņēmusi lēmumu;

2) koleģiālās institūcijas sastāvu, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija;

3) lēmuma numuru;

4) lietas izskatīšanas datumu;

5) ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi;

6) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);

7) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

8) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;

9) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

10) lietā pieņemto lēmumu;

11) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;

12) pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

13) turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, institūcija (amatpersona) var lemt par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tā izlemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Šādā gadījumā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu.

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu — tās priekšsēdētājs.

274.1 pants. Rīcība ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem

Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem vai citiem izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem. Turklāt:

1) pārkāpējam piederošie pārkāpuma izdarīšanas rīki ir konfiscējami;

2) vērtības un lietas, kuras iegūtas pārkāpuma izdarīšanas rezultātā vai kuras bijušas paredzētas vai lietotas pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekiem;

3) priekšmeti, kurus var iegūt tikai ar īpašām atļaujām, jārealizē likumā noteiktajā kārtībā, bet priekšmeti, kuriem nav nekādas materiālas vai citas vērtības un kurus nevar izmantot, jāiznīcina vai pēc ieinteresēto personu vai iestāžu lūguma šos priekšmetus var tām realizēt.

Ja izņemtās mantas nav konfiscējamas, taču ir realizētas vai iznīcinātas šā kodeksa 257.pantā noteiktajā gadījumā, institūcija, kura izņemtās mantas realizējusi vai iznīcinājusi, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īpašniekam par tām atlīdzina ar tās pašas sugas un kvalitātes mantām vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajām vai iznīcinātajām mantām būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī. Ja izņemtie apaļie kokmateriāli ir realizēti, īpašniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā kokmateriālu realizācijā gūtos ieņēmumus.

(Trešā daļa izslēgta ar 22.06.2006. likumu).

Ja personai par pārkāpumu ceļu satiksmē piemērots administratīvais sods un izņemtās mantas realizētas atbilstoši šā kodeksa 257.pantā noteiktajai kārtībai, tad no iegūtajiem līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atskaita summu, kas nepieciešama naudas soda samaksai un to izdevumu segšanai, kas saistīti ar izņemto mantu nogādāšanu glabāšanai, mantu glabāšanu un realizāciju.

274.pants. Rīcība ar iemaksāto garantijas naudu

Pēc lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēšanas (apstrīdēšanas) termiņa beigām, ja lēmums nav pārsūdzēts (apstrīdēts), vai pēc lēmuma par sūdzības noraidīšanu apstrīdēšanas termiņa beigām, ja lēmums nav pārsūdzēts (apstrīdēts), vai ja lēmums nav apstrīdams, iemaksāto garantijas naudas daļu uzliktā naudas soda apmērā ieskaita valsts budžetā, bet atlikumu atmaksā personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, atbilstoši tās norādītajiem norēķinu rekvizītiem.

Ja personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, netiek uzlikts naudas sods, iemaksāto garantijas naudu atmaksā atbilstoši personas norādītajiem norēķinu rekvizītiem.

Ja persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai lietvedības izbeigšanu, nenorāda norēķinu rekvizītus, garantijas naudu vai tās atlikumu ieskaita valsts budžetā.

Ministru kabinets nosaka termiņus un kārtību, kādā personai, kura saukta pie administratīvās atbildības, atmaksā iemaksāto garantijas naudu vai tās atlikumu.

275.pants. Lēmumu veidi

Izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, institūcija (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par administratīvā soda uzlikšanu;

2) par lietvedības izbeigšanu;

3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.

Ja lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija, tā var pieņemt arī lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem:

1) ja izsaka mutvārdu aizrādījumu atbilstoši šā kodeksa 21.pantā noteiktajam;

2) ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu;

3) gadījumos, kad ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi.

276.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma paziņošana

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas.

Personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, un cietušajam piecu darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to izsniedz pret parakstu vai nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz attiecīgās personas un cietušā dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim.

277. - 278.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

278.1 pants. Prettiesisku lēmumu atcelšana un kļūdu labošana

Ja administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais institūcijas (amatpersonas) lēmums ir prettiesisks, augstāka iestāde pēc savas iniciatīvas var pieņemt šā kodeksa 287.panta pirmās daļas 2. vai 3.punktā paredzēto lēmumu. Institūcijas (amatpersonas) lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.

Augstāka iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Divdesmit trešā nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

279.pants. Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

Persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

280.pants. Sūdzības saturs

Sūdzībā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, — arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) sūdzībai pievienotos dokumentus;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

281.pants. Termiņš, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

282.pants. Pārsūdzēšanas termiņa atjaunošana

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

283.pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 280.pantā noteiktās prasības, augstāka iestāde pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā nenovērš trūkumus, sūdzību uzskata par neiesniegtu un ar lēmumu atdod atpakaļ iesniedzējam.

Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

284.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

Protestā norāda šā kodeksa 280.pantā noteikto informāciju.

285.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas vai zvejas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis.

286.pants. Sūdzības un protesta izskatīšana augstākā iestādē

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

Augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

287.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes lēmums

Iestāde, izskatījusi sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti tiesību normā par atbildību par administratīvo pārkāpumu;

4) atceļ lēmumu pilnībā vai tā daļā un pieņem jaunu lēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu.

Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos iestāde var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā pa pastu ierakstītā sūtījumā nosūta pie administratīvās atbildības sauktajai personai un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, šo lēmumu triju darba dienu laikā nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim.

Divdesmit trešā “a” nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana rajona (pilsētas) tiesā

288.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādei, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpuma lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

289.pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

289.1 pants. Sūdzība un prokurora protests administratīvā pārkāpuma lietā

Sūdzībā par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un prokurora protestā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, — arī šā pārstāvja vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā viņš ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) lūgumus tiesai;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Sūdzībai pievieno:

1) pārstāvību apliecinošus dokumentus;

2) pierādījumus, ar kuriem pamatota sūdzība.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

289.2 pants. Iestādes pilnvaras administratīvo pārkāpumu tiesvedības procesā tiesā

Iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties tiesas sēdē un pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

289.3 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas

Pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis pārbauda, vai:

1) administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai;

2) sūdzības iesniedzējs ir ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis septiņu dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana.

Tiesnesis ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, sūdzības atstāšanu bez virzības vai atteikšanos ierosināt tiesvedību. Pieņemot lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, tiesnesis vienlaikus nosaka lietas izskatīšanas laiku un par pieņemto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

289.4 pants. Tiesā iesniegtās sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 289.1 pantā noteiktās prasības, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu un nosaka lietas izskatīšanas laiku. Lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību.

289.5 pants. Atteikums ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību

Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību, ja:

1) sūdzības iesniedzējs ir nokavējis procesuālo termiņu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanai un nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu vai tiesnesis ir noraidījis termiņa atjaunošanas lūgumu;

2) sūdzību ir iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību, vai persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

3) sūdzības iesniedzējs nav ievērojis šā kodeksa 279.pantā noteikto pārsūdzēšanas kārtību;

4) persona atsauc sūdzību, pirms tiesnesis pieņēmis lēmumu par tiesvedības ierosināšanu.

Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Par atteikumu ierosināt administratīvā pārkāpuma tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

289.6 pants. Tiesvedība rajona (pilsētas) tiesā

Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

Tiesa nosaka slēgtu tiesas sēdi, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī lietās, kurās pie atbildības sauktā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā.

Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas naudu.

Sūdzības iesniedzējs sūdzību var atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzību atsauc, tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu. Lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā tiesa var pieņemt bez tiesas sēdes. Par lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

289.7 pants. Tiesas sēde

Rajona (pilsētas) tiesā administratīvā pārkāpuma lietu tiesnesis izskata vienpersoniski. Uzsākot lietas izskatīšanu, tiesnesis nosauc savu vārdu, uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju un aizstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtās sūdzības vai protesta saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai viņa pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Ja liecinieks vai eksperts neierodas bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt piespiedu naudu līdz septiņdesmit euro apmēram. Persona 30 dienu laikā pēc lēmuma par piespiedu naudas uzlikšanu paziņošanas iesniedz tiesā piespiedu naudas samaksu apliecinošus dokumentus.

Persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 10 dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot šo personu no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja persona, kura iesniegusi sūdzību vai protestu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas. Par lēmumu atstāt sūdzību vai protestu bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

Pēc paskaidrojumu uzklausīšanas tiesnesis pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, nopratina cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu par atteikšanos liecināt vai apzināti nepatiesas liecības došanu.

Tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ir tiesības pieteikt noraidījumus un lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē un tiesas debatēs, izteikt replikas, kā arī piedalīties citu jautājumu izskatīšanā, kuri radušies administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.

Ja administratīvā pārkāpuma tiesvedībā piedalās pārstāvis, aizstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis un aizstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

Rakstveida pierādījumus un citus dokumentus tiesas sēdē nolasa vai atskaņo, ja kāds no administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem to pieprasa.

Tiesa vai tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā). Videokonferences gadījumā procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot attēlu ierakstu reālajā laikā.

289.8 pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.

Ja tiesnesis sevi nav atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim, norādot tiesneša atstatīšanas iemeslus.

289.pants. Noraidījuma pieteikšana un tā izskatīšanas kārtība

Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā.

Ja ir pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokļus.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis.

289.10 pants. Tiesas sēdes protokols

Katrā tiesas sēdē raksta tiesas sēdes protokolu vai nodrošina tiesas sēdes audioierakstu.

Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) tiesas sēdes norises vietu un laiku (gadu, datumu, mēnesi);

2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu un tiesas sēdes sekretāru;

3) tiesas sēdes atklāšanas laiku;

4) lietas nosaukumu;

5) ziņas par administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku ierašanos;

6) ziņas par to, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi;

7) ziņas par to, ka tulki, liecinieki, cietušie un eksperti ir brīdināti par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu;

8) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku un cietušo liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi;

9) administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku, pārstāvju un aizstāvju pieteikumus un lūgumus;

10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā.

289.11 pants. Lietas izskatīšanas atlikšana un tiesvedības apturēšana

Ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu uz noteiktu laiku. Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izlemta cita lieta tiesā vai iestādē. Tiesvedību aptur līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums vai spriedums attiecīgajā lietā;

2) tā pieņem lēmumu iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normas atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam) vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar pieteicēja konstitucionālo sūdzību. Tiesvedību aptur līdz Satversmes tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai;

3) tā pieņem lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esamību. Tiesvedību aptur līdz Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma spēkā stāšanās dienai.

289.12 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:

1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;

4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna lēmuma.

Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta otrās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta, iestādes vai cietušā sūdzības.

289.13 pants. Rajona (pilsētas) tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt nolēmumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad nolēmums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa nolēmumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā. Tiesa nolēmumu pēc tā sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

Nolēmums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

Ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Rajona (pilsētas) tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, rajona (pilsētas) tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu rajona (pilsētas) tiesa sastāda 10 dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.

Nolēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, pēc sastādīšanas triju darba dienu laikā nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Ja šajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma norakstu vairs nesūta.

Šā kodeksa 289.12 panta otrajā daļā minētos nolēmumus var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

289.14 pants. Kļūdu labošana tiesas nolēmumā

Rajona (pilsētas) tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot nolēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina nolēmuma būtību.

Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj rakstveida procesā viena mēneša laikā no lūguma saņemšanas dienas, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

Par atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks, kurš lūdzis izlabot kļūdas, var iesniegt blakus sūdzību.

289.15 pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus

Izlemjot procesuāla rakstura jautājumus, lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesa vai tiesnesis var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesa vai tiesnesis sastāda triju darba dienu laikā.

Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā. Blakus sūdzību iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kura pieņēmusi lēmumu.

Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesa vai tiesnesis pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas. Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod atpakaļ iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.

Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta tai apgabaltiesai, kurai ir piekritīga attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Apgabaltiesā blakus sūdzību izskata tiesnesis vienpersoniski rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

289.16 pants. Šā kodeksa 213.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība

Šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā, taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot divdesmit trešajā "a" nodaļā noteikto regulējumu.

Pēc lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pārbauda, vai administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai. Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis nekavējoties pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata lietu 30 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas. Lietas par šā kodeksa 149.15 pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuras ir saistītas ar alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis izskata 15 dienu laikā pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Divdesmit trešā “b” nodaļa
Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana apelācijas instances tiesā

289.17 pants. Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtā nolēmuma pārsūdzēšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas kārtībā rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apgabaltiesā. Prokurors var iesniegt apelācijas protestu.

Rajona (pilsētas) tiesas vai tiesneša nolēmums ir pārsūdzams, ja tas tieši noteikts šajā kodeksā.

Apelācijas sūdzību vai protestu sastāda atbilstoši šā kodeksa 289.1 panta prasībām. Apelācijas sūdzībai pievieno norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam. Apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz tajā rajona (pilsētas) tiesā, kuras nolēmumu pārsūdz.

289.18 pants. Termiņš, līdz kuram rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā

Rajona (pilsētas) tiesas pieņemtu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas.

Ja ir nokavēts procesuālais termiņš apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanai, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Par rajona (pilsētas) tiesas atteikumu atjaunot vai pagarināt procesuālo termiņu apelācijas vai blakus sūdzībai var iesniegt blakus sūdzību.

289.19 pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 289.1 panta prasībām.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis lēmumā par sūdzības atstāšanu bez virzības apelācijas sūdzības iesniedzējam trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no dienas, kad administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam paziņots lēmums par sūdzības atstāšanu bez virzības. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā rajona (pilsētas) tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ sūdzības iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks, kurš iesniedzis attiecīgo sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību.

Ja nokavēts apelācijas iesniegšanai noteiktais termiņš un apelācijas sūdzības iesniedzējs nav lūdzis atjaunot nokavēto procesuālo termiņu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis ar lēmumu atsaka pieņemt sūdzību un par to paziņo iesniedzējam, bet iesniegto sūdzību pievieno lietai.

Ja apelācijas sūdzība atbilst šā kodeksa 289.1 panta prasībām, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis septiņu dienu laikā sūdzību ar lietas materiāliem nosūta apgabaltiesai pēc piekritības.

289.20 pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas

Apgabaltiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, septiņu dienu laikā pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

Konstatējis, ka apelācijas sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja sūdzība iesniegta par nolēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams. Šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod atpakaļ iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievērotas šā kodeksa 289.panta vai 289.19 panta piektās daļas prasības.

Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē, izskatot sūdzību pēc būtības, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

289.21 pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Par tās izskatīšanu paziņo lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības norakstu, norādot tiesības divu nedēļu laikā pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim, iesniegt viedokli par sūdzību un informējot par dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā, un dienu, kad nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā.

Tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē, par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms paredzētās lietas izskatīšanas.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tas pats tiesas sastāvs ar balsu vairākumu.

Apelācijas instances tiesa ievēro šā kodeksa divdesmit trešajā “a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Papildus šā kodeksa divdesmit trešajā “a” nodaļā noteiktajam apelācijas instances tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atceļ rajona (pilsētas) tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai, ja lietā nav tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs sūdzību var atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja sūdzību atsauc, tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu. Ja sūdzību atsauc tiesas sēdē, lēmumu pieņem tiesa.

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību atstāj bez izskatīšanas.

289.22 pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums

Apelācijas instances tiesa taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši šā kodeksa divdesmit trešās “a” nodaļas prasībām.

Apelācijas instances nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesa pilnu nolēmumu sastāda ne vēlāk kā 10 dienu laikā no lietas izskatīšanas tiesas sēdē.

Divdesmit trešā “c” nodaļa
Administratīvā pārkāpuma lietas atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

289.23 pants. Jaunatklāti apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami:

1) apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai iestādei un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltoti rakstveida vai lietiskie pierādījumi, kuri bijuši par pamatu prettiesiska tiesas nolēmuma vai iestādes lēmuma pieņemšanai;

3) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas iestādes, tiesas vai prokurora darbības, kuru dēļ taisīts prettiesisks spriedums vai lēmums;

4) tiesas sprieduma vai iestādes lēmuma atcelšana, kas bija par pamatu tam, lai šajā administratīvā pārkāpuma lietā taisītu attiecīgu lēmumu vai spriedumu;

5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka nolēmums, kas stājies spēkā administratīvā pārkāpuma lietā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem normatīvajiem aktiem;

6) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšana par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka normai.

289.24 pants. Pieteikuma iesniegšana

Ja ir stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvi sodītā persona var lūgt, lai tiek ierosināta lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, iesniedzot pieteikumu:

1) par iestādes lēmuma atcelšanu — rajona (pilsētas) tiesai;

2) par rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas nolēmuma atcelšanu — apgabaltiesai.

Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai, vai stājies spēkā tiesas nolēmums.

Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad jaunatklātie apstākļi ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums.

289.25 pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) sakarā ar šā kodeksa 289.23 panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas;

2) šā kodeksa 289.23 panta 2. un 3.punktā norādītajā gadījumā  — no dienas, kad stājies spēkā attiecīgais spriedums krimināllietā;

3) šā kodeksa 289.23 panta 4.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums administratīvajā lietā, civillietā vai krimināllietā, vai arī no dienas, kad atcelts iestādes lēmums, uz kuru pamatots spriedums vai lēmums, ko lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;

4) šā kodeksa 289.23 panta 5.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai citas starptautiskas vai pārnacionālas tiesas nolēmums, no kura izriet, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība ir jāuzsāk no jauna;

5) šā kodeksa 289.23 panta 6.punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā Satversmes tiesas spriedums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

289.26 pants. Pieteikuma izskatīšana

Par pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanu lemj attiecīgās tiesas tiesnesis.

Pieteikuma pieņemšana izskatīšanai atsakāma, ja nav ievērotas šā kodeksa 289.24 un 289.25 panta prasības. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Par apgabaltiesas tiesneša lēmumu par atteikumu pieņemt pieteikumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesas priekšsēdētājam.

Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata rakstveida procesā.

Atkārtoti iesniegtus pieteikumus par vieniem un tiem pašiem apstākļiem atstāj bez izskatīšanas.

289.27 pants. Tiesas nolēmums

Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, uz kuriem norāda pieteikuma iesniedzējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā kodeksa 289.23 pantā noteikto.

Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā apstrīdēto nolēmumu atceļ pilnībā un taisa jaunu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida. Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja lēmumu pieņēmusi apgabaltiesa, blakus sūdzību var iesniegt apgabaltiesas priekšsēdētājam.

Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš lēmumu atstāj negrozītu, bet blakus sūdzību noraida.

Ja apgabaltiesas priekšsēdētājs, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka apgabaltiesas lēmumā ietvertais pamatojums nav pareizs un nav pietiekams, viņš lēmumu atceļ pilnībā vai tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā.

Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas spēkā no pieņemšanas brīža.

V SADAĻA
LĒMUMU IZPILDE PAR ADMINISTRATĪVO
SODU UZLIKŠANU

Divdesmit ceturtā nodaļa
Pamatnoteikumi

290.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu obligātums

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir obligāti izpildāms valsts un sabiedriskajām institūcijām, komersantiem, iestādēm, organizācijām, amatpersonām un personām.

291.pants. Lēmuma nodošana izpildei

Lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir izpildāms ar tā pieņemšanas brīdi, ja šajā kodeksā un citā likumdošanā nav noteikts citādi.

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu pārsūdzēts vai par to iesniegts protests, tas jāizpilda pēc sūdzības vai protesta noraidīšanas, izņemot lēmumus par šādiem administratīvā soda veidiem:

1) brīdinājums;

2) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana;

3) naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Lēmums par administratīvā naudas soda uzlikšanu izpildāms piespiedu kārtā pēc šā kodeksa 299.panta pirmajā daļā vai 299.1 panta trešajā daļā vai 299.2 panta otrajā daļā labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecēšanas.

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildei institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

(Piektā daļa izslēgta ar 14.06.2012. likumu).

Ja apelācijas instances tiesa, izskatījusi apelācijas sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pieņemto nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa spriedumu, to nodod izpildei rajona (pilsētas) tiesai un visus jautājumus par lēmuma izpildi izlemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā. Ja persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, slēpjas vai nav zināma tās atrašanās vieta, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā pieņem lēmumu par personas izsludināšanu meklēšanā.

292.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu

Lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu izpilda uz to pilnvarotas institūcijas kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos likumos.

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda Valsts policija.

293.pants. Par vienu un to pašu personu pieņemto vairāku lēmumu izpilde

Ja par vienu un to pašu personu pieņemti vairāki lēmumi par administratīvo sodu uzlikšanu, katru lēmumu izpilda atsevišķi.

294.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes atlikšana

Ja ir apstākļi, kuru dēļ nekavējoties nevar izpildīt lēmumu par administratīvo arestu vai par naudas soda uzlikšanu (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā), institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, var atlikt tā izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim. Institūcijas (amatpersonas), kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

Par naudas soda uzlikšanu pieņemtā lēmuma izpildi (izņemot naudas sodu, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā) var atlikt uz laiku līdz sešiem mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas ar nosacījumu, ka uzlikto naudas sodu iekasē pa daļām.

295.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildes izbeigšana

Institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izbeidz lēmuma izpildi šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 14.06.2012. likumu);

2) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

3) ja persona, par kuru pieņemts lēmums, mirusi;

4) ja juridiskā persona, par kuru pieņemts lēmums, likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem.

296.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu nodošana piespiedu izpildei

Ja lēmums par administratīvā soda uzlikšanu nav izpildīts labprātīgi, mēneša laikā pēc šajā kodeksā labprātīgai izpildei paredzētā termiņa notecējuma lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod izpildinstitūcijai. Pirms lietas nodošanas tiesu izpildītājam institūcija (amatpersona) par to rakstveidā informē personu, par kuru pieņemts lēmums. Informāciju nosūta saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas nodošanas tiesu izpildītājam.

297.pants. Ar lēmumu izpildi saistīto jautājumu izlemšana

Jautājumus, kas saistīti ar lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi, izlemj institūcija (amatpersona), kas lēmumu pieņēmusi.

Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē iestāde, kura pieņēmusi sākotnējo lēmumu.

297.1 pants. Ar lēmuma atcelšanu un lietas par administratīvo pārkāpumu izbeigšanu saistītās sekas

Ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu, tad piedzītās naudas summas atmaksā, izņemtos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu. Ja kādu priekšmetu atdot nav iespējams, tiek atlīdzināta tā vērtība. Izņemtos un konfiscētos priekšmetus neatdod, ja to nepieļauj citi normatīvie akti.

Divdesmit piektā nodaļa
Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība

298.pants. Lēmuma par brīdinājumu izpildes kārtība

Lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu brīdinājuma veidā izpilda institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu, paziņojot lēmumu pēc lietas izskatīšanas pabeigšanas.

Ja lēmums par brīdinājumu pieņemts pārkāpēja prombūtnē, viņam izsniedz lēmuma norakstu šā kodeksa 276.pantā noteiktajā kārtībā.

Divdesmit sestā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par naudas
soda uzlikšanu

299.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes termiņš un kārtība

Pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, – ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Ja personai vecumā no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.

Naudas sodu, kas uzlikts par administratīvo pārkāpumu, persona iemaksā kredītiestādē vai valsts institūcijā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic naudas soda izpildes kontroli, ja attiecīgā valsts institūcija šādu pakalpojumu sniedz. Naudas sodu persona var samaksāt arī pārkāpuma izdarīšanas vietā ar bezskaidras naudas pārskaitījumu, ja amatpersona, kas naudas sodu piemērojusi, šādu pakalpojumu sniedz. Veicot maksājumu kredītiestādē vai valsts institūcijā, maksātājs norāda tā dokumenta numuru, ar kuru tika piemērots naudas sods. Iekasējot naudas sodu, maksātājam izsniedz dokumentu, kurā papildus normatīvajos aktos noteiktajai obligāti norādāmajai informācijai norāda dokumenta par naudas soda uzlikšanu numuru. Iekasēto naudas sodu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā kredītiestāde vai valsts institūcija iemaksā noteiktā valsts budžeta vai pašvaldības budžeta kontā. Naudas soda iekasēšanas izdevumus sedz naudas soda maksātājs.

Naudas sodus, kas uzlikti par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita valsts budžetā, ja likumā nav paredzēts citādi. Naudas sodus, kas uzlikti par pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ieskaita pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetos ieskaita arī tos naudas sodus, kurus par šā kodeksa Sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem uzlikušas pašvaldību institūcijas.

299.1 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē

Par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai aizliegts:

1) izsniegt pārkāpuma izdarītājam transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) veikt pārkāpuma izdarītājam piederošo transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;

3) veikt transportlīdzeklim, ar kuru izdarīts pārkāpums, valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes;

4) ar transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums un kurš reģistrēts ārvalstīs, izbraukt no Latvijas.

Ja naudas sods nav samaksāts gada laikā no dienas, kad lēmums par naudas soda uzlikšanu stājies spēkā, stājas spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un transportlīdzekļa vadītājam ir aizliegts vadīt transportlīdzekļus līdz naudas soda samaksai.

Ja naudas sods nav samaksāts šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu nodod piespiedu izpildei tiesu izpildītājam. Lēmuma piespiedu izpilde notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Šā panta nosacījumi attiecināmi arī uz mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

299.2 pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpilde lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā

Ja naudas sods par administratīvo pārkāpumu jūras transportā nav samaksāts noteiktā termiņā, līdz naudas soda samaksai Latvijas Jūras administrācija:

1) neizsniedz pārkāpuma izdarītājam profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus;

2) neveic tāda kuģa kārtējo apskati, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums;

3) nereģistrē kuģi, kurš atrodas pārkāpuma izdarītāja pārvaldībā vai ar kuru izdarīts pārkāpums.

Par administratīvo pārkāpumu jūras transportā vai vides aizsardzībā, ja to izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā triju dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.

Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam ir tiesības aizliegt kuģim, ar kuru izdarīts pārkāpums, izbraukt no Latvijas, ja nav samaksāts naudas sods saskaņā ar šā panta otro daļu. Aizlieguma tiesības īsteno, izvērtējot pārkāpuma smagumu, atkārtotību, pārkāpēja personību un potenciālās iespējas izvairīties no naudas soda samaksas.

300.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu piespiedu izpilde

Ja parādnieks nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299.pantā un 299.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, piedziņu veic tiesu izpildītājs Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildi var veikt piecu gadu laikā no dienas, kad attiecīgais lēmums iesniegts piespiedu izpildei. Ja lēmuma izpildi aptur saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par izpildu lietvedības apturēšanu, noilguma laiks tiek apturēts līdz izpildu lietvedības atjaunošanai.

301.pants. Lēmuma izpilde par naudas soda piedziņu uz vietas

Ja saskaņā ar šā kodeksa 250.pantu naudas sodu iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā, pārkāpējam izdod noteikta parauga kvīti.

Ja naudas sodu administratīvā pārkāpuma vietā nesamaksā, sastādāms administratīvais protokols, bet lietvedība lietā un lēmuma izpilde notiek šajā kodeksā paredzētajā kārtībā.

302.pants. Lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildes pabeigšana

Par naudas soda izpildi paziņo tiesai, institūcijai vai amatpersonai, kas izsniegusi izpildu dokumentu.

Divdesmit septītā nodaļa

(Divdesmit septītā nodaļa izslēgta ar 28.05.1997. likumu)

303.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

Divdesmit astotā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par konfiskāciju

304.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumus par konfiskāciju

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda institūcija (amatpersona), kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izņemot administratīvo pārkāpumu lietas, kurās lēmumu par administratīvo sodu saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu pieņēmusi tiesa. Šajā gadījumā lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda institūcija (amatpersona), kura par attiecīgo administratīvo pārkāpumu ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

305.pants. Lēmumu par konfiskāciju izpildes kārtība

Lēmumu par administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju izpilda, priekšmetu izņemot piespiedu kārtā un bez atlīdzības nododot to valsts īpašumā.

306.pants. Konfiscēto priekšmetu realizācijas kārtība

Konfiscētos administratīvā pārkāpuma priekšmetus vai izdarīšanas rīkus realizē likumā noteiktajā kārtībā.

307.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

Divdesmit devītā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par speciālo
tiesību atņemšanu

308.pants. Institūcijas, kas izpilda lēmumu par speciālo tiesību atņemšanu

Lēmumu par transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda uz to pilnvarotas iestādes (amatpersonas) kārtībā, kāda noteikta šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos.

Lēmumu par medīšanas tiesību atņemšanu izpilda Valsts meža dienesta amatpersonas, kas norādītas 233.panta otrās daļas 1.punktā, vai resoruzraudzības amatpersonas, kas seko medību noteikumu ievērošanai un ir norādītas 234.panta otrajā daļā.

Lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu izpilda tam pilnvarotas Valsts policijas iestādes.

309.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un izņemot transportlīdzekļu vadītāja apliecību.

Ja transportlīdzekļa vadītājam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, bet transportlīdzekļu vadītāja apliecība nav izņemta, transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai vai Valsts policijai.

Izpildot lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu transportlīdzekļu kategoriju vadītāja apliecības, izņemot velosipēda vadītāja apliecību.

(Ceturtā daļa izslēgta ar 03.07.2008. likumu).

309.1 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības

Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā.

309.2 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā un izņemot atpūtas kuģu vadītāja apliecību.

Ja atpūtas kuģa vadītājam atņemtas atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, bet atpūtas kuģu vadītāja apliecība nav izņemta, atpūtas kuģa vadītājam ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo vadītāja apliecību Ceļu satiksmes drošības direkcijai vai Valsts policijai.

Izpildot lēmumu par atpūtas kuģu vadīšanas tiesību atņemšanu, izņem visu atpūtas kuģu veidu vadītāja apliecības.

309.3 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības

Lēmumu par aizliegumu personai noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju valsts reģistrā.

310.pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par medīšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par medīšanas tiesību atņemšanu izpilda, izņemot mednieka apliecību.

Ja persona, kurai atņemtas medīšanas tiesības, izvairās nodot mednieka apliecību, medību noteikumu ievērošanas valsts uzraudzības iestādes to izņem noteiktā kārtībā.

310.1 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par šaujamieroča un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu

Lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas tiesību atņemšanu izpilda, anulējot attiecīgā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas.

310.2 pants. Kārtība, kādā izpildāms lēmums par zvejas tiesību atņemšanu

Lēmumu par zvejas tiesību atņemšanu izpilda, izņemot zvejas licenci.

311.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

312.pants. Speciālo tiesību atņemšanas termiņu aprēķināšana

Transportlīdzekļu un atpūtas kuģu vadītāji un personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus vai zvejas noteikumus, uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu.

Ja transportlīdzekļa vai atpūtas kuģa vadītājs, kam atņemtas transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības, izvairās nodot vadītāja apliecību un turpina vadīt transportlīdzekli vai atpūtas kuģi laikā, kad transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības viņam atņemtas, Valsts policija vai Valsts robežsardze pagarina tiesību atņemšanas termiņu par attiecīgo laika posmu, kurā nelikumīgi izmantota vadītāja apliecība.

Pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecēšanas persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atgūst tiesības un saņem tiesības apliecinošo dokumentu.

Trīsdesmitā nodaļa

(Trīsdesmitā nodaļa izslēgta ar 28.05.1997. likumu)

313.pants. - 316.pants.

(Izslēgts ar 28.05.1997. likumu)

Trīsdesmit pirmā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par administratīvo arestu

317.pants. Lēmuma par administratīvo arestu izpildes termiņi

Lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums. Ja apelācijas instances tiesa nolēmumu paziņo saīsinātā formā un pilnu nolēmumu sastāda vēlāk, administratīvo arestu izpilda pēc nolēmuma paziņošanas saīsinātā formā. Lēmumu par administratīvo arestu izpilda divu gadu laikā no lēmuma par administratīvo arestu nodošanas izpildei.

318.pants. Administratīvā aresta izciešanas kārtība

Personas, kas pakļautas administratīvajam arestam, tiek turētas īslaicīgās aizturēšanas vietās, ko nosaka Valsts policija. Izpildot lēmumu par administratīvo arestu, izdara arestētās personas apskati.

Administratīvās aizturēšanas laiku ieskaita administratīvā aresta termiņā.

Administratīvo arestu izcieš likumdošanā noteiktajā kārtībā.

319.pants.

(Izslēgts ar 14.06.2012. likumu)

Trīsdesmit otrā nodaļa
Lēmuma izpildes kārtība par mantiskā
zaudējuma atlīdzināšanu

320.pants. Kārtība un termiņi, kādā jāizpilda lēmumi daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu izpilda šajā kodeksā un Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu ir izpilddokuments.

Mantiskais zaudējums pārkāpējam jāatlīdzina ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas (šā kodeksa 276.pants), bet gadījumā, ja par lēmumu iesniegta sūdzība vai protests, – ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

321.pants. Lēmuma daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu piespiedu izpilde

Ja lēmumu daļā par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu neizpilda šā kodeksa 320.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, to nosūta izpildei tiesu izpildītājam Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

Pārejas noteikumi

(11.12.2003. likuma redakcijā  ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2004. likumu)

 

1. Kodeksa 12.1 pants, 210.panta trešā daļa, 238.1 panta pirmās daļas 4.punkts, 268.panta 6.punkts, 269.panta ceturtā daļa, kā arī ar audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem saistītie grozījumi 275.pantā un 283.panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem".

 

2. Kodeksa 88.6 panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

 

3. Līdz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izveidei šā kodeksa 172.2 un 172.3 pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību administratīvās komisijas vai šo komisiju bērnu lietu apakškomisijas.

 

4. Kodeksa 190.15 pants un grozījums 215.1 pantā par papildināšanu ar 190.15 pantu stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

 

5. Kodeksa 103.8 un 103.9 pants, grozījums 230.pantā par papildināšanu ar 103.9 pantu un grozījums 230.5 pantā par papildināšanu ar 103.8 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

6. Kodeksa 204.16 pants un grozījums 236.10 pantā par papildināšanu ar 204.16 pantu stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā.

 

7. Kodeksa 117.1-117.11 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas Valsts robežsardze izskata ar 2007.gada 1.oktobri.

 

8. Kodeksa 257.panta astotā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.augustā.

 

9. Kodeksa 258.panta trešā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

10. Šā kodeksa 155.15 pants piemērojams pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

 

11. Ja apelācijas tiesvedība par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša nolēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 213.pantu, Administratīvajā apgabaltiesā ierosināta pirms 2009.gada 1.janvāra, Administratīvā apgabaltiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa un Administratīvā procesa likuma noteikumus, un šo lietu izskatīšana jāpabeidz līdz 2009.gada 31.decembrim. Uz Administratīvo apgabaltiesu nav attiecināms šā kodeksa 284.pantā noteiktais lietas izskatīšanas termiņš - 15 dienas.

 

12. Ja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments līdz 2009.gada 1.janvārim ierosinājis tiesvedību par Administratīvās apgabaltiesas nolēmumu iesniegtās kasācijas sūdzības vai blakus sūdzības izskatīšanai, Senāts turpina lietas izskatīšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma noteikumus.

 

13. Grozījumi šā kodeksa 238.1 panta trešajā daļā, 280.panta pirmajā daļā un 281.1 panta pirmajā daļā par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no Administratīvās rajona tiesas uz rajona (pilsētas) tiesām stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā. Administratīvās tiesas, ievērojot šā kodeksa prasības, turpina izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, kurās tiesvedība ir ierosināta līdz 2012.gada 30.jūnijam. Pēc 2012.gada 30.jūnija Administratīvās rajona tiesas nolēmumi pārsūdzami apgabaltiesā.

 

14. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras saskaņā ar šā kodeksa 211.1 pantu izskata rajonu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori un kuras ierosinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, turpina izskatīt tās republikas pilsētas vai tā novada domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektori, kura administratīvajā teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.

 

15. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras saskaņā ar šā kodeksa 211.1 pantu izskata pagastu padomju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori un kuras ierosinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, turpina izskatīt tā novada domes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un izpilddirektori, kura administratīvajā teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.

 

16. Šā kodeksa 299.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

 

17. Administratīvo pārkāpumu protokolus par šā kodeksa 186., 187., 187.1, 190., 190.2, 190.3, 190.10, 190.11, 190.12, 190.13 un 190.14 pantā paredzētajiem pārkāpumiem, kas sastādīti līdz 2010.gada 31.decembrim, izskata kārtībā, kāda bija spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim.

 

18. Naudas sodus, kurus par šā kodeksa sevišķajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem pašvaldības institūcija uzlikusi līdz 2011.gada 31.decembrim, ieskaita pašvaldības budžetā.

 

19. Kodeksa 136.panta izslēgšana stājas spēkā 2012.gada 1.augustā.

 

20. Ja administratīvā pārkāpuma lieta par šā kodeksa 171.panta otrajā daļā minēto pārkāpumu ir ierosināta līdz 2011.gada 31.decembrim, rajona (pilsētas) tiesa turpina minētās lietas izskatīšanu, ievērojot šā kodeksa prasības.

 

21. Ja personai par šā kodeksa 171.panta otrajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērots administratīvais arests, kas līdz 2011.gada 31.decembrim nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, tiesa, kas sodu piemēroja, pieņem lēmumu par neizpildītā administratīvā aresta aizstāšanu ar naudas sodu, nepārsniedzot divsimt piecdesmit latu apmēru. Lēmums nav pārsūdzams.

 

22. Šā kodeksa 66.3 panta izslēgšana un ar to saistītie grozījumi 26.panta pirmajā daļā un 233.panta pirmajā daļā, kā arī 66.4 panta jaunā redakcija par neatļautu atmežošanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

 

23. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras par šā kodeksa 156.4 panta otrajā daļā, 160.1 panta otrajā daļā un 166.3 pantā paredzētajiem pārkāpumiem līdz 2012.gada 31.decembrim nosūtītas izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, izskata rajona (pilsētas) tiesa.

 

24. Grozījumi attiecībā uz šā kodeksa 166.21, 166.22, 166.23, 166.24 un 166.25 panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 213.pantā par skaitļu "166.21—166.25" izslēgšanu, kā arī 215.11 pants stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

 

25. Ja personai par šā kodeksa 155.6, 167., 170.1, 170.2 pantā vai 179.panta ceturtajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu ir piemērots administratīvais arests, kas līdz 2013.gada 31.decembrim nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, rajona (pilsētas) tiesa, kas sodu piemēroja, lemj par neizpildītā administratīvā aresta aizstāšanu ar naudas sodu, nepārsniedzot:

1) septiņsimt euro apmēru par 155.6 pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu;

2) trīssimt piecdesmit euro apmēru par 167.pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu;

3) simt četrdesmit euro apmēru par 170.pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu;

4) septiņsimt euro apmēru par 170.2 pantā minētā pārkāpuma izdarīšanu;

5) septiņsimt euro apmēru par 179.panta ceturtajā daļā minētā pārkāpuma izdarīšanu.

Lēmums nav pārsūdzams."

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007., 03.07.2008., 08.04.2009., 30.04.2009., 28.10.2010., 16.06.2011., 01.07.2011. un 14.06.2012. likumu)

 

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

2) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.decembra direktīvas 2001/106/EK, ar kuru groza direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautajos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;

6) Padomes 1997.gada 11.decembra direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

7) Padomes 1998.gada 17.marta direktīvas 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem;

8) Padomes 1998.gada 18.jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām;

9) Padomes 1999.gada 29.aprīļa direktīvas 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.aprīļa direktīvas 2001/25/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 4.decembra direktīvas 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai;

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes direktīvu 93/75/EEK;

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 14.aprīļa direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.jūnija direktīvas 2003/44/EK, ar ko groza direktīvu 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem;

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/45/EK par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un direktīvas 2001/25/EK grozīšanu;

16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/65/EK par ostu aizsardzības pastiprināšanu;

17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;

18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra direktīvas 2009/123/EK, ar ko groza direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;

19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām;

20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija);

21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 18.jūnija direktīvas 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi;

22) Komisijas 2009.gada 30.janvāra direktīvas 2009/5/EK, ar ko izdara grozījumus III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes regulu (EEK) Nr.3820/85 un Nr.3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā;

23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/16/EK par ostas valsts kontroli;

24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un groza Padomes direktīvu 1999/35/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2002/59/EK;

25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvas 2009/20/EK par kuģu īpašnieku apdrošināšanu pret jūras prasībām.


Svešvalodu redakcija:
angļu

Saistītie dokumenti:
Izrietošais: 20.12.2011, noteikumi nr. 969, Garantijas naudas iemaksas, atmaksas un dokumentu aizturēšanas kārtība
Izrietošais: 07.06.2011, noteikumi nr. 429, Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai
Izrietošais: 07.12.2010, noteikumi nr. 1098, Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem
Izrietošais (teksta nav): 27.04.2010, noteikumi nr. 391, Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām, kas nepieciešamas personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas noskaidrošanai, un rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu, par kuru ziņas ir iekļautas sistēmā
Izrietošais: 18.12.2007, noteikumi nr. 915, Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm
Izrietošais (teksta nav): 11.12.2007, noteikumi nr. 869, Noteikumi par administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu nodošanas glabāšanā, glabāšanas un iznīcināšanas izdevumu segšanas kārtību un apmēru
Izrietošais (teksta nav): 11.07.2006, noteikumi nr. 580, Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem
Izrietošais: 28.06.2005, noteikumi nr. 484, Administratīvā pārkāpuma protokola veidlapu un naudas soda kvīts veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtība
Izrietošais (teksta nav): 10.05.2005, noteikumi nr. 314, Administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentu glabāšanas, realizācijas un iznīcināšanas kārtība, kā arī realizētās vai iznīcinātās mantas atlīdzināšanas kārtība
Saistītais: 19.11.2013, spriedums , Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta otrās daļas vārdu "ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam
Saistītais: 12.11.2013, noteikumi nr. 1278, Metroloģiskās prasības fasētajām precēm un to metroloģiskās kontroles kārtība
Saistītais: 12.01.2012, likums , Personu apliecinošu dokumentu likums
Saistītais: 07.10.2010, spriedums , Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam
Saistītais: 12.07.2010, likums , Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
Saistītais: 22.11.2007, likums , Negodīgas komercprakses aizlieguma likums
Saistītais: 22.08.2006, noteikumi nr. 673, Noteikumi par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem
Saistītais: 18.05.2006, likums , Obligāto eksemplāru likums
Saistītais: 21.06.2004, noteikumi nr. 551, Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi
Saistītais: 04.02.2003, noteikumi nr. 70, Dzelzceļa kravas pārvadājumu noteikumi
Saistītais (teksta nav): 21.01.2003, noteikumi nr. 44, Radiofrekvenču spektra lietošanas atļauju izsniegšanas kārtība
Saistītais: 31.10.2002, likums , Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem
Saistītais: 31.10.2002, likums , Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums
Saistītais: 31.10.2002, likums , Imigrācijas likums
Saistītais: 22.10.2002, noteikumi nr. 478, Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti
Saistītais (teksta nav): 26.09.2002, likums , Dzīvnieku barības aprites likums
Saistītais (teksta nav): 03.09.2002, noteikumi nr. 405, Kārtība, kādā izsniedz, reģistrē un pagarina uzturēšanās atļauju bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss
Saistītais (teksta nav): 06.06.2002, likums , Ieroču aprites likums
Saistītais (teksta nav): 28.05.2002, noteikumi nr. 197, Kārtība, kādā piesakāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu un organizējama preces vai pakalpojuma ekspertīze
Saistītais (teksta nav): 23.05.2002, likums , Personu apliecinošu dokumentu likums
Saistītais: 25.04.2002, likums , Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā
Saistītais: 23.04.2002, noteikumi nr. 164, Prasības maģistrālajiem cauruļvadiem un maģistrālo cauruļvadu tehniskās uzraudzības kārtība
Saistītais: 09.04.2002, noteikumi nr. 149, Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu
Saistītais (teksta nav): 26.03.2002, noteikumi nr. 137, Noteikumi par C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku un tā uzskaiti
Saistītais: 19.03.2002, noteikumi nr. 129, Prasības darbībām ar radioaktīvajiem atkritumiem un ar tiem saistītajiem materiāliem
Saistītais (teksta nav): 12.03.2002, noteikumi nr. 104, Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību
Saistītais: 12.03.2002, noteikumi nr. 118, Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti
Saistītais (teksta nav): 19.02.2002, noteikumi nr. 73, Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi
Saistītais (teksta nav): 03.01.2002, noteikumi nr. 15, Noteikumi par prasībām atkritumu poligonu ierīkošanai, kā arī atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, slēgšanai un rekultivācijai
Saistītais (teksta nav): 11.12.2001, noteikumi nr. 505, Dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumu noteikumi
Saistītais: 06.12.2001, likums , Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā
Saistītais (teksta nav): 23.11.2001, lēmums , Par “Klientu, neparastu un aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu” apstiprināšanu
Saistītais (teksta nav): 20.11.2001, noteikumi nr. 487, Filmu izplatīšanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 13.11.2001, noteikumi nr. 477, Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtība
Saistītais (teksta nav): 01.11.2001, likums , Par telekomunikācijām
Saistītais: 25.10.2001, likums , Administratīvā procesa likums
Saistītais (teksta nav): 16.10.2001, noteikumi nr. 441, Kārtība, kādā C1, D1, C un D kategorijas vadītāja apliecībai atbilstošs transportlīdzeklis aprīkojams ar darba un atpūtas laika, braukšanas attāluma un ātruma reģistrēšanas kontrolierīci, un šīs ierīces lietošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 25.09.2001, noteikumi nr. 412, Likuma "Par Latvijas valsts karogu" piemērošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 11.09.2001, noteikumi nr. 398, Meža atjaunošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 31.07.2001, noteikumi nr. 339, Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzītu profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un dokumenti par akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi
Saistītais (teksta nav): 05.07.2001, likums , Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām
Saistītais: 20.06.2001, likums , Darba likums
Saistītais: 20.06.2001, likums , Darba aizsardzības likums
Saistītais (teksta nav): 29.05.2001, noteikumi nr. 217, Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā
Saistītais (teksta nav): 22.05.2001, noteikumi nr. 201, Noteikumi par metroloģiskajām prasībām fasētajām precēm un to metroloģiskās kontroles kārtība
Saistītais (teksta nav): 22.05.2001, noteikumi nr. 210, Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 15.05.2001, noteikumi nr. 193, Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība
Saistītais: 26.04.2001, likums , Veterinārmedicīnas likums
Saistītais: 27.03.2001, noteikumi nr. 150, Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā
Saistītais: 20.03.2001, noteikumi nr. 136, Ciltsdokumentācijas kārtošanas noteikumi
Saistītais: 15.03.2001, likums , Par piesārņojumu
Saistītais (teksta nav): 13.02.2001, noteikumi nr. 67, Makšķerēšanas noteikumi
Saistītais: 21.12.2000, likums , Dzelzceļa pārvadājumu likums
Saistītais (teksta nav): 19.12.2000, noteikumi nr. 435, Izložu un azartspēļu organizēšanas un uzturēšanas uzraudzības un kontroles kārtība
Saistītais (teksta nav): 14.12.2000, likums , Atkritumu apsaimniekošanas likums
Saistītais (teksta nav): 21.11.2000, noteikumi nr. 400, Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju
Saistītais: 14.11.2000, noteikumi nr. 396, Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu
Saistītais: 26.10.2000, likums , Par radiācijas drošību un kodoldrošību
Saistītais: 19.10.2000, likums , Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem
Saistītais (teksta nav): 05.09.2000, noteikumi nr. 311, Naftas produktu (degvielas) aprites noteikumi
Saistītais (teksta nav): 29.08.2000, noteikumi nr. 298, Tabakas izstrādājumu aprites noteikumi
Saistītais: 22.08.2000, noteikumi nr. 288, Noteikumi par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos
Saistītais (teksta nav): 22.08.2000, noteikumi nr. 292, Noteikumi par valodu lietošanu informācijā
Saistītais: 22.08.2000, noteikumi nr. 294, Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu
Saistītais (teksta nav): 22.08.2000, noteikumi nr. 296, Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību
Saistītais (teksta nav): 25.07.2000, noteikumi nr. 243, Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju
Saistītais (teksta nav): 25.07.2000, noteikumi nr. 244, Kases operāciju uzskaites noteikumi
Saistītais (teksta nav): 20.06.2000, likums , Preču un pakalpojumu drošuma likums
Saistītais: 20.06.2000, likums , Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem
Saistītais (teksta nav): 30.05.2000, noteikumi nr. 186, Noteikumi par mašīnu drošību
Saistītais: 30.05.2000, noteikumi nr. 187, Iekārtu elektrodrošības noteikumi
Saistītais: 06.04.2000, likums , Autortiesību likums
Saistītais (teksta nav): 28.03.2000, noteikumi nr. 116, Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā
Saistītais: 16.03.2000, likums , Sugu un biotopu aizsardzības likums
Saistītais: 24.02.2000, likums , Meža likums
Saistītais (teksta nav): 08.02.2000, noteikumi nr. 46, Pārtikas preču marķēšanas noteikumi
Saistītais: 20.12.1999, likums , Reklāmas likums
Saistītais: 09.12.1999, likums , Valsts valodas likums
Saistītais: 09.12.1999, likums , Dzīvnieku aizsardzības likums
Saistītais (teksta nav): 07.12.1999, noteikumi nr. 401, Bīstamo kravu autopārvadājumu noteikumi
Saistītais (teksta nav): 25.11.1999, likums , Par akcīzes nodokli
Saistītais (teksta nav): 09.11.1999, noteikumi nr. 377, Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība
Saistītais (teksta nav): 09.11.1999, noteikumi nr. 378, Noteikumi par pasažieru pārvadāšanu ar vieglajiem taksometriem
Saistītais (teksta nav): 09.11.1999, noteikumi nr. 385, Šaujamieroču un speciālo līdzekļu realizēšanas, iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un uzskaites kārtība
Saistītais (teksta nav): 19.10.1999, noteikumi nr. 355, Augu karantīnas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 19.10.1999, noteikumi nr. 357, Kārtība, kādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) iegādājas, glabā, realizē un uzskaita šaujamieročus un speciālos līdzekļus un nodrošina šaujamieroču numerāciju
Saistītais: 07.10.1999, likums , Sēklu un šķirņu aprites likums
Saistītais: 16.06.1999, likums , Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm
Saistītais: 10.06.1999, likums , Vispārējās izglītības likums
Saistītais: 18.05.1999, noteikumi nr. 178, Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas
Saistītais (teksta nav): 27.04.1999, noteikumi nr. 148, Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi
Saistītais: 18.03.1999, likums , Patērētāju tiesību aizsardzības likums
Saistītais (teksta nav): 09.03.1999, noteikumi nr. 89, Noteikumi par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu
Saistītais (teksta nav): 09.03.1999, noteikumi nr. 104, Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība
Saistītais (teksta nav): 23.02.1999, noteikumi nr. 62, Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām
Saistītais (teksta nav): 19.01.1999, noteikumi nr. 15, Ceļu satiksmes noteikumi
Saistītais: 15.12.1998, noteikumi nr. 456, Noteikumi par autoceļu valsts aizsardzību un kārtību, kādā ieviešami transportlīdzekļu satiksmes aizliegumi un ierobežojumi
Saistītais (teksta nav): 04.11.1998, noteikumi nr. 427, Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 29.10.1998, likums , Apsardzes darbības likums
Saistītais (teksta nav): 15.10.1998, likums , Par sadzīves atkritumiem
Saistītais: 15.10.1998, likums , Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību
Saistītais (teksta nav): 14.10.1998, likums , Alkohola aprites likums
Saistītais: 14.10.1998, likums , Civilprocesa likums
Saistītais (teksta nav): 06.10.1998, noteikumi nr. 388, Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos
Saistītais: 24.09.1998, likums , Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību
Saistītais (teksta nav): 02.09.1998, instrukcija , Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju Latvijas Republikā
Saistītais (teksta nav): 31.08.1998, noteikumi nr. 334, Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu saraksts
Saistītais (teksta nav): 31.08.1998, noteikumi nr. 337, Noteikumi par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību
Saistītais: 27.08.1998, likums , Iedzīvotāju reģistra likums
Saistītais (teksta nav): 14.07.1998, noteikumi nr. 250, Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 07.07.1998, noteikumi nr. 241, Noteikumi par degvielas kvalitātes vides normatīviem
Saistītais: 10.06.1998, likums , Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums
Saistītais: 28.05.1998, likums , Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu
Saistītais (teksta nav): 19.05.1998, noteikumi nr. 185, Dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu aprites noteikumi
Saistītais: 23.04.1998, likums , Streiku likums
Saistītais (teksta nav): 21.04.1998, noteikumi nr. 144, Noteikumi par labības tirdzniecību un pārstrādi
Saistītais (teksta nav): 14.04.1998, noteikumi nr. 130, Higiēnas prasības pārtikas apritē
Saistītais (teksta nav): 02.04.1998, likums , Ciltsdarba likums
Saistītais (teksta nav): 24.03.1998, lēmums nr. 5814, Par pasažieru pārvadājumu ar vieglajiem taksometriem organizēšanu
Saistītais (teksta nav): 24.02.1998, saistošie noteikumi nr. 10, Rīgas sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbuss un autobuss) lietošanas noteikumi
Saistītais: 19.02.1998, likums , Pārtikas aprites uzraudzības likums
Saistītais (teksta nav): 20.01.1998, noteikumi nr. 23, Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 13.01.1998, noteikumi nr. 10, Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 30.12.1997, noteikumi nr. 440, Ugunsdrošības noteikumi
Saistītais (teksta nav): 18.12.1997, likums , Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu
Saistītais: 11.12.1997, likums , Epidemioloģiskās drošības likums
Saistītais (teksta nav): 21.10.1997, noteikumi nr. 354, Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 16.10.1997, likums , Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums
Saistītais (teksta nav): 07.10.1997, noteikumi nr. 348, Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi
Saistītais: 01.10.1997, likums , Ceļu satiksmes likums
Saistītais (teksta nav): 15.07.1997, noteikumi nr. 247, Kārtība, kādā pieprasāma un izsniedzama informācija par obligātajā militārajā dienestā iesaucamajām personām, rezerves karavīriem un rezervistiem
Saistītais (teksta nav): 08.07.1997, noteikumi nr. 239, Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 01.07.1997, noteikumi nr. 236, Noteikumi par transportlīdzekļu un kravu veterinārās un sanitāri higiēniskās kontroles kārtību muitas punktos
Saistītais (teksta nav): 18.06.1997, likums , Konkurences likums
Saistītais: 12.06.1997, likums , Ārstniecības likums
Saistītais (teksta nav): 11.06.1997, likums , Muitas likums
Saistītais: 24.04.1997, likums , Par prakses ārstiem
Saistītais: 10.04.1997, likums , Farmācijas likums
Saistītais: 01.04.1997, noteikumi nr. 112, Vispārīgie būvnoteikumi
Saistītais: 27.02.1997, likums , Par mērījumu vienotību
Saistītais: 16.01.1997, likums , Par sapulcēm, gājieniem un piketiem
Saistītais: 18.12.1996, likums , Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu
Saistītais (teksta nav): 24.10.1996, likums , Par valsts un pašvaldību pasūtījumu
Saistītais (teksta nav): 22.10.1996, noteikumi nr. 413, Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 28.08.1996, rīkojums nr. 123, Par meliorācijas sistēmu būvju un ierīču ekspluatācijas instrukcijas apstiprināšanu
Saistītais: 08.08.1996, likums , Par atbilstības novērtēšanu
Saistītais (teksta nav): 09.07.1996, noteikumi nr. 252, Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem
Saistītais: 09.05.1996, likums , Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību
Saistītais: 09.05.1996, likums , Par prekursoriem
Saistītais: 02.05.1996, likums , Par zemes dzīlēm
Saistītais (teksta nav): 22.11.1995, noteikumi nr. 348, Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu
Saistītais (teksta nav): 21.11.1995, noteikumi nr. 354, Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 07.11.1995, noteikumi nr. 330, Kases operāciju uzskaites noteikumi
Saistītais (teksta nav): 06.11.1995, pavēle nr. 137, Par telekomunikāciju līdzekļu obligāto sertifikāciju
Saistītais (teksta nav): 02.11.1995, nolikums , Par kases operācijām valsts budžeta iestādēs
Saistītais (teksta nav): 17.10.1995, noteikumi nr. 302, Ceļu satiksmes noteikumi
Saistītais: 05.10.1995, likums , Kredītiestāžu likums
Saistītais (teksta nav): 03.10.1995, noteikumi nr. 291, Suņu un kaķu turēšanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 21.09.1995, likums , Korupcijas novēršanas likums
Saistītais: 07.09.1995, likums , Reliģisko organizāciju likums
Saistītais (teksta nav): 05.09.1995, noteikumi nr. 268, Noteikumi par preču pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtību
Saistītais (teksta nav): 24.08.1995, likums , Radio un televīzijas likums
Saistītais: 23.08.1995, likums , Autopārvadājumu likums
Saistītais (teksta nav): 23.08.1995, likums , Par vērtspapīriem
Saistītais (teksta nav): 09.08.1995, likums , Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Saistītais (teksta nav): 08.08.1995, noteikumi nr. 251, Medību noteikumi
Saistītais: 27.07.1995, paziņojums , Par Satversmes 81.panta kārtībā izdoto Ministru kabineta noteikumu nr.217 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" atcelšanu
Saistītais (teksta nav): 04.07.1995, noteikumi nr. 181, Noteikumi par narkotisko un psihotropo zāļu un vielu, kā arī prekursoru aprites kārtību zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās
Saistītais (teksta nav): 30.06.1995, noteikumi , Radiotranslācijas punktu uzstādīšanas un ekspluatācijas pagaidu noteikumi
Saistītais (teksta nav): 30.06.1995, noteikumi , Radio un televīzijas līdzekļu tehniskās ekspluatācijas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 30.06.1995, noteikumi , Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības un lietošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 01.06.1995, likums , Medību likums
Saistītais: 12.04.1995, likums , Zvejniecības likums
Saistītais (teksta nav): 21.03.1995, noteikumi nr. 58, Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi
Saistītais (teksta nav): 28.02.1995, noteikumi nr. 41, Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi
Saistītais (teksta nav): 23.02.1995, likums , Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību
Saistītais (teksta nav): 20.02.1995, nolikums , Par Latvijas kuģu reģistru
Saistītais (teksta nav): 05.02.1995, instrukcija , Instrukcija par augu aizsardzības līdzekļu reģistrēšanas kārtību Latvijas Republikā
Saistītais (teksta nav): 07.01.1995, noteikumi nr. 17, Būvniecības noteikumi
Saistītais (teksta nav): 12.12.1994, pavēle nr. 16, Nolikums par bīstamo kravu pārvadāšanu gaisa transportā
Saistītais (teksta nav): 01.12.1994, likums , Par radiācijas drošību un kodoldrošību
Saistītais (teksta nav): 27.10.1994, likums , Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās
Saistītais (teksta nav): 27.10.1994, likums , Latvijas Republikas valsts robežas likums
Saistītais: 05.10.1994, likums , Par aviāciju
Saistītais (teksta nav): 16.08.1994, noteikumi nr. 168, Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)
Saistītais: 19.05.1994, likums , Par pašvaldībām
Saistītais: 05.05.1994, likums , Valsts drošības iestāžu likums
Saistītais: 28.04.1994, likums , Par diplomātisko pasi
Saistītais (teksta nav): 14.04.1994, noteikumi nr. 86, Par tabakas izstrādājumu realizācijas kārtību
Saistītais (teksta nav): 31.03.1994, likums , Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām
Saistītais: 24.03.1994, likums , Likums par budžetu un finanšu vadību
Saistītais (teksta nav): 15.02.1994, noteikumi nr. 54, Par benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību
Saistītais (teksta nav): 23.12.1993, pavēle , Latvijas Republikas amatieru radiosakaru noteikumi
Saistītais (teksta nav): 23.11.1993, noteikumi nr. 17, Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai
Saistītais (teksta nav): 16.06.1993, lēmums nr. 312, Par bīstamajiem elektroiekārtu veidiem, kuri atrodas valsts tehniskajā uzraudzībā
Saistītais (teksta nav): 11.05.1993, likums , Par autortiesībām un blakustiesībām
Saistītais (teksta nav): 26.04.1993, lēmums nr. 208, Par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības noteikumiem
Saistītais (teksta nav): 20.04.1993, likums , Par meliorāciju
Saistītais (teksta nav): 14.04.1993, lēmums nr. 190, Par valsts valodas prasmes atestāciju
Saistītais (teksta nav): 06.04.1993, likums , Par augu šķirņu aizsardzību
Saistītais (teksta nav): 30.03.1993, likums , Par bīstamajiem atkritumiem
Saistītais (teksta nav): 09.03.1993, likums , Par preču zīmēm
Saistītais: 02.03.1993, likums , Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
Saistītais (teksta nav): 23.02.1993, likums , Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai
Saistītais (teksta nav): 23.02.1993, likums , Par aviāciju
Saistītais (teksta nav): 02.02.1993, likums , Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu
Saistītais: 15.12.1992, likums , Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām
Saistītais (teksta nav): 10.12.1992, lēmums nr. 524, Par spirta un stipro alkoholisko dzērienu ievešanu, izgatavošanu un mazumtirdzniecību
Saistītais (teksta nav): 30.11.1992, pavēle nr. 164, Par valsts autoceļu aizsardzības noteikumu apstiprināšanu
Saistītais (teksta nav): 26.11.1992, lēmums nr. 506, Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem
Saistītais (teksta nav): 19.11.1992, lēmums nr. 489, Par Preču un citu priekšmetu tranzīta kārtību Latvijas Republikas teritorijā
Saistītais (teksta nav): 12.11.1992, lēmums nr. 478, Par Nolikuma par radiofrekvenču un televīzijas kanālu piešķiršanas kārtību radio un televīzijas programmu raidīšanai apstiprināšanu
Saistītais (teksta nav): 28.10.1992, likums , Par patērētāju tiesību aizsardzību
Saistītais: 14.10.1992, likums , Par grāmatvedību
Saistītais (teksta nav): 19.06.1992, lēmums nr. 237, Par mazumtirdzniecības pamatnoteikumiem
Saistītais (teksta nav): 25.05.1992, lēmums nr. 189, Par Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu un atestācijas norises kārtību
Saistītais (teksta nav): 06.05.1992, likums , Par radio un televīziju
Saistītais (teksta nav): 28.04.1992, pavēle nr. 75, Par kuģošanas noteikumiem Latvijas Republikas iekšējos ūdensceļos
Saistītais: 11.03.1992, likums , Par autoceļiem
Saistītais: 12.02.1992, likums , Par kultūras pieminekļu aizsardzību
Saistītais: 20.11.1991, likums , Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
Saistītais: 07.10.1991, lēmums nr. 264, Par radiofrekvenču spektra izmantošanu Latvijas Republikas teritorijā
Saistītais (teksta nav): 25.09.1991, kodekss , Latvijas Republikas muitas kodekss
Saistītais (teksta nav): 06.08.1991, likums , Par vides aizsardzību
Saistītais: 04.06.1991, likums , Par policiju
Saistītais (teksta nav): 26.03.1991, likums , Par arhīviem
Saistītais (teksta nav): 29.12.1990, lēmums nr. 241, Par taksometru tarifiem un taksometru lietošanas noteikumiem
Saistītais (teksta nav): 28.12.1990, likums , Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā
Saistītais: 20.12.1990, likums , Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem
Saistītais (teksta nav): 12.12.1990, likums , Par akcīzes nodokli
Saistītais: 21.11.1990, likums , Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos
Saistītais (teksta nav): 26.09.1990, likums , Par uzņēmējdarbību
Saistītais (teksta nav): 25.06.1979, lēmums nr. 351, Par maģistrālo cauruļvadu aizsardzības pastiprināšanu
Saistītais (teksta nav): 14.04.1972, kodekss , Latvijas darba likumu kodekss
Saistītais: 23.12.1970, kodekss , Latvijas Sodu izpildes kodekss
Saistītais (teksta nav): 27.12.1963, kodekss , Latvijas civilprocesa kodekss
Grozījumi: 20.02.2014, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 31.10.2013, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 24.10.2013, spriedums , Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam
Grozījumi: 26.09.2013, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 25.04.2013, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.12.2012, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 29.11.2012, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.06.2012, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 23.02.2012, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 16.02.2012, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 15.12.2011, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 08.12.2011, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 01.07.2011, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 16.06.2011, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.03.2011, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.01.2011, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.01.2011, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 28.10.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 28.10.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.06.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 10.06.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.05.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 04.02.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 21.01.2010, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 01.12.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 03.09.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 12.06.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 28.05.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.05.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 30.04.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 08.04.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.01.2009, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 18.12.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 18.12.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.11.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 09.10.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 03.07.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.04.2008, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.12.2007, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 27.09.2007, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 27.09.2007, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 21.06.2007, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 07.06.2007, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.05.2007, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.05.2007, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 08.02.2007, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.12.2006, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.12.2006, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.06.2006, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.12.2005, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 15.09.2005, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.03.2005, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.01.2005, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.12.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 25.11.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 09.09.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 09.09.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 07.07.2004, spriedums , Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 114.2 panta atbilstību 1965.gada 9.aprīļa Konvencijai par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu
Grozījumi: 27.05.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.04.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 22.04.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 25.03.2004, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 11.12.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 23.10.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 16.10.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 15.10.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 19.06.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 12.06.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 29.05.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 15.05.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 08.05.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 10.04.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.03.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 13.03.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 13.03.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 13.03.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 13.03.2003, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 20.06.2002, spriedums , Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta otrās daļas un 280.panta pirmās daļas 4.punkta daļā, kas nosaka, ka tiesas spriedums lietā par amatpersonas lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu ir galīgs, un Latvijas Civilprocesa kodeksa 239.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 92. pantam, kā arī 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam
Grozījumi: 20.12.2001, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.06.2001, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 23.03.2000, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.10.1998, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.06.1998, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 14.05.1998, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 12.02.1998, likums , Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 02.10.1997, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 19.06.1997, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 28.05.1997, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 11.04.1996, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 19.07.1995, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 18.07.1995, noteikumi nr. 217, Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 18.07.1995, noteikumi nr. 218, Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 11.07.1995, noteikumi nr. 193, Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 22.04.1995, noteikumi nr. 112, Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 30.08.1994, noteikumi nr. 176, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 16.08.1994, noteikumi nr. 162, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Republikas Muitas kodeksā
Grozījumi: 28.07.1994, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 19.07.1994, noteikumi nr. 143, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 19.07.1994, noteikumi nr. 144, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 17.02.1994, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 11.01.1994, noteikumi nr. 17, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 07.01.1994, noteikumi nr. 6, Par grozījumiem likumā "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos"
Grozījumi (teksta nav): 21.12.1993, noteikumi nr. 36, Par grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 04.11.1993, likums , Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 07.09.1993, noteikumi nr. 8, Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 31.08.1993, noteikumi nr. 6, Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 01.06.1993, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 11.05.1993, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 20.04.1993, likums , Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas Valodu likumā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 03.11.1992, likums , Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos
Grozījumi: 25.08.1992, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas kriminālkodeksā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 11.07.1992, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas kriminālkodeksā un Latvijas kriminālprocesa kodeksā
Grozījumi: 18.06.1992, likums , Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 28.04.1992, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā vides aizsardzības jautājumos
Grozījumi: 07.04.1992, likums , Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā iedzīvotāju reģistrācijas jautājumos
Grozījumi: 11.03.1992, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 05.02.1992, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas kriminālprocesa kodeksā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 07.01.1992, likums , Par grozījumiem Latvijas Republikas muitas kodeksā un Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 10.09.1991, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas kriminālkodeksā un Latvijas kriminālprocesa kodeksā
Grozījumi: 06.08.1991, likums , Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos
Grozījumi: 12.03.1991, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas PSR kriminālkodeksā un Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā
Grozījumi: 19.02.1991, likums , Par grozījumiem Latvijas PSR kriminālkodeksa 129. un 130.pantā un Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā
Grozījumi: 02.01.1991, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 21.12.1990, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas PSR kriminālkodeksā un dažos citos likumdošanas aktos [jautājumos par pašvaldību]
Grozījumi: 03.12.1990, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 15.05.1990, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos
Grozījumi (teksta nav): 12.03.1990, likums , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas PSR kriminālkodeksā un Latvijas PSR kriminālprocesa kodeksā
Grozījumi: 01.03.1990, likums , Par izmaiņu veikšanu atsevišķos Latvijas PSR tiesību aktos
Grozījumi (teksta nav): 19.02.1990, likums , Par grozījumiem Latvijas PSR kriminālkodeksa 129. un 130. pantā un Latvijas PSR administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.1 un 204.2 pantā
Grozījumi: 30.11.1989, dekrēts , Par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas PSR likumdošanas aktos jautājumos par tautas deputātu vēlēšanām
Grozījumi: 19.05.1989, dekrēts , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi: 29.07.1988, dekrēts , Par atbildību par sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu
Grozījumi (teksta nav): 30.05.1988, dekrēts , Par izmaiņām un papildinājumiem Latvijas PSR Civilkodeksā un citos Latvijas PSR likumdošanas aktos
Grozījumi: 26.05.1988, dekrēts , Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 12.06.1987, dekrēts , Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā
Grozījumi (teksta nav): 29.08.1985, dekrēts , Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā